INDIJA: 7 Manas mīļākās vietas Indijā (+foto)

Savu ilgtermiņa ceļojumu sākām 2013. gada 11. oktobrī. Iekāpām lidmašīnā, paņēmām līdzi velosipēdus un pēc padsmit stundām ieradāmies Indijas galvaspilsētā Deli. Jau pēc dažām dienām no Deli uzsākām velobraucienu apkārt Indijai. Plāns bija aptuveni šāds: Braucam no Deli līdz Šimlai (pilsētai kalnos), tad atkal uz leju caur Radžastānas un Maharāštras štatu līdz Goa. Pēc Goa turpinām līdz pašai Indijas lejai un tad pa otru Indijas krastu uz augšu tik tālu, cik paspēsim līdz aptuveni vīzas beigu datumam. Tā arī darījām un ar velosipēdiem nobraucām nedaudz vairāk kā 5300 km – no Deli līdz Čenajai.

Neskatoties uz to, ka 5300 km ir salīdzinoši neliela daļa Indijas, Indijā paspējām ieraudzīt daudz. Pa ceļam apmeklējām gan mazas, gan lielas, gan super-lielas pilsētas un gan mazus, gan lielus ciematus. Protams, mēs ne tikai braucām un braucām, atpūtāmies arī – mēnesi pavadījām Goa štatā pie jūras, pa kādai nedēļai šur un tur citur Indijā.

Indija ir ļoti liela valsts, apskatījām daudz, bet daudz kas tāpat palika neredzēts. Palika neapmeklētas, piemēram, svētā pilsēta Varanasi, “jogas pilsēta” Rišikeša, tempļu pilsēta Hampi, zilā pilsēta Džodpūra un mega slavenais Tadžmahals Āgrā. Eh, nu, nekas. Tas paliks nākamai reizei. Bet šodien padalīšos ar savām līdz šim mīļākajām vietām Indijā.

7 mīļākās vietas Indijā. 7 taču ir laimīgs skaitlis, vai ne? 🙂

1. Goa. Goa ir Indijas pats mazākais un turīgākais štats. Goa ir tik mazs, ka mēs tam cari varētu izbraukt vienā vai pusotrā dienā. Taču mēs tā nedarījām. Kā jau iepriekš minēju, Goa mēs palikām vienu mēnesi. Pēc divu mēnešu riteņošanas pa Indiju Goa bija lieliska vieta, kur atvilkt elpu.

Braucot pa Goa ar velosipēdu, jau pirmajās stundās sapratu, ka Goa būtiski atšķiras no citiem štatiem. Tas ir redzams arī vizuāli, piemēram, ir daudz palmu. Krietni vairāk nekā štatos, kas kartē atrodas virs Goa (līdzīgi ar palmu daudzumu ir arī Keralā un Tamil Nadu, kā jau kārtīgiem dienvidiem pienākas). Un tas ir redzams un saprotams gandrīz uzreiz pēc iebraukšanas Goa – lieli palmu “meži” pa labi, pa kreisi. Vēl – Goa ir interesantas mājas košās krāsās – lillā, salātzaļas, debeszilas un pat rozā! Tas Indijā mums bija kaut kas jauns. Braucot pa ceļiem un arī iebraucot pilsētās vai ciematos, redzējām, ka Goa ir krietni tīrāks nekā Indijā pierasts. Un interesanti ir tas, ka lielākās Goa pilsētās var redzēt, kā Portugāļu arhitektūra mijas ar indiešu būvēm.

Carmona beach

2. Kovalam. Šajā Keralas štata pilsētiņā atrodas foršākā pludmale, ko mēs esam redzējuši Keralā un pat visā Indijā! Skaista pludmale, tīras smiltis, jauka apkārtne – tas jau bija piedzīvots Goa. Bet tas vēl nav viss – Kovalam ir arī ļoti tīrs, zils, caurspīdīgs ūdens. Un tieši tas ir tas “atsvars”, kas “kausu” sasver zemāk. Skaists zils ūdens un prieka kausā ir vairāk kilogramu līksmības.

Tieši to mēs arī darījām – līksmojāmies. Peldējām zem ūdens ar atvērtām acīm, skatoties uz savām rokām, ar ūdensizturīgo kameru fotografējāmies gan zem, gan virs ūdens un lēkājām viļņos.

Jaukam vakara noslēgumam uzkāpām pludmalē esošā bākā līdz pašai augšai un izbaudījām skaistos skatus. Palmas, mazas mājiņas, tālumā krastā liela mošeja, atkal palmas, lieli akmeņi krastā un jūra, jūra…

Skats uz Kovalam

3. Kerala backwaters. Es tos iesaucu par “Keralas ūdeņiem”. Tie ir savā starpā savienotu lagūnu un ezeru kopa, kas iet paralēli jūrai, te tuvāk un te jau tālāk no jūras.

Keralas ūdeņus var apskatīt, izbraucot tūrē. Var iznomāt “peldošo māju” (house-boat), kas būtībā ir viesnīcas numurs (vai vairāki) iebūvēti laivā. Un ir arī daudz, daudz reizes lētāks variants – braukt ar prāmi. Tie parasti ir divu stāvu, un tajos ir vieta kādiem trim četriem desmitiem braukt gribētāju. Mēs braucām ar prāmi, kas iet no Alapužas līdz Kollam, un brauciena ilgums bija 8 stundas. Maksa par šādu braucienu – zem 5 eiro.

8 stundu laikā paspējām gan izbaudīt skaistos skatus, gan arī nedaudz pagulēt. 🙂 “Satiksme” Keralas ūdeņos ir intensīva – daudz redzējām gan tādus pašus tūristu/ pasažieru prāmjus kā mūsējais, gan dažādas lielas un mazas laivas, kas pārvadāja gan cilvēkus, gan ražu. Tik pat kā visu laiku ūdenī gan stāvošas, gan braucošas redzējām lielākas un mazākas “laivu mājas”. Pat manījām vienu peldošo veikalu!

Šis bija ļoti relaksējošs un patīkams brauciens. Miers, vienmērīga prāmja dzinēja rūkšana, krastos palmas un banānkoki, līdzīgas krāsainas mājas kā Goa iedzīvotājiem, lieli zvejas tīkli ūdenī, garāmbraucošas laivas, krastā stāvoši lieli un krāsaini kuģi. Un, kad pienāk saulrieta laiks, debess krāsojās sarkana, un apkārtne kļūst jo īpaši skaista!

Kerala backwaters

4. Kanyakumari. Kanyakumari ir pilsēta Tamil Nadu štatā un atrodas pašos, pašos Indijas dienvidos, uz paša, paša dienvidu gala. Kanyakumari ir īpaša ar to, ka tur satiekas trīs “ūdeņi” – Indijas okeāns, Bengālijas līcis un Arābijas jūra.

Es iemīlēju Kanyakumari pludmales akmeņainos krastus, pret kuriem ar lielu spēku sitas triju jūru spēcīgie viļņi. Pa lielajiem krasta akmeņiem skraidīja lielākie krabji, ko līdz šim biju redzējusi. Aptuveni 25 cm lieli, krāsaini un spīdīgi. Dažiem no tiem bija koši zilas spīles!

Pārsmit metrus no Kanyakumari krasta atrodas maza, akmeņaina saliņa, uz kuras ir uzbūvēts Vivekananda Rock Memorial un indiešu dzejnieka un filozofa Thiruvalluvar statuja. Tā diennakts tumājā laikā tiek izgaismota un tad izskatās īpaši iespaidīgi.

Kanyakumari statuja un memoriāls

5. Udaipur.  Tā ir liela pilsēta Radžsatānas štatā. Udaipurā naktsmītni atrodam tieši vecpilsētā, jo pilsētā lētākās viesīcas ir tieši tur. Un vecpilsētā ir arī viss pārējais, kas vien vajadzīgs tūristam – mazie pārtikas veikaliņi, ēstuves un restorāni, suvenīru veikali, dažādi tempļi un citas apskates vietas. Un tūristu Udaipurā ir ļoti daudz.

Udaipura ir ļoti smuka un salīdzinoši tīra Indijas pilsēta. Īpaši interesanta man likās tā pati vecpilsēta. Vietumis nedaudz pat atgādina vecpilsētu Eiropā – mazas, šauras, bruģētas ieliņas, Eiropas stila kafejnīciņas un bulciņu tirgotavas, grāmatnīcas un veikaliņi ar skaistiem amatnieku darinājumiem.

Pilsētas vidū, ēku ieskauts atrodas ezers. Nokāpjot lejā pa gātiem pie ezera, var redzēt tipisku Indijas ainu – indieši iekāpuši ūdenī un lūdzas, kāds mazgājas, turpat krastā sievietes mazgā vaļu. Nedaudz tālāk no krasta peldas zēni.

Udaipuru apskatījām arī no kalna augšas. Salīdzinoši netālu no vecpilsētas atrodas kalns, no kura var redzēt Udaipuru visā krāšņumā. Pirms iebraukt Udaipurā, domāju, ka šī būs salīdzinoši maza pilsēta. Bet, kad sāku skatīties uz to no augšas, ieraudzīju, ka māju rindas stiepjas uz visām pusēm. Un Indijas mājas un mājeles no augšas izskatās īpaši interesanti – mazi un lieli kubiki ļoti tuvu viens otram.

Udaipuras ezers pilsētas vidū

6. Shimla. Šī pilsēta kalnos, Himachal Pradesh štatā mums bija gluži kā tāda miera osta. Pēc riteņošanas cauri skaļajai, putekļainajai un netīrajai Deli un pēc dažu citu skaļu, netīru un pārklātu ar smogu pilsētu šķērsošanas mēs nonācām līdz klusākam un tīrākam štatam Indijas kalnainajā daļā (ziemeļos). Klusāks un tīrāks, jā. Bet braukšana grūtāka, jo jābrauc taču kalnos.

Kalnus pievarējām un nonācām Šimlā, kas vietumis nedaudz atgādina kādu Eiropas pilsētu. Vietām ielas ir bruģotas un šauras, kā arī pilsētas centrā ir aizliegta motorizēto transportlīdzekļu kustība.

Šimla atrodas Indijas ziemeļu kalnainajā daļā. Un pati pilsēta ir izvietota uz vairākiem “kalniņiem”. Īpaši forši tas izskatās diennakts tumšajā laikā – skaties uz pilsētu no attāluma un redzi, ka pilsētas gaismiņu “pulciņi” ir izvietoti uz zemākiem, augstākiem kalniņiem. Smuki.

Uz augstākā no šiem kalniņiem ir uzbūvēts Jakhū templis un pasaulē lielākā dieva Hanumana statuja. Templī mājvietu ir atraduši neskaitāmi pērtiķi, no kuriem… ir vēlams uzmanīties! Nekādi maisiņi, fotoaparāti, brilles un citas spīdīgas lietas mērkaķiem pieejamās vietās (piemēram, rokās un somu atklātajās kabatās)! Mērkaķi ir īpaši kāri uz šīm mantām. Redzējām, ka tūristam mērkaķis uzskrēja pa muguru līdz pat galvai un norāva uz galvas uzstutētās saulesbrilles! Vienai meitenes mērkaķis no rokām izrāva maisiņu ar pārtiku. Lūk, kādi rakari!

Tur, tālumā, ir Shimla

7. Saputara. Saputara ir maziņa pilsēta Gudžaratas štatā. Uzbraukt ar riteni tur bija grūti. Saputara atrodas 1000 m augstumā, it kā nekas īpašs. Bet… lielāko kāpumu nācās pārvarēt pēdējos padsmit kilometros. Tieši tāpēc pēdējie kilometri bija tik ļoti grūti.

Pēc cīnīšanās ar kalnu nonācām maziņā pilsētiņā, kuru var izbraukt viens un divi. Saputara tika būvēta kā atpūtas pilsēta kalnos – ar viesnīcām (arī ar vairākām 4 un 5 zvaigžņu), restorāniem, baseiniem, teātri, muzeju, dažādām atrakcijām (piemēram, paragliding).

Pieczvaigžņu viesnīcā mēs nepalikām, toties vienkārši atpūtāmies šajā mazajā pilsētā. Nedaudz apskatījām sakopto un kārtīgo pilsētu, paēdām garšīgas picas un uzkāpām kalnā. Skats kā parasti šādās kalnainās vietās ir ļoti skaists. Redzējām Saputaru no augšas, kā arī tuvākos kalnus un paugurus. Viss bija zaļš, gaiss svaigs, pilnīgs miers. Jauki tur, kalna augšā, bija brīdi pasēdēt un atpūsties.

Skats no Saputaras kalna

P.S. Sakārtots pēc tā, cik ļoti man katra no šīm vietām patika.

+Foto

Advertisements

3 thoughts on “INDIJA: 7 Manas mīļākās vietas Indijā (+foto)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s