Makskeretaji Goa, Indija

Indija: Skaistākās pludmales Goa dienvidos

Vispār biju ieplānojusi sākt rakstīt par Kambodžu, bet kā jau jūs zināt, plāni mainās. Runājos ar draugiem par Goa – par ēdienu, par pludmalēm, par cilvēkiem. Un uznāca luste uzrakstīt par smukajām pludmalēm, ko apmeklējām Goa dienvidos.

Goa dienvidus iemīlējām gandrīz trīs gadus atpakaļ, Indijas velobrauciena laikā. Tad, atpūšoties no velo-ikdienas, Goa pavadījām mēnesi. Goa dienvidus mēs iemīlējām mierīgās atmosfēras un smuko [bez lieliem cilvēku bariem] pludmaļu dēļ. Vēlēšanās atgriezties Indijā, it īpaši Goa,  bija pārāk liela, tāpēc gada šī sākumā devāmies uz Indiju vēlreiz. Un pusotru mēnesi pavadījām Goa dienvidos.

Pusotra mēneša laikā apskatījām teju vai katru Dienvidgoa pludmali un daudzas pilsētiņas, kā arī dažas vietas ziemeļos. Vispār, lielākā daļa no Ziemeļgoa mums nepatīk – pludmales ir pilnas ar cilvēkiem, nepātraukti notiek kādi tusiņi, kā arī vietējie tirgotāji ir ļoti uzbāzīgi. Taču mēs ticam, ka noteikti arī ziemeļos ir kādas fantastikas vietas. To atklāšanu tad atliksim uz nākošo reizi, bet pagaidām prezentēšu sarakstu ar mūsu mīļākajām Dienvidgoa pludmalēm.

Turpiniet lasīt

Salu tūre Krabi, Taizeme

Taizeme: Smukās saliņas netālu no Krabi

Iepriekšējā rakstā stāstīju par Aonangas pludmali, Tīģeru templi un Budistu Jauno Gadu. Šodien pievērsīšos salu tūrei.

Ceturtdiena, 14. aprīlis

Šī ir mūsu pēdējā diena Taizemē. Kā jau iepriekšējos rakstos minēju, šoreiz ieradāmies tikai uz dažām dienām, lai apciemoti Kārļa ģimeni un Hariju un Karīnu. Rīt ar prāmi dosimies atpakaļ uz Langkawi, kur mums ir apmaksāts miteklis un skūteris. Esam apmetušies Kuah pilsētā, pie draugiem. Viņiem ir liels dzīvoklis, un šobrīd nelielas finansiālas problēmas. Tā kā mūsu īre viņiem palīdz maksāt rēķinus un gādāt ēdienu. Gan viņiem labi, gan mums labi. Kā arī mēs pieskatām viņu minku, kad viņi dodas prom uz pāris dienām.

Pirms devāmies uz Taizemi, Karīna mums pastāstīja, ka ir forši aizbraukt salu tūrē (island hopping tour) un pasnorkelēt. Krabi tāda iespēja tiek piedāvāta teju visur un par salīdzinoši nelielu naudiņu. Karīna un Harijs tūri nopirka tur pat Diamond Home Resort, kur paliekam arī mēs.

Turpiniet lasīt

Aonangas pludmale

Taizeme: Krabi pilsēta, Tīģeru templis, Aonanga un Taju Jaunais gads

Pirms sākt stāstu par piedzīvojumiem Krabi, Taizemes dienvidu daļā, gribu piebilst, ka mani raksti vairs nav sakārtoti hronoloģiskā secībā. Taizeme “notika” pirms Nepālas, bet rakstu par to tikai tagad, kad Nepāla ir “piebeigta”.

Šī ir otrā reize, kad esam ieradušies Taizemē. Pirmās divas dienas pavadām Trang. Savukārt par pirmo Taizemes ceļojumu varat izlasīt turpat, kategorijā “Taizeme”.

Šoreiz Taizemē plānojam pavadīt pavisam neilgu laiku. Esam atbraukuši uz šejieni, lai satiktu Hariju un Karīnu no karijs.lv un Kārli un viņa ģimenīti. Ar Karīnu un Hariju tikāmies Indijā, bet Kārli gan vēl nebijām satikuši, tikai sarakstījušies un intervējuši viņus mūsu blogam WeAreFromLatvia.com. Viņi ir tā latviešu ģimene, kas pārcēlās uz Taizemi uz gadu. We Are From Latvia var lasīt arī par Harija un Karīnas – karijs.lv – 1 gadu garo “medusgadu”.

Pirmdiena, 11. aprīlis

Agri no rīta dodamies uz vienu no autubusa (?) pieturām Trang centrā. Tur piestājot Songthaew – Taizemē populārs sabiedriskais transports pikapa veidolā. Viesnīcas menedžeris brīdina, ka kādu laiciņu būs jāpagaida, jo pirmie Songthaew sāk braukt ap pusastoņiem. Gaidam, bet ne miņas no Songthaew. Gribam jau sākt domāt par cita veida transportu vai vienkārši par iešanu kājām, pieturā piestāj… autobuss! Kas to būtu domājis, ka autobusa pieturās piestāj autobusi… Prasām šoferim, vai viņš brauc uz Trang autoostu. Viņš atbild apstiprinoši. Kāpjam iekšā. Biļete maksā pavisam maz – 7 bāti jeb 18 eirocenti. Lētāk nekā Songthaew biļete, kas ir ap 20-30 bātiem.

Turpiniet lasīt

Nepal Chaos

Nepāla: Pēdējā – 18. – pārgājiena diena un brauciens uz Pokharu

Tatopani – Beni; gājiena ilgums aptuveni 6 stundas, ieskaitot pauzes.

Tatopani – 1190 augstuma metri; Beni – 830 augstuma metri.

Brauciens no Beni uz Pokharu: 101 km, 3 stundas.

Atkal ceļamies sešos. Brokastojam. Kaspars ēd cepumus, es brokastīs pārmainās pēc ēdu ķiploku zupu. Izejam nedaudz pēc septiņiem.

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, Tatopani ir maza pilsētiņa. Dažas viesu mājas, pāris mazas ēstuvītes, mazas mājiņas, vientuļš autobuss noparkots pie vienas no mājiņām un policijas posteņa būda.

Ejam iekšā policijas posteņa būdā. Tā ir tik maza, ka mēs divi knapi salienam iekšā. Policists mūs atzīmē gājēju žurnālā, un mēs turpinām ceļu.

Turpiniet lasīt

Kazas masinas piekabe

Nepāla: 16. un 17. pārgājiena diena – nu, jau gandrīz galā

16. diena:

Larjung – Ghasa; gājiena ilgums aptuveni 5,5 stundas, ieskaitot pauzes.

Larjung – 2550 augstuma metri; Ghasa – 2010 augstuma metri.

17. diena: 

Ghasa – Tatopani; gājiena ilgums aptuveni 6,5 stundas, ieskaitot pauzes.

Ghasa – 2010 augstuma metri; Tatopani – 1190 augstuma metri.

Es nedaudz kavējos ar rakstīšanu, jo tagad kādu laiku piestrādāju Portugālē. Tāds neliels slinkums kaut ko rakstīt…

Man vēl ir jāuzraksta par pēdējām trim pārgājiena dienām. Par divām no tām atskaitīšos tagad. Pārgājiens tuvojas noslēgumam, arī ceļš ir vienmuļāks un notikumu vairs nav tik daudz. Tāpēc šie pēdējie divi raksti būs īsāki.

Turpiniet lasīt

On our way to Larjung

Nepāla: 14. un 15. pārgājiena diena – pārgājiens iet uz beigām

14. diena: atpūta Jomsom.

15. diena: 

Jomsom – Larjung; gājiena ilgums aptuveni 7 stundas, ieskaitot pauzes.

Jomsom – 2720 augstuma metri; Larjung – 2550 augstuma metri.

Tā kā Kaspars jūtas nelāgi gastrīta saasinājuma dēļ, nolemjam pavadīt šo dienu atpūšoties Jomsom. Arī man būtu labi atpūsties, atgūt spēkus. Pārgājiens nav pārāk viegls pasākums.

Lai gan mums tā ir brīvdiena, tāpat pamanāmies pamosties agri – neilgi pirms astoņiem. Es eju brokastīs, ēdu omleti. Kaspars man palūdz nopirkt viņam kādus pilngraudu cepumus un rozīnes. Tās lietas esot labas vēderam. Taču tuvākajos dažos veikalos neko tādu neatrodu. Nopērku parastus “baltos” cepumus un krekerus, cerībā ka tie derēs. Un žāvētas aprikozes. Kasparam manis nopirktās mantas neiet pie sirds, bet kaut cik apēd tāpat.

Pēc kāda laika, kad esam atpūtušies un Kaspars jūtas labāk, aizejam uz pilsētas otru pusi (kā rīt uzzināsim – nav nekāda otrā puse, pilsēta turpinās arī tālāk) un tur atrodam pilngraudu cepumus un rozīnes. Cenas gan nav nekādas zemās, lai gan šī ir salīdzinoši liela pilsēta (pēc kalnu pilsētu standartiem). Vispār, bijām gaidījuši, ka te būs arī kāds lielāks veikals, bet nekā. Nē, nu uz supermārketu galīgi necerējām, bet domājām, ka kāda lielāka bode tomēr būs…

Nopērkam arī tomātus, ko Kasparam piekost pie cepumiem.

Turpiniet lasīt

Kagbeni no augsas

Nepāla: Trīspadsmitā pārgājiena diena – pretī vējam!

Muktinath – Jomsom; gājiena ilgums aptuveni 7 stundas, ieskaitot pauzes.

Muktinath – 3760 augstuma metri; Jomsom – 2720 augstuma metri.

Pamostamies 8:30 un ejam lejā brokastīs. Domājam, ka būsim paši pēdējie, kas ierodas brokastīs, bet tā nav. Arī pārējie visi vēl ir tur pat. Daži no viņiem pat nav beiguši ēst! Tad jau arī pārējiem bija tieši tāda pati vēlēšanās – izgulēties pēc grūtās dienas. Bet, ja tā padomā, tad nav par ko brīnīties, hehe.

Šodien brokastīs ēdam atkal kaut ko citu, ne pierasto auzu pārslu putru (Kaspars) un parasto omleti “bez nekā” jebšu plain omelette (es). Kaspars pasūta kartupeļu omleti, es – graudzdētas maizes šķēles ar sieru. Ņammm! Cik sen šāds brīnums nav ēsts!

Pirms doties augšā, atpakaļ uz savu istabu, Kaspars viesu mājas ēstuvē nopērk pudeli ūdens. Nepālā kalnos visu laiku dzeram krāna ūdeni attīrītu ar ūdens attīrīšanas tabletēm, un tad ūdens izteikti garšo pēc hlora. Bet tā kā Kaspars nejūtas īsti labi, viņš labprāt dzertu ūdeni, kas negaršo ne pēc kā. Nu lūk. Es gan turpinu dzert krāna ūdeni.

Turpiniet lasīt