INDIJA: Divas nedēļas Deli #1

Divas nedēļas? Deli? Kāpēc tik ilgi? Daudzi mums prasa – gan indieši, gan arī citi ceļotāji.

Bet mums ir plāns – sagaidīt Kaspara vecākus, kas ielido Deli 12. janvārī, satikt ceļotājus Hariju un Karīnu, kā arī Agati, kas ir precējusies ar indiešu puisi un tagad dzīvo Indijā, pilsētā Muzaffarnagar. Protams, pa to laiku arī tā kārtīgi apskatīt Indijas galvaspilsētu, ko nepaspējām izdarīt iepriekšējā reizē. Lai arī visi vietējie apgalvo, ka Deli taču nav ko redzēt, īstenībā tik traki nav. Lai gan Deli ir netīra un nogurdinoša pilsēta, bet arī tur ir apskatāmas gan skaistas, gan salīdzinoši neparastas vietas. Bet tagad par visu pēc kārtas.

Ielidošana New Delhi Indira Gandhi starptautiskajā lidostā

Kā jau daži no jums jau zina, šī nav mūsu pirmā reize Indijā, un nav arī pirmā reize šajā lidostā. Arī iepriekšējā reizē ielidojām Deli lidostā, bet tikai ar citu aviokompāniju – ar Aeroflot. Šoreiz izmatojam Finnair pakalpojumus.

Sākumā bija plānots lidot ar Transaero, un mums pat bija nopirktas biļetes. Bet, diemžēl, aviokompānija bankrotēja un mums bija jāiegādājas jaunas biļetes. Laimīgā kārta tagad, dažus mēnešus pēc bankrota, aviokompānija ir sākusi naudas atgriešanu.

Ir 31. decembris, 2015. gada pēdējā diena. Lidojam no Rīgas, ar pārsēšanos Helsinkos. Kad astoņos vakarā pacēļamies gaisā, lai izlidotu uz Deli no Helsinkiem, stjuarti mums novēl laimīgu Jauno gadu, jo Indijā tas jau ir pienācis.

Pēc sešu stundu lidojuma mēs nonākam galā – Deli lidostā. Cik pazīstamas sajūtas! Grīdas segums tas pats – brūns, rakstains paklājs. Arī gaiss lidostā nedaudz smaržo pēc Deli – pēc smoga, dūmiem un garšvielām. Lidostā klusums un miers, agrs rīts, maz cilvēku.

Turpat lidostā nopērkam vietējās priekšapmaksas kartes un izņemam naudu no bankomāta.

Izejam no lidostas un sajūtam pazīstamo lielo Indijas pilsētu smaržu. Jau pieminētais smogs un dūmi, nedaudz garšvielas.

Gaiss ir dūmakains, un tas liecina par piesārņojumu. Iekāpjam metro, vērojam mājas, ceļus, cilvēkus. Viss pa vecam. Jūtamies priecīgi, ka esam atgriezušies šeit. Taču pavisam drīz mūsu labo omu sabojās, vismaz uz pāris stundām.

Čakars

Izkāpjam no metro un ejam Ņūdeli stacijas virzienā. Internetos esam noskaidrojuši, ka, izejot cauri stacijai, var nonākt Pahar Ganj rajonā, kur ir ļoti daudz viesnīcu par draudzīgām cenām (lasi – lētu viesnīcu). Tā arī plānojam darīt, jo neko neesam rezervējuši. Negribējām rezervēt neko laicīgi, jo var gadīties, ka:

1. rezervācijas vietnēs viesnīcu bildes var nebūt īstās;
2. ierodoties uz vietas, izrādīsies, ka tu neesi neko rezervējis;
3. rezervējot cena nav norādīta “īstā” un ierodoties vajag maksāt papildus “nodokļus” u.c.

Pahar Ganj rajons vakara

Protams, tā nav visos viesu namos, bet nav vērts riskēt. Kā arī pieredze rāda, ka Indijā tādās vietās, kur viesnīcu koncentrācija ir liela (piemērs – jau iepriekš minētais Deli rajons Pahar Ganj), atrast īsto un vienīgo nav grūti.

Tā, esam nonākuši stacijā, bet nav īsti skaidrs, kur tieši var iziet cauri stacijai. Vai nu pa tiltiņu, vai nu cauri stacijas ēkai. Es iesaku apskatīt stacijas ēku. Varbūt tur ir izeja. Taču nekur tālu netiekam. Nāk klāt oficiāla paskata darbinieks. Izskatās pēc apsarga. Viņš mums pasaka, ka iziet otrā pusē var, bet ne tagad, jo tieši šajā rajonā ir “Red Alert” un ārzemniekiem ieeja ir tikai ar atļauju. Viņš aizved līdz tuktukam (motorrikšai) un pasaka, ka šis te tuktuks aizvedīs mūs uz oficiālo tūristu ofisu, kur mums izsniegs šīs atļaujas. Saskatamies un piekrītam braukt. Esam lasījuši un dzirdējuši par visādiem krāpšanas trikiem Deli, bet šis gadījums liekas savādāks, tāpēc nolēmām, ka jābrauc vien ir. Tad jau manīs. Cena par vairāku km braucienu nav augsta (50 centi). Kā arī mēs arī zinām, kur atrodas īstais tūristu ofiss, jo iepriekšējā viesošanās reizē tajā bijām.

Taču braucot, saprotam, ka mūs ved kaut kur ne tur, jo oficiālajam ofisam tiek pabraukts garām. Nu, labi. Padomāju, droši vien tagad būs jāatkratās no aizdomīgajiem “palīgiem”. Bet līdz galam par savu taisnību neesmu pārliecināta. Redzēs.

Izkāpjam no tuktuka, mūs aicina iet iekšā šajā “oficiālajā” tūrisma ofisā. Tur mums saka, ka Pahar Ganj rajons ir slēgts, jo ir “Red Alert” un kaut kādi terorisma draudi. Ceļotāji rajonā tiek ielaisti tikai ar atļaujām, un tās var iegūt tikai tad, ja tev ir jau iepriekš rezervēta viesnīca. Sakām, ka mums nav nekādas rezervācijas, jo Indijā lielākoties viesnīcas meklējam uz vietas. “Izpalīdzīgais” vīrs apvelta mani un Kasparu ar līdzjūtīgu skatienu un, nopūšoties, saka (ak, kāds nebēnis!), ka tad mēs iekšā diemžēl netiksim. Atbildam, ka iesim uz interneta kafejnīcu un rezervēsim viesu namu un tad nāksim pie viņa atpakaļ. Uz to vīrs atbild, ka nē, tas nav iespējams, jo visas lētās viesnīcas ir slēgtas (??) un ārzemnieki tiek pieņemti tikai ļoti dārgajās. Un te nu es esamu pārliecināta ka “izpalīdzīgais” vīrs ir baigais nebēdnis. Saprotu, ka vienkārši jātiek prom un jāturpina ceļš uz mūsu šodienas mērķi.

Vecim sakām, ka mēs zinām tādu baigi labo lietu kā Airbnb un tur točna būs brīva istaba vai dzīvoklis. Uz to šis fiksi atbild, ka arī interneta kafejnīcas nestrādājot, jo redz šodien ir 1. janvāris un plusā tie terorisma draudi… Vai, vai, vai, bēdīgais vīrs nopūšas. Bet tad viņa seja atdzīvojas un tad vīrs sāk piedāvāt braukt projām no Deli. Te viņš sāk stāstīt, cik izdevīgi ir viņa piedāvājumi tūrei uz Agru un Džaipūru. Nieka 360 eiro, speciāla cena mums abiem, only for you my friend! Tūre ilgst 4 dienas, viss iekļauts. Un tad pēc šīm 4 dienām lai mēs atgriežoties Deli, jo tad viss te būs ļoti mierīgi. Ahā.

Sakām vecim, ka nekur nebrauksim. Viņš – bet ko tad jūs darīsiet? Te taču ir tik bīstami. Mēs brauksim pie mūsu draugiem. Mēs ejam ārā un zvanīsim viņiem. Nē, nē, ļoti bīstami, visas vilcienu biļetes izpirktas, jo tās VIENMĒR jārezervē laicīgi, brauciet pa 360 eiro uz četrām dienām prom no Deli. Tad pēc četrām dienām Deli atkal viss būs labi, nebūs terorisma draudu un red alert ar nebūs!! Brauciet, laba cena.

Kaut kā no veča atkratāmies un ejam ārā. Ejam virzienā, no kurienes atbraucām. Pie mums piebrauc tuktuks, kas mūs atveda te, un kaut ko bļauj un draud savā valodā (hindi).

Piebrauc cits tuktuks un saka, ka tie tur esot krāpnieki. Šis aizvedīs mūs uz īsto tūristu centru pa 30 centiem (20 rūpijām). Arī šis izskatās aizdomīgs. Kartē viņš rāda, ka “īstais” centrs ir tur un viņš mūs tur aizvedīs. Tas kantoris atrodas Deli centrā, un mums tieši tur vajag tikt, lai no turienes čāpotu uz Pahar Ganj. Tāpēc piekrītam viņam. Sakām, jā, jā iesim, iesim!

Vecis aizved, mēs ieejam iekšā, paprasām, vai Pahar Ganj ir ciet. Šie saka, ka nav, un mēģina mums pārdot kaut kādas vilciena biļetes. Sakām, ka nevajag un griežamies riņķī un ejam prom. Centrā esam nonākuši un varam turpināt ceļu.

Tā nu mēs tiekam ārā no krāpnieku taustekļiem un ejam Pahar Ganj virzienā (sekojot GPS un papīra kartei). Mūs mēģina ievilināt savos veikalos un “oficiālajos” tūristu ofisos visādi jauki un smaidīgi “palīgi”. Tie ir vismaz vēl kādi 5 cilvēki. Kāds arī parausta un uzsit uz pleca. Tāds trakums! Pagājušajā reizē Deli mēs tādus trikus nepiedzīvojām. Droši vien tāpēc, ka bijām ar velosipēdiem.

Mēs tik ejam tālāk un pret viņiem mēs vairs neesam tik pieklājīgi kā ar pirmo veci. Nekādus “no, thank you” vairs nesakām. Tagad sakām “leave us alone”. Bet jēgas nekādas, uz viņiem tas “nedarbojas”. Velkas tik pakaļ pārsimts metrus un turpina dziedāt, ka mēs esam lielās briesmās te, Deli. Tikai nekas par briesmām neliecina. Vietējie staigā apkārt laimīgi, kāds pasveicina. Viens vietējais apstādina mūs un pasaka: “Es redzu, ka jūs esat iepazinuši Deli krāpniekus.” Un laipni pasmejas. “Neklausiet viņus un Pahar Ganj ir tur, uz priekšu”.

Karol Bagh rajons

Mokas beidzas

Hū, esam klāt. Bet mēs, noguruma mākti, nogriežamies nepareizajā ielā – ielā, kur hoteļi ir diezgan maz un dārgi (neatbilstoši savai kvalitātei).

Iečekojamies istabiņā ar Wi-Fi. It kā OK istaba ar lielu TV, tikai no sienas vienā vietā lobās nost apmetums, un istaba ir tumša. Un tā savam stāvoklim ir par dārgu. Par dārgu ir arī tad, kad nokaulējam pāris simtu rūpiju. Tā kā esam noguruši, neko vairs nečakarējamies un paliekam tur pat. Pēc pāris dienām atradīs kaut ko savai cenai atbilstošu un ar smukākām sienām (atradām arī).

Pāris stundas noguļam un vakarā dodamies ēst vakariņas. Par labu izvēlamies kādu glītu ēstuvi, kur pasūtam thali (indiešu ēdienu plati). Pieēdamies un tad ejam uz viesnīcu un apēdam vēl pāris cepumu paciņas, kas šeit, Indijā, ir ļoti lētas. Un cepumi ir ļoti populārs un iecienīts našķis indiešiem. Lielajam TV ir iespēja piespraust USB, un atslodzei no trakās dienas noskatamies filmu.

Alternatīva – kas būtu, ja būtu… rezervēta viesnīca.

Viesnīcu mēs noteikti rezervētu tajā pašā Pahar Ganj rajonā. Paredzamais scenārijs – līdzīgs. Izpalīdzīgie vīri teiktu, ka Pahar Ganj ciet vai viesnīca “pārbukota” vai nodegusi. Piedāvātu aizvest uz (sev izdevīgu) viesnīcu, kas dod šiem “izpalīdzīgajiem” vīriem komisiju par katru jauno klientu. Vai arī piedāvātu braukt dažu dienu braucienā pa Indijas zelta trijstūri (Deli, Agra, Džaipūra) vai kaut ko tamlīdzīgu. Par šādiem ar viesnīcām saistītiem trikiem mēs bijām lasījuši.

Advertisements

6 thoughts on “INDIJA: Divas nedēļas Deli #1

  1. Paldies par rakstu.
    Starp citu, vai tad vecais triks ar tēlošanu, ka neviens no Jums nerunā angliski Indijā nestrādā? Ar krāpniekiem kontanti vajag runāt tikai latviski 🙂

    Starp citu, paldies par Holy Cow grāmatas ieteikumu vienā no iepriekšējiem rakstiem. Tieši pateicoties Jums šī grāmata tālu un ilgu ceļu mērojot ir uz mana galda. Indija ir viena no tām zemēm, kas mani fascinē. Klātienē pagaidām vēl gan neesmu bijis.

    1. Nu, tādos populāros galamērķos Indijā ar tevi bieži vien sāks runāt krieviski. Būs jātēlo, ka nesaprot nevienu valodu. 😀 Nezinu, bet ja tā nopietni, neesam mēģinājuši tēlot, ka nesaprotam angliski. 🙂 pamēģināsim, paldies par ieteikumu. 🙂
      Lūdzu, liels prieks, ka lasāt un interesējaties! 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s