INDIJA: Apskatot Mumbaju

Iepriekšējā rakstā stāstīju par to, kā tad mēs līdz tai Mumajai tikām. Tas jocīgais lidojums. Tad vēl pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr atradām viesnīcu. Kad par visu šo trakumu es biju uzrakstījusi, raksts jau bija tik ļoti garš (vari arī vienkārši garš) un nolēmu tad par pašu pilsētu uzrakstīt vēl vienu rakstu. Jā, galu galā viss bija labi un arī pietika laika apskatīt pilsētu!

Tagad par visu pēc kārtas.

Esam tikuši savās istabās, un domājam par iestiprināšanos. Esam izsalkuši, jo nekādu kārtīgo maltīti šodien vēl neesam ieturējuši. Tikai pašvakas brokastis, ko par brokastīm nemaz nevar nosaukt (cepumi un banāni) un kaut kāds vistas vraps Mumbajas lidostas ārpusē. Savādi, ka, izejot no Mumbajas iekšzemes lidojumu termināļa, pie lidostas esošajā food courtā lielākā daļa ēstuvīšu ir dažādi rietumnieciski fastfoodi.

Kaspars man jautā, vai es iešu ēst, vai arī man kaut ko atnest. Es esmu par palikšanu viesnīcā un ēdiena “piegādi”.

Kaspars, viņa brālis un vecāki iet ēst, un es palieku viesnīcā un gaidu, kad Kaspars atgriezīsies ar manu ēdienu. Domāju pa šo laiku atpūsties un palasīt grāmatu, taču netīrās drēbes nedod mieru. It kā vēl divas dienas var paciesties, jo pēc divām dienām būsim Goa, kur mūsu izīrētajā dzīvoklī būs arī veļas mašīna. Bet nē, gribu vismaz kādu daļu izmazgāt jau šodien. Nomazgājos dušā un tad ķeros pie drēbju mazgāšanas. Drēbju mazgāšanai izmantoju veļas ziepes, ko par mazām naudiņām var nopirkt teju vai jebkurā veikalā! Savējās dabūju patiešām izdevīgi – 4 ziepju gabalus (kopā kāds pus kilo ziepju) pa nieka 50 centiem! Tās labi puto un labi smaržo. Un labi mazgā. Ko vēl vajag?

Drēbes izmazgātas un uzkārtas uz veļas striķa ārā uz balkona. Mumbajā ir silts, tāpēc ceru, ka rīt no rīta, kad mums ir jāizčekojas ārā, tās jau būs sausas. Atlaižos palasīt grāmatu Amazon Kindle e-lasītājā, kas man ir uzticams biedrs jau vairākus gadus.

Drīz vien ir klāt Kaspars ar manu ēdienu. Super! Kaspars izmazgā ar savas drēbes un mēs izlemjam doties vakara pastaigā pa Mumbajas centru. Kamēr es ēdu un Kaspars mazgāja drēbes, ir palicis tumšs, bet tas neattur mūs no pastaigas. Kaspara vecāki un brālis paliek viesnīcā.

Gateway of India, Mumbai

Mūsu viesnīca atrodas netālu no stacijas, līdz ar to arī netālu no centra. Parādu Kasparam mūsu atrašanās vietu kartē un iesaku doties uz Gateway of India. Tas ir apmēram pusstundas gājiens. Gateway of India ir arka, kas atrodas Dienvidmumbajas krastā. Fotogrāfijās izskatījās gana smuka, tāpēc var aiziet apskatīt.

Pa ceļam uz arku, paejam garām lielai, baltai un gana iespaidīgai ēkai – The Asiatic Society of Mumbai. Tumsā tā izskatās forši. Ēka ir izteikti balta un tāpēc liekas, ka tā izstaro gaismu. Uz ēkas kāpnēm sēž cilvēki.

The Asiatic Society of Mumbai

Ātri vien saprotam, ka šī pilsētas daļa ir glīta, tīra un sakopta. Ik pa laikam redzam pa kādam debesskrāpim – gan tuvāk, gan tālāk. Smukas ēstuves un veikali arī šeit nav retums.

Esam nonākuši līdz arkai. Neskatoties uz to, ka jau ir tumšs, te ir ļoti daudz cilvēku. Viņi pastaigājas, sēž, sarunājas, ēd, atpūšas. Dzīve rit pilnā sparā. Saņemam piedāvājumus no pāris fotogrāfiem, kas spieto ap arku, nofotografēties.

Tā kā mums pašiem ir labs fotoaparāts, atsakāmies. Un fočējamies paši, kā jau parasti. Pretī arkai atrodas lepna viesnīca – The Taj Mahal Palace –, kas vakarā ir izgaismota un izskatās gana iespaidīgi.

The Taj Mahal Palace, Mumbajas centrs

Jau minēju, ka arka atrodas krastā. Te, krastā, ir piestājušas vairākas laivas. Ar daļu no tām ir iespējams izbraukt nelielu aplīti, tepat, netālu no krastu. Un kāda arī brauc uz netālu esošo Elephanta salu, kur atrodas Elehpanta alas. Tā kā jau ir tumšs, nekur nebraucam, jo tāpat neko neredzēs šādā tumsā.

Lēnām dodamies viesnīcas virzienā, pa ceļam vairākas reizes piestājot uz fotografēšanas pauzēm, kā arī apēdam pa kūkai un izdzeram pa smūtijam… McCafe! Es neatceros, kad pēdējo reizi esmu kaut ko pirkusi McCafe… Bet droši vien šī iemesla dēļ ieiet iekšā un apēst kaut ko saldu liekas tik vilinoši.

Ejam uz viesnīcas pusi un brīnāmies, cik tīras un sakoptas te liekas ielas! Nu gluži pretstats kā mēs bijām iedomājušies. Jā, saprotam, ka tas ir tāpēc, ka šis ir centrs. Tāpēc te ir tīrs. Bet atceroties visas tās lielpilsētas Indijā, ko esam apmeklējuši, tas tik un tā liekas savādi!

Ejam garām glauniem restorāniem un glauniem veikaliem, kas veras ciet vai jau ir ciet. Restorāni gan ir vaļā. Paejam garām arī pa kādai vienkāršākai ēstuvei. Vienai no tām ēdienu cenas ir attēlotas logā. Un cenas nemaz nav augstas, ir pietiekoši daudz ēdienu, kas maksā zem viena eiro. Tas labi.

Esam nonākuši viesnīcā un ar Kaspara vecākiem un brāli sarunājam, ka rīt necelsimies agri, lai varētu normāli atpūsties pēc šīs nogurdinošās dienas. Domājam izčekoties ārā un somas atstāt viesnīcas mantu glabātuvē līdz vakaram, kad iesim uz vilcienu, kas vedīs mūs uz Goa, manu un Kaspara mīļāko štatu Indijā. Piebildīšu, ka pārējās divas vietas štatu top trijniekā pagaidām aizņem Kerala un Himāčala Pradēša.

Es fotografēju veikala izkārtni, Mumbaja

Visu nākamo dienu no vienpadsmitiem līdz pieciem vakarā mēs pavadījām pastaigājoties pa Mumbaju. Vēl reizi apskatījām skaisto stacijas ēku. Tur pat blakus atrodas vēl viena iespaidīga ēka – pasts.

Tā kā vakar Kaspara vecāki un Viesturs nebija ar mums, tad izlemjam iet Gateway of India virzienā. Ir gaišs, tāpēc šodien mēs ar Kasparu ieraugām to, ko neredzējām vakar. Visspilgtāk atmiņā noteikti paliks šis skats – vecāka “gadagājuma” ēkas un debesskrāpja fona!

Šis noteikti nav vienīgais tāda veida skats, jo visā Mumbajā tu redzēsi vecas ēkas pa vidam modernākām ēkām un otrādi, bet šis līdz šim ir mans mīļākais skats.

Vecākas ēkas uz debesskrāpja fona, Mumbaja

Pastaigājoties pa Mumbajas ielām, saprotu, ka šīs pilsētas centrs varētu patikt grāmatu mīļiem (es arī esmu viena no tiem!).

Daudzās vietās uz ielām ir izveidoti “paštaisīti” grāmatu veikaliņi. Vai nu tā ir piekabe, kur sakrautas daudzas un dažādas grāmatas. Vai nu tā ir vienkārša plēve, kas ir novietota turpat uz ietves un noklāta ar grāmatām. Vai nu tās ir kaudzes un kaudzes ar grāmatām, kas novietotas zem paštaisītas nojumes! Grāmatas, kas tiek tirgotas tādos “veikaliņos” ir gan jaunas, gan lietotas.

Jūs tik paskataties uz šo “grāmatnīcu”! Skaisti! Izvietota tieši zem prāva un zaraina koka! Bet ar to vien grāmatnīcas foršums nebeidzas – tā atrodas pie grandiozas un veclaicīgas ēkas!

Šādi Mumbajā uz ielām tiek pārdotas grāmatas

Šī gan ir vienkāršāka “grāmatnīca”. Grāmatas izliktas uz plēves un tiek pārdotas turpat, ielas malā.

Šādi Mumbajā uz ielām tiek pārdotas grāmatas

Pēc otrā (man un Kasparam otrā) Gateway of India apmeklējuma mēs izlemjam, ka derētu apskatīt Antilia – pasaulē dārgāko privātmāju. Līdz turienei vislabāk ir aizbraukt ar vilcienu, taču līdz stacijai kāds gabalinš ir jāiet. OK, lēnā garā un pa ceļam visu apskatot!

Oho, kas tad te? Izskatās iespaidīga ēka! Piestājot redzu, ka tas ir pulksteņtornis. Un tā priekšā ir parks, kur zēni spēlē kriketu. Vēlāk, pakonsultējoties ar Google, uzzinu pulksteņtorņa nosaukumu – Rajabai Clock Tower.

Rajabai Clock Tower, Mumbai

Rajabai Clock Tower un parksRajabai Clock Tower un parks, Mumbaja

Ejot uz mums nepieciešamo staciju (kas gan nav Mumbajas galvenā stacija), esam nonākuši nedaudz vienkāršākā rajonā. Uz ielām valda lielāks haoss, vairākas mājas ir aplupušas un nolaistas, krietni vairāk cilvēku un ielas ir netīrākas, kā šur un tur notiek būvdarbi un ceļa remontdarbi. Bet tāpat, te ir salīdzinoši tīrs un kārtīgs Indijas standartam. Manām arī pa kādam debesskrāpim.

Neliels haoss Mumbajas ielās

Pastaigājoties pa Mumbaju

Atrodam staciju, ejam iekšā un nopērkam biļetes. Šoreiz, tā kā mums nav lielo somu un varam arī saspiesties, biļetes pērkam otrajā klasē. Starp citu, biļetes maksā 5 rūpijas (7 centi) katra.

Kādu laiku staigājam pa staciju un mēģinām saprast, no kura perona atiet mūsu vilciens. Staigājam apkārt un meklējam informāciju. Tablo, liekas, rāda visus citus vilcienus, tikai mūsējo nē. Apskatām arī pašus vilcienus, cerībā, ka uz kāda no tiem būs norādīts mums vajadzīgais virziens. Nekā. Griežamies atpakaļ ar domu meklēt vēl kādu tablo. Es paskatos uz vilcieniem pēdējo reizi. Un te nu tas ir, mums nepieciešamais vilciens! Acīmredzot virziens uz tablo tika samainīts, kamēr mēs neskatījāmies.

Mums jāpabrauc vien pāris pieturas. Acīmredzot vēl nav tas laiks, kas visi dodas prom no darba uz mājām, jo vilciens nav pilns un cilvēki ārā pa durvīm nekarājas. [Jau vēlāk, kad bijām Goa, viens vietējais, kas ilgus gadus ir dzīvojis Mumbajā, ieteica izvairīties no Mumbajas vilcieniem darba dienu rītos un vakaros, kad tajos ir nenormāli liels skaits cilvēku. Tajā laikā vilcienos notiek liels skaits zādzību.]

Antilia - dārgākā privātmāja pasaulē

Esam nonākuši īstajā vietā un kāpjam ārā no vilciena. Papētām karti un ejam Antilias virzienā. Tātad, kā jau iepriekš minēju, Antilia ir pasaulē dārgākā privātmāja. Tai ir 27 stāvi, un seši no tiem ir paredzēti automašīnu novietošanai. Antiliai ir trīs helikoptera nosēšanās laukumi, teātris, krāšņa banketu un deju zāle, baseins un spa.

Dzīvajā ēka izskatās, teiksim tā, prastāka nekā biju iedomājusies. Taču tik un tā uzmanību piesaista zaļie augi fasādē un pie ēkas dežurējošie sargi pie pamatīgas bruņu mašīnas. Nu labi, un dīvainā arhitektūra, piemēram tās “kolonnas”, kas veido tādu kā V burtu, un stāvs, kas ir “izbīdīts uz āru”.

Šeit var redzēt vairākas citas Antilias fotogrāfijas, tajā skaitā arī šo to no iekšpuses un Antiliu naktī, kas, manuprāt, ir diezgan smuks skats.

Mumbajā atrodas pasaulē dārgākā privātmāja - Antilia

Antilia ir apskatīta un ar kājām dodamies uz Mumbajas pludmali (Girgaum Chowpatty), kas ir tepat netālu.

Kaspara mamma pastaigājas pa ūdeni, bet mēs, pārējie, sēžam smiltīs un vērojam saulrietu.

Saulriets Girgaum Chowpatty pludmalē, Mumbaja

Saule ir norietējusi un mēs dodamies meklēt autobusu, kas iet atpakaļ uz Mumbajas galvenās stacijas pusi. No turienes mēs dosimies uz viesnīcu savākt somas un tad iesim uz mūsu nakts vilcienu uz Goa.

Autobusa biļete maksā nieka 20 centus, un autobuss brauc pa smuko un glauno Mumbajas pusi. Tā kā sanāk vēl apskatīt pilsētas smukumus!

Tiekamies Goa! *Pieminēšu, ka tagad esmu Malaizijā, nevis Indijā. Indijā pavadījuši nedaudz vairāk kā divus mēnešus, 8. martā, devāmies uz Malaiziju. Vēl aizvien esam te, un pa vidam vēl esam paspējuši aizlaist uz Taizemi uz pāris dienām. Par šo visu būs raksti, jā!

Lielākā šajā rakstā esošo fotogrāfiiju daļa ir Kaspara roku darbs.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s