INDIJA: Divas nedēļas Deli #5

5. janvāris

Šodien plānojam braukt uz Lotosa templi. Arī šo vietu mūsu pagājušajā viesošanās reizē Indijā neredzējām. Jo gadīgi, tad toreiz pat par tādu nezināju.

Par Lotosa templi uzzināju tikai pirms pusgada. Un skatoties bildēs, tas likās gana iespaidīgs. Teikšu tā, toreiz padomāju, ka šī celtne nemaz neizskatās raksturīga Indijai.

Lotosa templis ir bahajiešu svētvieta (Bahá’í House of Worship). Lotosa templis tāpat kā citas bahajiešu svētvietas ir atvērts visām reliģijām. Bahai likumi uzsver, ka Bahai templis ir ir vieta, kur visu reliģiju cilvēki var pielūgt Dievu bez nekādiem ierobežojumiem. Lotosa tempļa celtniecība tika pabeigta 1986.gadā. Tātad, tas ir tikai 30 gadus vecs.

Līdz Lotosa templim tāpat kā daudz kur citur var nokļūt ar metro. Tad no Lotosa templim tuvākās metro pieturas (Kalkaji Mandir) līdz templim ir nedaudz jāpaiet. Tiklīdz, kad tu sper kāju ārā no metro stacijas, tevi aplenc pulciņš tuktuk vadītāju. “Tuktuk, ser, madam!! Temple very, very far away!”

Nostājamies tā patālāk no visiem tuktukiem un paskatāmies kartē. No metro līdz templim ir jāiet aptuveni kilometrs. Iesim ar kājām. Nu, nav nekāds “baigi, baigi tālu” kā tuktuku vadītāji apgalvo.

Esam nonākuši pie tempļa ieejas. Pareizāk sakot, pie milzīgas rindas, kas ved uz tempļa ieeju.

Pirms braukt uz šo templi, esam noskaidrojuši, ka ieeja ir par velti. Arī ar fotoaparātiem. Taču iekšā templī fotografēt ir aizliegts. Pieredze rāda – tas, kas ir rakstīts oficiālajā mājaslapā mēdz nemaz neatbilst realitātei. Tāpēc dodamies uz rindas priekšgalu, tieši pie ieejas, un mēģinām saskatīt, kas tur, otrā pusē, notiek. Izskatās, ka neviens naudu neprasa, un cilvēki ar kamerām iet iekšā netraucēti.

Lotus Temple, Delhi

Turpat blakus ieejai ir arī izeja un es pamanu pāris eiropiešus. Sagaidu, kamēr tie iziet ārā un dodos jautāt, vai tiešām ieeja ir par brīvu un vai kompleksā drīkst iet iekšā ar kameru. Šie saka, ka viss ir OK, viss ir par velti, ar kameru var iet, visu var fočēt, tikai iekšā templī gan nē. Super, ejam atpakaļ uz rindas sākumu.

Rinda patiešām ir gara, un mēs tajā stāvam minūtes divdesmit.

Ieejot kompleksā, ir jāiziet cauri dārzam un tad, voilā, esi pie tempļa. Tas ir liels un tiešām iespaidīgs, taču maģiskā sajūta zūd, tiklīdz tu esi uzkāpis pa kāpnēm un stāvi rindā, lai ieietu templī. Templim ir vairākas ieejas, un apmeklētājus laiž grupās, lai iekšā nebūtu pārāk daudz cilvēku. Kamēr apmeklētāji gaida rindā, tempļa uzraugi nedaudz pastāsta par tā vēsturi un lūdz templī uzvesties klusi, lai netraucētu tiem, kuri ir atnākuši lūgties.

Lotus Temple, Delhi

Taču vietējie neliekas ne zinis ne par uzraugiem, ne par viņu stāstāmo! Vietējie tos pilnīgi ignorē un skaļi sarunājas. Paši neklausās un neļauj citiem klausīties. Tāpēc nebrīnos, ka iekšā templī ir tāds trādirīdis. Labi, lai mazi bērni raud. Tas ir sīkums. Taču pieaugušie var ievērot noteikumus, ne? Arī, esot templī, uzraugu aizrādījumus neņem nopietni. Žēl. To pašu par šo templi dažas dienas vēlāk teiks Karīna un Harijs (skat. zemāk).

Apskatām templi no iekšpuses. Tas savā ziņā ir vienkāršs, bet visai iespaidīgs. Tā kā iekšā nav atļauts fotografēt, būs vien jums jādod kāds interneta resurss, lai jūs varētu apskatīt, kas tad templim vēderā.

Ja skatās uz templi no augšas, var redzēt, ka tas ir izvietots pa vidu maziem baseiniņiem (vai pareizāk teikt – apkārt templim ir izvietoti 9 mazi baseini).

Šeit var apskatīt, kā templis izskatās no augšas un no iekšpuses – Lotus Temple of Delhi.

Apskatījuši templi un nofočējušies ar tūristiem no Ziemeļaustrumindijas, dodamies uz izejas pusi. Ejot uz metro, redzam, ka rinda tagad ir vismaz divas reizes garāka. Tātad, mēs bijām atnākuši labā laikā!

6. janvāris

Šodien satikām ceļotājus Hariju un Karīnu (viņiem arī ir blogs: karijs.lv). Viņi pašlaik ir tā saucamajā “medusgadā”. Uz Indiju no Pakistānas viņi ir atbraukuši ap Ziemassvētku laiku, un būs te aptuveni līdz janvāra beigām, kad viņi dosies tālāk – uz Mjanmu. Mēs viņus esam arī intervējuši. Interviju lasi šeit: Traveling the World For One Year. Story of Harijs and Karina

Ar Karīnu un Hariju aizbraucam uz Dilli Haat, kas ir, teiksim tā, tirdziņš. Dilli Haat tu atradīsi ļoti daudz dažādu ēstuvju visām gaumēm, suvenīru veikaliņus, kuros var iegādāties gan to pašu ķīniešu drazu, ko uz ielas, gan arī kaut ko kvalitatīvāku (ādas un koka izstrādājumus, piemēram).

Dilli Haat, Delhi

Dilli Haat nav svētdienas vai gada tirgus. Tas tur atrodas vienmēr, un arī daļa veikalu, kiosku un stendu tur arī ir uz palikšanu. Pārējie Dilli Haat veikali un stendi visu laiku mainās.

Es biju dzirdējusi par Dilli Haat arī iepriekš, taču es to biju iedomājusies kā kaut ko pavisam savādāku. Biju domājusi, ka tas ir parasts Indijas tirgus ar netīrām ielām, prastiem kioskiem un ielas ēstuvēm (vai vienkārši večiem ar savām plītīm un nūdelēm un vēl sazin ko).

Bet tā nebūt nav. Dilli Haat ir smuka vieta, kur pastaigāties un apēst kādu gardumu. Tur ir tīrs. Taču, kā izskatījās, cenas ēstuvēs ir gana augstas.

Dilli Haat, Delhi

Dilli Haat var vērot arī vietējo mākslinieku uzstāšanos. Mēs tieši ieradāmies uz foršu izrādi. Puiši krāsainos tērpos mūzikas pavadījumā rāda iespaidīgu priekšnesumu – deju, kuras pamatā ir stāsts par labā uzvaru pār ļauno. Priekšnesums ir bezmaksas, bet skatuves priekšā tiek nolikta kastīte ziedojumiem.

Performance in Dilli Haat, Delhi

Performance in Dilli Haat, Delhi

Performance in Dilli Haat, Delhi

Dance performance in Dilli Haat, Delhi

Dilli Haat ir ieejas maksa. Ārzemniekiem tā ir 50 rūpijas (70 centi).

Vakarā visi aizejam uz kafijas krūzi Tadka kafejnīcā. Ja esiet Ņūdeli, Pahar Ganj rajonā, es iesaku apmeklēt šo kafejnīcu. Tā ir tāda glaunāka ēstuve, kur par standarta indiešu ēdieniem tu samaksāsi ap 3 eiro un par kafijas krūzi 70 centus līdz 1 eiro. Taču, kad gribas pasēdēt glaunākā vietā un izdzert tasi labas kafijas, šī vieta būs tieši laikā.

Pirms doties prom uz viesnīcas pusi (Karīna un Harijs pārvācās uz to pašu viesnīcu, kur dzīvojam mēs), turpat uz ielas, blakus Tadka kafejnīcai, visi nopērkam nūdeles pie “nūdeļu vīra”. Karīna un Harijs tās ir ēduši vairākas reizes un saka, ka ir labas. Tā arī ir. Nūdeles ir ne tikai labas, bet  arī lētas. Viens liels, kārtīgs nūdeļu šķīvis maksā 45 centus. Nedaudz mazāka porcija (bet tāpat liela) maksā 30 centus.

Pirms doties uz numuriņu, sarunājam tikties arī rīt. Forši pavadīta diena ar foršiem cilvēkiem!

Una ēd nūdeļu vīra nūdeles

Karina un Harijs no karijs.lv

Advertisements

4 thoughts on “INDIJA: Divas nedēļas Deli #5

  1. hehe, labais. Nepierasti karija cilvēkus ieraudzīt tavā vietnē! Lasu gan kariju gan tevi 🙂

    No pieredzes zinu, ka tautiešus satikt citā pasaules malā ir patīkami. Sevišķi, ja ilgu laiku esi blandījies ārpus iestaigātām tūrisma takām.

    Jā, tas templis tāds futūrisks viņiem sanācis. Nezinu, vai pat gribētu to apmeklēt. Ja nezinātu kas tas ir, padomātu, ka kaut kāds lielveikals.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s