On our way to Larjung

Nepāla: 14. un 15. pārgājiena diena – pārgājiens iet uz beigām

14. diena: atpūta Jomsom.

15. diena: 

Jomsom – Larjung; gājiena ilgums aptuveni 7 stundas, ieskaitot pauzes.

Jomsom – 2720 augstuma metri; Larjung – 2550 augstuma metri.

Tā kā Kaspars jūtas nelāgi gastrīta saasinājuma dēļ, nolemjam pavadīt šo dienu atpūšoties Jomsom. Arī man būtu labi atpūsties, atgūt spēkus. Pārgājiens nav pārāk viegls pasākums.

Lai gan mums tā ir brīvdiena, tāpat pamanāmies pamosties agri – neilgi pirms astoņiem. Es eju brokastīs, ēdu omleti. Kaspars man palūdz nopirkt viņam kādus pilngraudu cepumus un rozīnes. Tās lietas esot labas vēderam. Taču tuvākajos dažos veikalos neko tādu neatrodu. Nopērku parastus “baltos” cepumus un krekerus, cerībā ka tie derēs. Un žāvētas aprikozes. Kasparam manis nopirktās mantas neiet pie sirds, bet kaut cik apēd tāpat.

Pēc kāda laika, kad esam atpūtušies un Kaspars jūtas labāk, aizejam uz pilsētas otru pusi (kā rīt uzzināsim – nav nekāda otrā puse, pilsēta turpinās arī tālāk) un tur atrodam pilngraudu cepumus un rozīnes. Cenas gan nav nekādas zemās, lai gan šī ir salīdzinoši liela pilsēta (pēc kalnu pilsētu standartiem). Vispār, bijām gaidījuši, ka te būs arī kāds lielāks veikals, bet nekā. Nē, nu uz supermārketu galīgi necerējām, bet domājām, ka kāda lielāka bode tomēr būs…

Nopērkam arī tomātus, ko Kasparam piekost pie cepumiem.

Turpiniet lasīt

Kagbeni no augsas

Nepāla: Trīspadsmitā pārgājiena diena – pretī vējam!

Muktinath – Jomsom; gājiena ilgums aptuveni 7 stundas, ieskaitot pauzes.

Muktinath – 3760 augstuma metri; Jomsom – 2720 augstuma metri.

Pamostamies 8:30 un ejam lejā brokastīs. Domājam, ka būsim paši pēdējie, kas ierodas brokastīs, bet tā nav. Arī pārējie visi vēl ir tur pat. Daži no viņiem pat nav beiguši ēst! Tad jau arī pārējiem bija tieši tāda pati vēlēšanās – izgulēties pēc grūtās dienas. Bet, ja tā padomā, tad nav par ko brīnīties, hehe.

Šodien brokastīs ēdam atkal kaut ko citu, ne pierasto auzu pārslu putru (Kaspars) un parasto omleti “bez nekā” jebšu plain omelette (es). Kaspars pasūta kartupeļu omleti, es – graudzdētas maizes šķēles ar sieru. Ņammm! Cik sen šāds brīnums nav ēsts!

Pirms doties augšā, atpakaļ uz savu istabu, Kaspars viesu mājas ēstuvē nopērk pudeli ūdens. Nepālā kalnos visu laiku dzeram krāna ūdeni attīrītu ar ūdens attīrīšanas tabletēm, un tad ūdens izteikti garšo pēc hlora. Bet tā kā Kaspars nejūtas īsti labi, viņš labprāt dzertu ūdeni, kas negaršo ne pēc kā. Nu lūk. Es gan turpinu dzert krāna ūdeni.

Turpiniet lasīt

Una uz Thorung La parejas

Nepāla: Divpadsmitā pārgājiena diena – sķērsojam Thorong La pāreju 5416 m augstumā

Thorung Phedi – Thorung La Pass – Muktinath; gājiena ilgums aptuveni 11 stundas, ieskaitot pauzes.

Thorung Phedi – 4450 augstuma metri; Thorung La Pass – 5416 augstuma metri; Muktinath – 3760 augstuma metri.

Pa pusei nosaluši pamostamies 4:15 no rīta. Vēl ir tumšs. Gulēts slikti, jo ir gan auksti, gan augsti, haha. Šī ir pirmā nakts, kad Kaspars uzvelk adītās zeķes. Bet tik un tā viņa kājas tā īsti līdz galam netiek pie sasilšanas. Līzīgi ir man.

Naktī mostamies vairākas reizes, teju vai ik pēc stundas. Jūtamies dīvaini augstuma dēļ. Nedaudz reibst un sāp galva, ir nelaba dūša. Nekas traks, tikai nedaudz.

Pamodušies esam, izvēlušies no gultas esam. Ejam brokastīs. Šorīt ēdam vārītas olas un kanēļa bulciņas (cinnamon roll). Tās ir tik milzīgas, ka es pusi neapēdu. Paprasām maisiņu un noglabājam vēlākam laikam.

Kamēr brokastojam, ārā ir palicis gaišāks. Ir pieci no rīta. Fonā smuki laistās sniegots kalns. Tas ir žilbinoši balts un saules apspīdēts.

Vakar pie vakariņu galda kādi gājēji ar gidu plānoja iešanu uzsākt jau trijos no rīta! Es tiešām nezinu, cik tas ir pareizi, jo tomēr taka šeit nav pārāk droša. Var krist un slīdēt akmeņi. Visu laiku jāuzmanās, jāskatās pa malām…

Turpiniet lasīt

Gajeji iet pa Annapurnas taku

Nepāla: Vienpadsmitā pārgājiena diena – nu jau 4450 metru augstumā

Ledar – Thorung Phedi; gājiena ilgums aptuveni 3 stundas, ieskaitot pauzes.

Ledar – 4200 augstuma metri; Thorung Phedi – 4450 augstuma metri.

Ceļamies neilgi pirms septiņiem un ejam brokastot septiņos. Šoreiz gan esam pasūtījuši kaut ko citu, ne ierasto omleti un auzu pārslu putru. Šoreiz kā īsti tūristi no rietumiem ēdam… šokolādes pankūkas! Pankūkas, protams, ir galīgi ne tādas, kādas bijām tās iedomājušies – ne gluži tā kā ierastās, “pareizās” pankūkas. Mokamies, mokamies, bet apēdam. Drošs paliek drošs, pankūkas kalnos vairs neņemsim.

Pie brokastu galda ir apsēdušies arī amerikāņi, ar kuriem iepazināmies vakar. Drīz vien sākam apspriest gaidāmo – akmens nogruvumu apgabalu. Viena no meitenēm viesu mājas darbiniekam paprasa, vai tas ir tik pat traks kā tas, kas ir netālu no Tilicho ezera. Viņš mierina, ka tas ne tuvu  tam nestāv. Pa lielam esot droši. Tik katram gadījumam jāskatās uz augšu, uz akmeņiem, un uzmanīgi jāklausās, lai nekas uz galvas nekrīt. Jo tieši šeit ir bijis viens tāds gadījums… Nepāliešu mantu nesējai (porter; un jā – sievietei nesējai) uz galvas uzkritis akmens un viņu nogalinājis… Gadījums pa ilgiem gadiem ir bijis tikai viens, bet tāpat baisi.

Esam paēduši un gandrīz gatavi ceļam. Mūsu viesu mājas pagalmā ienāk Kamila un Gabriēla. Viņas bija apmetušās citā viesu mājā. Gabriēla un Kamila ierosina mūs pagaidīt tieši pirms akmens nogruvumu zonas un taj cauri iet kopā. Viņas zina, cik ļoti man bija bail iepriekšējā akmens nogruvumu vietā, netālu no Tilicho ezera. Mēs piekrītam. Tik jaukas meitenes, vai ne?

Turpiniet lasīt

visur kalni Nepala

Nepāla: Desmitā pārgājiena diena – diena, kad satiekam profesionālu kamaniņu braucēju

Siri Kharka – Ledar; gājiena ilgums aptuveni 8 stundas, ieskaitot pauzes.

Siri Kharka – 4060 augstuma metri; Ledar – 4200 augstuma metri.

Tā kā vakar diezgan pamocījāmies, tad šodien ceļamies nedaudz vēlāk, ap septiņiem. Brokastīs ēdu omleti, savukārt Kaspars auzu pārslu putru. Un dzeram tēju. Kā parasti, nekas pagaidām nav mainījies. Kamēr mēs brokastojam, ēstuvē pa vienam ierodas vakar satiktie gājēji: nīderlandietis Dāns, brits Džoijs, vāciete Gabriēla, amerikāniete Kamila.

Kad brokastis paēstas, somas sakrāmētas un zobi tīri, ir jau īsi pēc astoņiem. Tad arī dodamies ārā.

Lai tiktu Thorung La pārejas virzienā, nav jāiet atpakaļ uz Manang un no turienes, savukārt pa standarta taku uz Thorung La. Ir alternatīvā taka no Siri Kharka, kas aizved uz standarta taku, pa kuru tad savukārt tiek uz Yak Kharka un tālāk uz Ledar (un Thorung La). Šī taka neiet arī caur Khangsar, kur bijām vakar. Tā ir pati tuvākā taka viesu mājai. Tur ir arī norāde, tā kā apmaldīties nevar. To, ka tur ir taka, redzējām jau vakar.

Turpiniet lasīt

Grande Barriere Tilicho

Nepāla: Astotā un devītā pārgājiena diena – kad sapņi nepiepildās

Astotā diena: atpūta Manang.

Devītā diena:

Manang – Siri Kharka; gājiena ilgums aptuveni 9 stundas, ieskaitot pauzes.

Manang – 3540 augstuma metri; Siri Kharka – 4060 augstuma metri.

Tad, kad ar Radžu runājām par iešanu uz Tilicho ezeru, viņš ieteica pavadīt vēl vienu dienu Manang – atpūsties un aklimatizēties. Tā arī darām. Iepriekšējā vakarā rezervējām istabu uz divām naktīm.

Šorīt izguļamies, lai gan neguļam pārāk ilgi. Pamostamies astoņos, jau pierasts celties agri.

Ejam brokastīs. Tās šodien vēlas. Ap desmitiem tikai noejam lejā un pasūtam. Jāgaida 40 minūtes. Kamēr gaidām, runājamies par pārgājienu. Balstoties uz vakar dzirdētajām sarunām, saprotam, ka mēs noteikti neesam vienīgie, kas ies uz Tilicho ezeru. Noteikti nē. Gandrīz visi, kas paliek mūsu viesu mājā, ies. Kā arī izraēļi ar gidu un arī iepriekš satiktie vācieši. Viņi gan paliek citā viesu mājā.

Atpūtas diena ir tāda kārtīga atpūtas diena. Pa pilsētu pastaigājamies tikai nedaudz. Aizejam līdz vietai, kur pilsēta beidzas (nav tālu jāiet) un mēģinām sameklēt to vietu, kur jābūt alternatīvajai takai, kas ved uz Siri Karkha. Tur mēs plānojam iet rīt. Nolikt tur liekās mantas un doties tālāk – uz Tilicho Base Camp. Un tur jau palikt pa nakti, lai nākamajā dienā, agri no rīta dotos uz Tilicho ezeru.

Turpiniet lasīt

Lugsanu karodzini un kalns fona

Nepāla: Septītā pārgājiena diena – žilbinoši baltu kalnu kompānijā

Upper Pisang – Manang; gājiena ilgums aptuveni 9 stundas, ieskaitot pauzes.

Upper Pisang – 3300 augstuma metri; Manang – 3540 augstuma metri.

Mostamies pirms septiņiem. Kādu laiku sēžu gultā un skatos pa logu uz skaisto, lielo, žilbinoši balto, elpu aizraujošo, un tā tālāk, sniegoto kalnu. Debesīs nav pārāk daudz mākoņu, un kalns ir redzams visā krāšņumā.

Sniegotais kalns ko redzejam pa logu

Brokastis esam pasūtījuši uz septiņiem, taču, kā parasti tās tiek pasniegtas vēlāk. Šoreiz pat 20 minūtes vēlāk. Es atkal ēdu omleti. Kaspars ēd auzu pārslu putru. Uzminiet, ko mēs dzeram! Jā, malači, pareizi! Tēju!

Turpiniet lasīt