INDIJA: Ko es nezināju par Indiju pirms došanās uz šejieni

Tā!

Pirms ierasties Indijā, domāju, ka gaļas ēdieni šeit būs sastopami krietni retāk. Vairākos štatos (piemēram, Goa, Kerala, Tamil Nadu, Maharashtra) vienādi populāri ir gan veģetārie, gan neveģetārie restorāni un ēstuves, līdz ar to šeit varēsi baudīt gaļas ēdienus. Protams, ir štati, kur pārsvarā ir tikai veģetārie restorāni, piemēram, Gujaratas štats. Piejūras pilsētās ļoti izplatīti ir zivju ēdieni.

Neskatoties uz to, ka biju dzirdējusi, ka Indijā izplatītāks ir veģetārais ēdiens, nebiju aizdomājusies, ka arī maize, kūkas, tortes un saldumi pārsvarā būs veģetāri. To, vai produkts ir veģetārs vai nē, norāda uz iepakojuma. Zaļš aplītis baltā kvadratā nozīmē veģetārs, bet brūns – neveģetārs.

Pirms doties ceļojumā uz Indiju, zināju, ka te mani sagaidīs asi ēdieni. Bet nezināju, ka indiešu saldumi ir tik saldi! Un tie arī ir diezgan īpatnēji. Saldumu pagatavošanai tiek izmantoti rīsi, piens, milti, augļi (gan svaigi, gan kaltēti), dažādas sēklas, pat dārzeņi. Un protams, cukurs. Saldumi tiek apcepti, bieži vien eļļā. Ceļojuma sākumā ik pa laikam pirku dažus no indieši saldumiem, un tie man ļoti garšoja, bet vēlāk sāka apnikt. Pārāk saldi.


Interesanti, ka Indijā pirkumu iepakošanai mazajās bodītēs lieto avīzes. Arī ielas ēstuvēs ēdamais mēdz būt ielikts avīzē vai šķīvī, kas izveidots no sulas pakas.

Pēc visa lasītā par Indiju, domāju, ka te visi un visur tevi centīsies apčakarēt. Bet tā nav. Indijā visām precēm uz iepakojuma ir norādīta maksimālā pārdošanas cena, kurā ir iekļauti arī visi nodokļi (MRP jeb Maximum Retail Price, inclusive of all taxes). Šo cenu veikali nedrīkst pārsniegt. Bet ir gadījies, ka pārdevējs prasa maksāt vairāk nekā ir norādīts uz iepakojuma (visbiežāk tas gadās ar dzērieniem). Tādos gadījumos jāparāda MRP un problēma ir atrisināta. Ja pārdevējs tomēr nevēlas pārdot par MRP (lai arī to darīt nedrīkst, jo tas ir nelegāli!), tad vienkārši pagriežamies un aizejam.

Kā ir ar viesnīcām? Ne visās budžeta viesnīcās ir cenu lapas, līdz ar to kādreiz ir gadījies, ka darbinieks saka augstāku cenu nekā ir īstenībā. Ja Indijā tu esi jau bijis kādu laiku, var saprast, ka cena ir par augstu. Tad cenu var apstrīdēt. Ja cena netiek nolaista, tad vienkārši pasaki paldies un ej prom. Var gadīties, ka tad viesnīcas darbinieks sāk piedāvāt zemāku cenu. Ja nu tomēr nē, tad gandrīz vienmēr var atrast citu viesnīcu, kas nu jau atbilst prasībām. Ir lasīts arī par to, ka Indijā bieži vien tūristus apkrāpj tuktuku un takšu vadītāji. Par to gan es nevaru neko teikt, jo nereizi neesmu braukusi ne ar tuktuku, ne ar taksi. Pārvietojamies ar sabiedrisko, kur biļetes par braucienu ir niecīgas – parasti padsmit vai divdesmit rūpijas (zem 25 eiro centiem).

Domāju, ka ziloņi Indijā būs visur. Bet tā nav. Ziloņus uz ielām un ceļiem redzējām tikai Indijas dienvidu štatos Keralā un Tamil Nadu un vienā no Radžastānas pilsētām – Udaipur.

Interesanta ir indiešu vannas istabas uzbūve. Duša parasti nav nodalīta no tualetes un izlietnes ne ar durvīm, ne ar aizkaru. Vienkārši duša, dušas krāns un parasts krāns pie sienas. Tu mazgājies un ūdens līst vienkārši uz vannasistabas grīdas, apšļaksta podu un izlietni. Vannasistabas stūrī ir vieta, pa kuru ūdens aiztek prom (līdzīga dušas kabīnes caurumam). Līdz ar to, kādu laiku pēc mazgāšanās vannasistabas grīda būs slapja. Šai sistēmai, protams, ir arī pluss – vannasistabas grīda tiek ļoti bieži mazgāta. Indiešu vannasistabās vienmēr ir arī spainis ar krūzi, pat ja duša darbojas. Ja nav dušas, tad spainis ar krūzi noder – ielej spainī ūdeni un mazgājies, izmantojot krūzi.

Domāju, ka Indijā nebūs lielo tirdzniecības centru un moderno kinoteātru. Bet tie ir, pie tam lielpilsētās tirdzniecības centri un kinoteātri ir pat vairāki. Tirdzniecības centros atradīsi arī populāros veikalus (piemēram, The Body Shop, Bata, Nike un Puma), kafejnīcas (Baskin Robbins, Costa Coffee, Lavazza) un ēstuves (piemēram, MC Donalds, KFC, Dominos Pizza, Pizza Hut, Subway). Negaidīju arī to, ka teju uz katra stūra būs nopērkami visiem zināmie našķi un dzērieni, piemēram, Lay’s un Cheetos čipsi, Mars, Snickers un KitKat, Coca Cola, Pepsi, Sprite, Fanta utml. Patīkami pārsteidza arī tas, ka Indijā ir beķerejas un tajās var nopirkt ne tikai tradicionālos indiešu saldumus, bet arī pa kādam donutam un mafinam. 🙂

Varbūt kāda lieta būs piemirsusies, bet lielāko daļu, šķiet, es uzrakstīju.

Advertisements

2 thoughts on “INDIJA: Ko es nezināju par Indiju pirms došanās uz šejieni

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s