KANĀRIJU SALAS: Pastaiga uz otru krastu

Vienā skaistā un saulainā dienā (tādas te, Fuerteventurā, ir gandrīz visas) nolemjam aizstaigāt līdz La Pared, kas aptuveni 15 km attālumā no mūsu mājām. Kāpēc tieši uz La Pared? Kas tajā vietā tik īpašs? Atbilde ir pavisam vienkārša – La Pared ir maza pilsētiņa, kas atrodas otrā Ferteventuras krastā. Līdz tam mēs esam bijuši tikai vienā Fuerteventuras krastā, kurš it kā esot “mierīgais un klusais” krasts, un viļņi tur nav tik stipri kā otrā pusē, kur atrodas La Pared.

Fuerteventura karte

Mēs dzīvojam gandrīz salas dienvidos, kur tā ir ievērojami šaurāka. Līdz ar to šajā vietā ir iespējama tāda “aizej uz salas otru pusi” pastaiga. Savukārt salas vis-visšaurākā daļa ir Istmo de la Pared, kas ir nieka 5 km plata (kartē atzīmēta ar zilu līniju).

Daudz, daudz to kilometru, bet nu neko! Ar velosipēdiem mēs negribam braukt – visu laiku ceļš kalnains. Mašīna šajā dienā, diemžēl, mums nav pieejama. Stopēt var mēģināt, bet ceļš ir mazas nozīmes, tātad, mašīnu var būt ļoti maz. Tātad, ir izlemts – iesim ar kājām, ja sanāks, kādu auto arī nostopēsim.

Domāts darīts! Paņemam “peldmantas”, dvieļus, ūdeni, velkam cepures (“kepkas”) galvā un dodamies. Ejam, ejam, ejam pa ceļa malu un izbaudām kalnaino ainavu. Nemaz nemēģinam stopēt. Kalni Fuerteventurā ir visur, un šī vieta arī nav izņēmums. Kalnus redzam visu laiku, un gandrīz nevienam nezinām nosaukumu. Tikai “mūsējam” kalnam un vienam citam – lielam kalnam, kura apveids izskatās kā guļošs cilvēks. “Mūsējais” ir tieši pretī mūsu mājām, jeb mūsu mājas tam ir tieši pretī. To sauc Caracol. Savukārt, kalns, kas izskatās kā guļošs cilvēks ir Cardon, ko vietējie dēvē arī par Guļošo Indiāni.

Cels uz La Pared, Fuerteventura

Tā ejot un skatoties kalnus un tuksnešaino ainavu, noejam kilometrus 6. Un te nu mēs izdomājam mēģināt stopēt. Kādu laiciņu tā stāvam un stopējam. Te mašīnu jau ir vairāk, jo esam nogriezušies uz nedaudz lielāka ceļa. Pēc kāda laika piestāj vīrietis vecā, jaukā džipā un mūs paņem. Izmantojot savu mazo spāņu vārdu un frāžu krājumu (mēs tikai mācamies!), pastāstam par sevi, kur dodamies, kāpēc šeit esam un ko šeit, Kanāriju salās, darām. Vīrietis, šķiet, mūs saprot. Tas ir labi. Tātad, mūsu spāņu valoda nav gluži bezcerīga.

mazs bars

Vīrietis brauc uz savām mājām, kas atrodas tikai kilometrus četrus no tās vietas, kur viņš mūs paņēma. Taču viņš ir tik jauks un aizved mūs nedaudz tālāk nekā viņš sākumā plānojis. Līdz krustojumam uz La Pared. Super! Mums noiet paliek nieka 4 vai 5 kilometrus!

Tos pēdējos kilometrus nolemjam mērot gar jūras krastu. Tā ir daudz interesantāk. Un galu galā, esam nākuši uz La Pared Fuerteventuras otru krastu redzēt!

Bet pirms dodamies uz krastu, Kaspars nolemj uzskriet vienā no tuvākajiem kalniem. Kalns nav augsts, tikai metrus 400 augstumā. Tā kā Kaspars ātri vien ir atpakaļ un stāsta, ka no augšas paveras pasakains skats – var redzēt abus krastus!

Abi Fuerteventuras salas krasti

No apļa līdz krastam ir jāiet kāds kilometrs, dažbrīd pāri maziem pauguriem un pa izkaltušu upes gultni. Un tad pēkšņi… nonākam starp diviem klinšainiem kalniem, pa vidu kuriem redzama jūra un stipri viļņi! Pasakains skats!

Okeans, starp klintim

Es skatos uz okeanu

Paiet vēl kāds laiciņš, kamēr aizejam līdz pašam krastam. Un tā arī izskatījās – jūra te varētu būt negantāka nekā “mūsu pusē”. Visur, kur vien skaties – uz priekšu, atpakaļ, pret klinšaino krastu sitas spēcīgi viļņi.

Stiprie vilni

Apskatoties apkārt, saprotam, ka visiespaidīgākais skats ir pāris metrus pa labi. Tur ir iespējams tikt, pārrāpjoties pāri nelielai klintij, ko mēs arī darām. Nonākam vēl akmeņainākā vietā.

Kaspars pie okeana

Mēs atrodamies augstāk nekā jūra. Pienākam pie klints malas un raugāmies, kā ūdens ar lielu spēku skalo klints zemāko daļu, bet līdz mums netiek. Nedaudz bailīga sajūta – tūlīt, tūlīt nogāzīs no kājām. Nē, nē, mēs tomēr esam drošībā.  Stāvam un skatāmies stiprajos viļņos minūtes 10. Tik spēcīga un mežonīga ir daba, taču stiprajiem viļņiem piemīt kaut kas relaksējošs. Paejam pāris metrus tālāk pa labi, pie vienas no klints malām. Pa to naski skraida lieli krabji – melni, ar sarkanām spīlēm.

Kad uz viļņiem ir gana skatīts, dodamies atpakaļ uz zemes taku un pa krastu dodamies La Pared virzienā. Lielāko daļu no mūsu ceļa atrodamies tuvu klints malai, un jūra ir “tur, lejā”. Spēcīgie viļņi skalo klinšaino krastu. Un tie būkšķi, kad vilnis ar visu spēku triecas pret akmeņiem!

Es un okeans

Visa gājiena garumā mūsu redzeslokā pa labi ir jūra, pa kreisi ir kalni, priekšā baltas smiltis, kuras pēc dažiem kilometriem nomaina klinšaino krastu. Tur, kur ir tās smiltis, tur ir Istmo de la Pared, kas ir visšaurākā Fuerteventuras vieta. Kā jau iepriekš minēju, tā ir vien 5 km šaura. No Istmo de la Pared ar kājām var aiziet līdz Costa Calma, kas jau ir otrā salas pusē! Ejot gar krastu uz La Pared nolemjam tā arī darīt. No Costa Calmas varam stopēt uz mūsu mājām.

Taluma La Pared

Iet tuvu klints malai? Izklausās ļoti bīstami. Bet pa lielam tā nav. Pārsvarā mēs atrodamies uz plakanas un vienmērīgas vulkānisko akmentiņu un smilšu virsmas. Tikai vienā vietā mēs pēkšņi attopamies zemāk, uz ļoti šauras un akmeņainas takas. Nolemjam iet tālāk, bet pēc pāris metriem taka kļūst vēl šaurāka un bīstamāka! Pa labi ir krauja, pa kreisi – stāva klints mala! Ko nu? Paejam dažus soļus atpakaļ, kur klints vairs nav tik stāva un rāpjamies tik augšā, uz klints, līdz nonākam drošībā – uz tās pašas plakanās, līdzenās takas, no kurienes mēs kaut kā nonācām lejā, bīstamā vietā.

Kādu laiku ejam pa klinšaino krastu, līdz nonākam līdz La Pared pludmalei. Tur mēs pavadām kādu stundiņu, vienkārši sēžot un skatoties tikpat stiprajos viļņos. Ja visa ceļa laikā mēs bijām vieni paši, tad tagad te, La Pared pludmalē, bez mums ir diezgan liels bariņš ar cilvēkiem. Arī viņi dara to pašu – sēž vai guļ smiltīs un kāds arī skatās spēcīgajā jūrā. Neviens nepeldas, jo viļņi ir pārāk stipri. Kāds tik uzdrošinās ieiet līdz ceļiem ūdenī, tālāk gan nē!

La Pared

Tālāk, līdz Istmo de la Pared dodamies pa ceļa malu. Tā kā ceļš atrodas diezgan tuvu pie okeāna, ik pa laikam tomēr redzam ūdeni un spēcīgos viļņus. Nonākot La Pared pilsētā, pastaigājamies pa šaurajām ieliņām un apskatām apkārtni. Ir svētdienas pēcpusdiena, bet cilvēku uz ielām tik pat kā nav.

Vēl tik pāris kilometri līdz salas  šaurākajai vietai – Istmo de la Pared! Kad nonākam tur, saprotam, ka arī šeit ir iespējams redzēt abus salas krastus! Tik jāuzkāpj uz kāda akmens un nedaudz jāpagroza galva!

Šeit apkārtne ir smilšaina, nedaudz līdzinās Corralejo kāpām (par Corralejo raksts būs vēlāk), tikai šur tur pa kādam krūmam un sīkam augam. Un tā nu mēs ejam tos 5 km pa smilšainu taku līdz Costa Calma! Tur mēs stopējam uz mājām.

Una Costa Calma Fuerteventura Canary Islands

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s