INDIJA: Ko es zināju par Indiju pirms došanās uz šejieni

Tātad…

Zināju, ka Indijā visur būs govis, kas te ir svēts dzīvnieks. Un tā arī ir, govis ir visur – gan laukos, gan lielajās pilsētās. Bet govis nav vienīgie mājdzīvnieki, kurus var satikt visur. Te ir arī cūkas, suņi, kazas, vistas un bifeļi. Visi šie dzīvnieki šeit nevien staigā pa ielām savā dabā, bet ir arī galvenie atkritumu patērētāji. Govs, kas ēd plastmasas pudeles? Skan traki, bet ir pilnīgi reāli. Cūkas, kas vannojas samazgu peļķē? Lielpilsētas realitāte. Mērkaķi Indijā arī ir, bet tie uz ielām nav tik bieži sastopami kā govis un kazas.

Zināju arī to, ka Indijā uz ielām ir sagaidāma liela netīrība un atkritumi it visur. Un tieši to arī ieraudzīju. Atkritumu kalni te redzami nevien pilsētu nostūros, bet arī pie tempļiem, kultūras objektiem, lielu pilsētu centrālajās daļās un vēl daudz kur. Un vēl nepārsteidz nabadzība un atkritumu ugunskuri. Nabadzība Indijā ir blakus bagātībai. Teltis te ir blakus tirdzniecības centriem, un cilvēki guļ uz ielām blakus dārgiem auto. Mājas izveidotas no kartona kastēm turpat blakus glītām dzīvojamām mājām.

Zināju arī par piesārņotajiem ūdeņiem. Daudzas upes smird tā, ka, ejot pāri tiltam, jāaizspiež ciet deguns un jāskrien pēc iespējas ātrāk pāri. Līdzīgi ir ar ezeriem – pilnīgi negribas blakus uzturēties. Bet vietējie pilnīgi bez emocijām sēž blakus smirdoņai, tirgo savas preces, apstājas un sarunājas ar draugu, arī mazgā veļu vai paši iet iekšā ūdenī.

Dažādās pārraidēs biju redzējusi, kā indieši pārvietojas sabiedriskajā transportā. Autobuss vai vilciens pilns līdz malām, bet ar to vien nepietiek – vēl karājas durvīs un sēž uz jumta. Tā arī ir īstenībā! Vēl ir redzēts, ka bērni tiek iesēdināti mazās kravas mašīnītes kravas kastē un vesti uz skolu. Arī vieglajos auto bieži vien sasēžas par 2 cilvēkiem vairāk nekā ir atļauts. Pavisam interesanti (un reizē arī bailīgi) ir skatīties uz motocikliem, kas Indijā skaitās ģimenes transportlīdzeklis. 🙂 Vīrietis vada moci, viens bērns sēž pie pašas stūres, aizmugurē aiz vīrieša sēž viņa sieva ar bērnu klēpī.

Līdzīgi ir ar kravas mašīnām un kravu. Ved visu ko un milzīgos daudzumos, ka pilnīgi karās pāri malām. Skatoties uz šādu kravu, domā, kā tā mašīna to var izturēt… Nu, tas jau arī iepriekš man bija zināms, bet tāpat vēl aizvien skatos un brīnos.

Par pašiem indiešiem biju dzirdējusi, ka viņi ir ļoti ziņkārīgi. Visu sev interesanto vēlas apskatīt un parunāties ar ārzemniekiem pat tad, ja zina tikai vienu frāzi: “Hi, how are you?” Un pēc pajautāšanas vienkārši aiziet smaidīdami, atbildi nesagaidījuši.

Ceļvežos lasīju, ka cenas Indijā pārsvarā ir zemas. Jā, ir. Tas tāpēc, ka te ļoti daudz ko ražo uz vietas. Lēta ir pārtika, augļi un dārzeņi, ēdieni ēstuvēs, dzērieni (Cola, Pepsi…), saldumi, cepumi, čipsi. Daži piemēri: lētāko cepumu 100 gramu paciņa maksā 10 rūpijas (aptuveni 13 eiro centi), tomāti var maksāt pat 10 rūpijas kilogramā, banāni – 30 rūpijas kilogramā. Taču ir arī lietas, kas ir dārgas, piemēram, importētā pārtika un saldumi (dažādas salātu mērces, majonēze, Milka un Geisha šokolādes u.c.). Tas maksā vairāk nekā Latvijā.

Daudz kur dzirdēts un lasīts, ka indiešu ēdieni ir asi. Tā arī ir – tie vairāk vai mazāk ir asi. Indiešu ēdieni ir dažādi, un tie atšķiras dažādās Indijas daļās. Savādāks var būt pagatavošanas veids, izmantotās izejvielas un “asuma pakāpes” (piemēram, dienvidos ēdiens ir asāks nekā ziemeļos). Ieejot kādā ēstuvē, redzēsi, kā indieši ēd ar rokām rīsus, kas ir aplieti ar mērcīti un blakus rīsiem ir trauciņi ar dažādām dārzeņu “putriņmērcītēm”. Vai arī rīsu vietā indieši ēd tradicionālo maizi (chapati, roti – nosaukums un pati maize dažādās Indijas daļās ir dažāda). Gandrīz visos indiešu restorānos un ēstuvēs ir pieejami arī ķīniešu ēdieni. Daudziem restorāniem ēdienkartē ir vairāku Indijas reģionu ēdieni – piemēram, ēdienkartē var redzēt atsevišķas sadaļas South Indian, Punjabi, North Indian. Vai man garšo indiešu ēdieni? Tie, ko līdz šim esmu ēdusi, negaršo. Nepatīk man asie dārzeņu ēdieni un mērces. Indiešu ēstuvēs parasti pasūtu rīsus ar vistu (chicken fried rice) vai rīsus ar dārzeņiem (veg fried rice), kas ir ķīniešu ēdiens. Parasti tas arī ir ass, bet ir garšīgs. Ja nevēlies ēst asu, pasūtot ēdienu, pasaki to. Bet ne vienmēr atnesīs tiešam neasu, tas var būt “It’s not spicy, I put there only one chili!” 🙂

Advertisements

One thought on “INDIJA: Ko es zināju par Indiju pirms došanās uz šejieni

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s