INDIJA: Divas nedēļas Deli #4

Iepriekšējās dienās esam tā vairāk pastaigājuši pa Pahar Ganj rajonu un atraduši lētāku viesnīcu. Tā ir krietni labāka nekā iepriekšējā – smukāka, plašāka, gaišāka, ar lielāku vannas istabu. Cena gan vēl aizvien ir nedaudz augstāka nekā mēs esam pieraduši maksāt – 700 rūpijas (10 eiro) par nakti. Ja izdala uz diviem cilvēkiem, katram sanāk 350 rūpijas (5 eiro). Bet nu nekas. Tā, liekas, bija vislabākā istaba no visām, ko apskatījāmies. Kad brauksim uz Goa, īrēsim dzīvokli ilgtermiņā un ceram ietaupīt uz dzīvesvietas rēķina. Jo, ņemot uz mēnesi vai vairāk, ir jābūt izdevīgākai cenai.

Esam “iečekojušies” jaunajā viesnīcā un nolikuši savas mantas. Viesnīcas numuriņā ir arī ēdienkarte! Tepat, viesnīcas augšējā stāva, ēdiens tiek pagatavots un piegādāts uz numuriņu. Pasūtam vienu thali (indiešu ēdienu plati) un dālu ar čapati (bieza lēcu “zupa” un indiešu plakanā maize).

Gribētos teikt, ka ēdiens bija garšīgs, bet nesanāks. Tas bija viduvējs. Dāls bija ūdeņains un gandrīz bez nekādām garšvielām, pārējais tāpat.

Šodien dosimies apskatīt Old Delhi rajonu (Veco Deli). Iepriekšējā viesošanās reizē mēs tur nebijām, tāpēc ir ļoti interesanti redzēt, kas tur ir. Izpētām Vecās Deli karti un tuvumā esošās metro pieturas. Izvēlāmies apskates objektus un ejam uz metro.

Pirmais apskates objekts, ko vēlamies redzēt, ir Jama Masjid. Tā ir viena no lielākajām mošejām Indijā.

Indijā ir vairākas mošejas ar nosaukumu Jama Masjid. Jama Masjid nozīmē – galvenā pilsētas (vai ciema) mošeja. Tās mēdz saukt arī par Piektdienas mošejām.

Lai tur tiktu, no metro ir jāiziet cauri ielu mudžeklim. Kartē šīs ielas izskatās kā vidēja izmēra ielas. Bet realitāte – lielākā daļa no tām izrādās pavisam maziņas un šauras. Apbrīnoju Kasparu, ātri uzmetot acis Here Maps, viņš zina krietnu laiku uz priekšu, kur iet, kad nogriezties…

Ielas ir salīdzinoši šauras. Cilvēku ir daudz. Ceļa segums ir slikts. Cilvēki tirgojas uz nebēdu. Elektrības un citu vadu mudžekļi šeit liekas vēl kuplāki. Celtnes ir vecas, aplupušas un nomelnējušas. Jaunāku ēku tik pat kā nav. Ejam un skatāmies uz visām pusēm. Interesanti! Šeit ir pavisam savādāka Indija.

Old Delhi

Teicienu “Šī ir pavisam savādāka Indija!” mēs izdomājām jau pagājušajā viesošanās reizē, kad ar velosipēdiem braucām apkārt Indijai. Tad mēs apmeklējām 10 no 29 štatiem, redzējām tik daudz un dažādas vietas! Pilsētas, pilsētiņas un ciematus, un vienkārši daudzveidīgu apkārni – tuksnesi, kalnus, okeānu, pļavas, rīsu laukus, alas, klintis… Kad iebraucām vietā, kas krietni atšķiras no iepriekšējās, bieži vien teicām: “Šī ir pavisam savādāka Indija!”

Arī Vecā Deli ir kaut kas savādāks, neredzēts. Tik lielu rosību tik šaurās ieliņās vēl nebija gadījies redzēt. Man liekas, ka nekur citur Indijā nesajutām atmosfēru, kas valda Vecajā Deli.

Ejam gan pa šaurām, gan pa platām ielām. Visur ir daudz cilvēku, ielu malās kāds kaut ko pārdod. Tāpēc ir grūti pārvietoties, it īpaši tajās šaurakajās ielās. Cilvēki iet, un tas izskatās kā viens liels, nē milzīgs, vienots bars.

Visi iet tik uz priekšu. Un tad barā iemaldas kāds, kas spiežas pretējā virzienā. Mēs negribam iet barā, lēni rindiņā, tāpēc cenšamies apdzīt cilvēkus un kaut kā ātrāk tikt uz priekšu. Mēs, protams, neesam vienīgie. Sanāk neliela grūstīšanās un stumšana, bet tai nav negatīvs raksturs. Neviens tam nepievērš uzmanību. Diezgan bieži pa šauru ielu pilnu ar cilvēkiem mēģina izbraukt kāds lielāks vai mazāks transporta līdzeklis.

Pēc kāda laika ielas paliek plašākas un ar mazākiem pūļiem. Ievērojam, ka cilvēki ir tērpušies saskaņā ar musulmaņu tradīcijām, un ik pa laikam mazo šķērsieliņu galos var pamanīt pa nelielai mošejai.

Maza moseja Vecaja Deli

Esam nonākuši pie Jama Masjid.

Izejam cauri kontrolei. Metāla detektors viņiem nestrādā. Bet mūs vairāk arī nepārbauda. Esam nonākuši vārtiem otrā pusē. Mums priekšā ir kāpnes, un kāpņu galā ir ieeja pašā mošejā (tādi kā vārti). Nedaudz pastaigājamies pa kāpnēm un pafotografējam celtni no apakšas.

Jama Masjid

Pirms doties uz Veco Deli, internetā nemaz nepētījām, kuriem apskates objektiem ir ieejas maksa. Domājām – galvenais jau apskatīt no ārpuses un, ja ir ieejas maksa, tad skaistākos no tiem apskatīt tad, kad uz Indiju būs atbraukuši Kaspara vecāki. Lai nav jāmaksā divreiz.

Mums arī patīk vienkārši pastaigāties, neko īsti neplānojot.

Pirms iet iekšā mošejā, ir jānovelk kurpes un jāatstāj tās pie ieejas. Tā arī darām. Ejam iekšā. Pa gabalu mūs jau ir pamanījis kaut kāds vecis un steidz mums klāt. Aha, rokās ir blociņš ar “biļetītēm”, ieeja maksā 300 rūpijas.

“Iesim iekšā?” Kaspars jautā.
“Šodien labāk nē. Kad atbrauks tavi vecāki. Tad,” atbildu.

Nu jā, kāda jēga maksāt divreiz. Starp citu, 300 rūpijas ir pieci eiro.

Una pie Jama Masjid

Vēlāk, esot viesnīcā, atrodu Deli oficiālo tūrisma lapu, kur ir apkopota informācija par visiem apskates objektiem Deli, tajā skaitā arī par Jama Masjid. Un tur es izlasu, ka ieeja Jama Masjid ir bezmaksas! Jāmaksā ir tikai tad (200 rūpijas), ja plāno fotografēt. Taču vecis mums prasīja 300 rūpijas (nevis 200). Un viņš nemaz neredzēja, vai mums ir fotoaparāts vai telefoni ar kamerām.Iepriekšējā pieredze rāda, ka tādās vietās, kur ir papildus maksa par fotografēšanu, darbinieki tomēr painteresējas, vai tev somā ir kas tāds, kas spēj fotografēt. Parasti somas saturs ir jāparāda.

Dažos apskates objektos, kur prasa papildus naudu par fototehnikas ienešanu, ir iespēja somu atstāt tam īpaši paredzētos plauktiņos vai pie apsarga, ja tomēr nevēlies maksāt papildus.

Palasot atsauksmes Tripadvisorā, saprotu, ka Jama Masjid “biļešu tirgotāji” ir krāpnieki. Kādam ārzemniekam pat ir prasīta nauda, jo tam esot mugursoma!

Kur apgrozās tie īstie biļešu tirgotāji, kas savāc naudu tajos gadījumos, kad gribi ienest iekšā fototehniku, es nezinu.

Skats uz Jama Masjid

Pēc Jama Masjid gandrīz-apmeklējuma dodamies Red Fort (Sarkanā cietokšņa) virzienā. Šodien plānojam to apskatīt tikai no ārpuses. Tā kā uz Red Fort mēs plānojam vest Kaspara vecākus, tad “iekšpuses” apskati atliekam. Mums tas būs arī izdevīgi – divas reizes nebūs jāmaksā ieejas maksa.

Red Fort jeb Sarkanais cietoksnis ir kādreizējā Mogulu imperatoru rezidence, kā arī Mogulu politiskais un kultūras centrs. Red Fort ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tagad Red Fort teritorijā ir apskatāmas ne tikai senlaicīgās Mogulu ēkas, bet tur atrodas arī daži muzeji.

Red Fort atrodas kādu gabaliņu no Jama Masjid, līdz ar to atkal sanāk izbaudīt Vecā Deli garu un… burzmu.

Ejam garām skaistam Džainu templim. Džainisms ir viena no senākajām reliģijām. Un tā ir cēlusies Indijas ziemeļaustrumos. Šobrīd džainisms procentuāli ir sestā reliģija Indijā – 0,4 procenti no iedzīvotājiem ir džaini.

Jainu templis

Te piesienas daži labi rikšu un takšu vadītāji un piedāvā aizvest līdz populārajiem apskates objektiem. Kāds labdaris vēl mēģina iestāstīt, ka līdz Red Fortam nemaz ar kājām nevar aiziet, ceļš ir slēgts. Nemaz neklausāmies un ejam tik tālāk.

Ejam cauri tirdziņam, kur pārdod drēbes, apavus, somas, šalles un visādus sīkumus. Lai gan man nepatīk iepirkties, iet cauri tirgiem un vienkārši skatīties uz visu audumu un apavu košumu un krāšņumu, man iet pie sirds.

Vienā brīdī asfalts beidzas un sākas parasts zemes ceļš. Apstājamies, lai paskatītos kartē, vai vispār esam uz pareizā ceļa. Esam gan, tāpēc turpinām iet pa zemes ceļu.

Nonākam pie Red Fort un redzam, ka šodien tas ir ciet (jo ir pirmdiena). Bet mēs nenokaram degunu, jo šodien, kā jau iepriekš minēju, nebijām plānojuši doties tur iekšā. Pastaigājam gar fortu norobežojošajām barjerām un uztaisām dažas fotogrāfijas. Izskatās gana iespaidīga celtne!

Red Fort

Pirms doties tālāk, apskatāmies karti, lai izlemtu, uz kuru pusi doties. Pamanām, ka netālu atrodas garšvielu tirgus. Par tādu jau biju dzirdējusi iepriekš, un likās, ka tā varētu būt interesanta vieta.

Pa ceļam uz garšvielu tirgu no ārpuses apskatām arī Old Delhi Railway Station (Vecās Deli dzelzceļa staciju). Pasteigšos notikumiem priekšā – no tās jau pavisam drīz, pēc pāris dienām, ar vilcienu brauksim ciemos pie Agates un viņas vīra.

Old Delhi Railway station

Un te, pavisam netālu no mūsu galamērķa, mēs beidzot apmaldāmies! Nekādi nevaram atrast to īsto vietu, kas kartē ir apzīmēta kā Spice Market (Garšvielu tirgus). Apmetam pāris riņķus un metam mieru, pastaigāsimies tāpat – te, kur mēs jau esam.

Bet nu nav jau gluži tā, ka garšvielas un to tirgotājus mēs neredzējām. Redzējām. Iespējams, tas, kur mēs bijām, arī skaitījās kā garšvielu tirgus. Vai arī mēs bijām garšvielu tirgū, tikai GPS nedarbojās kā nākas un nerādīja mūsu atrašanos vietu precīzi.

Bija interesanti. Redzējām lielus un milzīgus maisus ar krāsainām garšvielām iekšā. Redzējām, kā šaurajās ielās notiek garšvielu transportēšana – vīrieši velk garšvielu maisu kalnus uz gara, “ratveidīga” rīka. Redzējām, cik aktīvas var būt ielas Vecajā Delī. Tas, ko mēs redzējām iepriekš, ejot uz Piektdienas mošeju, bija nesalīdzināmi ar to, kas notiek šeit.

Old Delhi garsvielu tirgus

Lai gan vērot šo, liekas, nekad nerimstošo dzīvi ir ļoti aizraujoši, tas arī nogurdina. Nemitīgais troksnis, pīpināšana, piesārņotais gaiss, kurš ļoti spēcīgi smaržo pēc dažnedažādajām garšvielām, milzīgie cilvēku pūļi, kuriem jāizspraucas cauri. Man sāp galva un gribu ātrāk nonākt metro, kur gaiss ir svaigāks. Vecā Deli, tu esi skaista, bet šodienai gana. Atrodam kartē tuvāko metro un dodamies tā virzienā.

Metro kartē ir atrasts, bet tas nenozīmē, ka tu to atradīsi dzīvajā, Vecās Deli trakajā burzmā. Tāpēc ejot, skaties tā nedaudz gaisā. Tā tu pamanīsi “metro stabu” ar Deli Metro logo. Ja es nebūtu pamanījusi to stabu, saku godīgi, būtu pagājuši garām. Ieeju metro ir grūti pamanīt, tiešām. Mēs paši to vietu nenofotografējām, tāpēc būs vien jāatrod bilde interneta dzīlēs. Ja ieskatās, fotogrāfijā vairāk pa labi uz staba var redzēt metro norādi.

Metro esam tikuši, un ceļš mājup var sākties.

Izejot no metro, netālu pamanām momo kioskiņu. Turpat uz ielas, kioskiņā, par mazu naudiņu (1,2 eiro par divām porcijām) iestiprināmies ar veģetārajiem momo. Iepriekšējā rakstā stāstīju, ka momo ir pelmeņiem līdzīgs ēdiens.

Jau tuvāk viesnīcai Kaspars man pastāsta, ka vakar viņš ir redzējis, ka kaut kur šeit, tuvumā, uz ielas tirgo ceptus kartupeļus. Un pavisam drīz mēs ieraugām vīrieti, kas uz savas “portatīvās plīts” cep kartupeļus. Pie viņa var nopirkt parastus, kubiciņos sagrieztus ceptus kartupeļus vai kartupeļu plācenīšus. Izvēlamies par labu parastajiem kartupelīšiem. Neliela kartupeļu porcija maksā 20 rūpijas (30 centus).

Pieēdušies momo un kartupeļus, dodamies mājās.

Advertisements

2 thoughts on “INDIJA: Divas nedēļas Deli #4

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s