Nepāla: Trīspadsmitā pārgājiena diena – pretī vējam!

Muktinath – Jomsom; gājiena ilgums aptuveni 7 stundas, ieskaitot pauzes.

Muktinath – 3760 augstuma metri; Jomsom – 2720 augstuma metri.

Pamostamies 8:30 un ejam lejā brokastīs. Domājam, ka būsim paši pēdējie, kas ierodas brokastīs, bet tā nav. Arī pārējie visi vēl ir tur pat. Daži no viņiem pat nav beiguši ēst! Tad jau arī pārējiem bija tieši tāda pati vēlēšanās – izgulēties pēc grūtās dienas. Bet, ja tā padomā, tad nav par ko brīnīties, hehe.

Šodien brokastīs ēdam atkal kaut ko citu, ne pierasto auzu pārslu putru (Kaspars) un parasto omleti “bez nekā” jebšu plain omelette (es). Kaspars pasūta kartupeļu omleti, es – graudzdētas maizes šķēles ar sieru. Ņammm! Cik sen šāds brīnums nav ēsts!

Pirms doties augšā, atpakaļ uz savu istabu, Kaspars viesu mājas ēstuvē nopērk pudeli ūdens. Nepālā kalnos visu laiku dzeram krāna ūdeni attīrītu ar ūdens attīrīšanas tabletēm, un tad ūdens izteikti garšo pēc hlora. Bet tā kā Kaspars nejūtas īsti labi, viņš labprāt dzertu ūdeni, kas negaršo ne pēc kā. Nu lūk. Es gan turpinu dzert krāna ūdeni.

no Muktinath uz Jomosom
Re, re! 7-Eleven veikals kalnos Nepālā, haha!

Pēc ēšanas Kaspars vēlas apgulties, tāpēc vēl kādu laiku paliekam viesu mājas istabā. Kamēr Kaspars guļ, es lietoju internetu telefonā. Vismaz trīs dienas neesmu tikusi pie interneta – ne viesu mājās tas bija, ne man telefonā sakari darbojās.

Kaspars prāto, ko viņš drīkstēja ēst un ko ne, gastrīta saasinājuma laikā. Vajag nopirkt zāles, bet aptieku te pagaidām nav. Cerams Jomsom būs…

Vispār, no Muktinath uz Jomsom mums ieteica iet pa alternatīvo maršrutu, caur Lupru. Taču mēs šai idejai atmetam ar roku. Kaspars nejūtas vesels, jāiet to vieglāko ceļu. Tāpēc šodien iesim pa ceļu.

No viesnīcas izejam pulksten 10. Paiet kāds laiks, kamēr tiekam ārā no pilsētas. Tā nav liela, bet mums ir šis tās jāizdara, pirms dodamies tālāk. Mēs atzīmējāmies policijas postenī, es nopērku pāris Mars šokolādītes, kā arī mēģinām saskatīt kādu vietu, kur var nopirkt zāles. Nav, neredzam nekur.

Ejam cauri pilsētai un redzam daudzus tūristus – ne tikai rietumniekus, bet arī nepāliešus un indiešus. Muktinath ir svarīga pilsēta gan budistiem, gan hinduistiem. Pilsētā atrodas templis, kas ir nozīmīgs šīm abām reliģijām. Leģenda vēsta, ka šajā templī, pa ceļam uz Tibetu, meditēja Guru Rinpoche, tibetiešu budisma pamatlicējs. Šis templis bija svarīga svētvieta arī dauziem hinduistu svētajiem.

Pa celam uz Khingar
Muktinath

Uz Muktinath dodas arī svētceļojumos. Mūķenes tempļos ir atbildīgas par lūgšanu rituāliem.

Upe, kas atrodas netālu no Muktinath, ir viena no svarīgākajām vietām visa svētceļojuma laikā. Tajā atrodas 108 avoti, un šis ciparam ir liela nozīme hinduistu filozofijā.

Tas tā, īsi par Muktinath.

Ejam Khingar virzienā. Fonā sniegoti kalni, laikam Dhaulagiri.

Nedaudz sāp kāju muskuļi. Vispār, līdz šim kājas man sāpējušas tikai divas reizes – šodien un atpūtas dienā Manang. Tā kā nav tik traki.

Spēka ir diezgan maz, pateicoties vakardienas nogurdinošajam kāpienam uz augšu un tad, protams, uz leju. Uzkāpām veselu kilometru un tad nokāpām vairāk nekā pusotru. Uhh.

Netālu no Khingar pilsētiņas pamanām veikaliņu un nopērkam Sprite pudeli Kasparam. Nezinu, vai dzert limonādi ir laba doma, bet limonādē esošais cukurs dod spēku.

Khingar piesēžam uz soliņa un apēdam manis sarūpētos divus marsus. Un piekožam riekstus, kurus pirkām Katmandu un kuri mums vēl aizvien ir lielā daudzumā.

Dienas pirma puse, pirms traka veja
Dienas pirmajā pusē, pirms tā trakā vēja.

Tuvojamies Kagbeni, noejam lejā no kārtējā kalna. Un kas mūs tur sagaida? Ļoti stiprs vējš! Tādu mēs vēl nekad neesam piedzīvojuši, tiešām. Vējš tiešām gāž no kājām. Nu labi, ne jau tā, ka mēs tur kristu gar zemi, bet tā spēks ir vērā ņemams. Ir nogurdinoši cīnīties ar to.

Ik pa laikam esam aizvējā un tad nu mēs varam atpūsties. Bet tā – ejam pretī vējam visu atlikušo dienu, līdz pat Jomsom.

Arī Kagbeni izskatās kā oāze. Tāds koši zaļi-dzeltens placis pelēkuma viducī. Viens no iemesliem, kāpēc Annapūrnas apļa ceļveža autors Kagbeni sauc par savu “mīlestību”, ir tieši šis zaļums pelēkuma vidū.

Kagbeni, vēja nogurdināti, piestājam uz pusdienām. Ieejam pirmajā ēstuvē – viesu mājā, kas ir mums pa ceļam. Tā saucas Dragon Hotel. Kaspars pasūta savam vēderam nekaitīgu ēdienu – dārzeņu un makaronu zupu. Es ēdu siera un dārzeņu momo. Kamēr gaidām ēdienu, pētam pie loga piestiprinātās kartītes un uzlīmes. To mēs pasākām darīt, kad gājiena pašā sākumā nejauši vienā no ēstuvēm ieraudzījām logā ielīmētu uzlīmi, kas reklamēja latviešu uzņēmumu, kurš rīko pārgājienus Himalajos.

Un tavu brīnumu! Arī šeit kaut kas no Latvijas! Logā ielīmēta kartīte ar Latvijas piekrastes skatu! Kartītes otrā pusē ir laba vēlējumi un sveicieni no pirmajiem viesu mājas viesiem!! Un pirmie viesu mājas viesi ir bijuši šie latvieši! Forši!

Kagbeni viesu maja kartite no Latvijas
Latviešu viesi nosūtījuši kartīti no Latvijas.

Pusdienas ir apēstas un mēs ejam tālāk. Vienā brīdī ejam garām klintij, kura izskatās nedroša – uz tās ir daudz akmeņu. Izskatās, ka tie tur neturās klāt visai stipri. Paātrinām soli, cik nu tas ir iespējams spēcīgā pretvējā.

Kilometri iet uz priekšu lēni. Stiprā vēja dēļ mūsu ātrums ir stipri mazāks nekā parasti – ap 4 km/h. Pēdējos desmit kilometrus mēs ejam vairāk nekā divas ar pusi stundas! Ļoti bieži Kaspars mani tur aiz rokas, lai es spētu tikt līdzi viņam. Man ir apnicis cīnīties ar vēju.

Tā kā ejam pa ceļu, ik pa laikam mums garām pabrauc automašīnas vai autobusi. Mēs pieņemam, ka sezonā to ir krietni vairāk. Tagad stundas laikā mums pabrauc garām tikai kādas 5-6 mašīnas (un autobusi). Motociklu, protams, ir vairāk. Bet tie jau mazi, no ceļa to dēļ nav jāmūk.

Nonākam pie seklas upes, kura ir jāšķērso. Upe nav vienāda visur – citur tā ir šaurāka, citur platāka, citur pavisam šaura un sekla. Kaut kur vairāk akmeņu, kaut kur mazāk. Meklējam vietu, kur to šķērsot. Kaspars atrod un tiek pāri, bet man šī vieta tomēr ir par platu – manas kājas ir pārāk īsas.

Es meklēju citu vietu, kur varētu šķērsot upi, bet tas ir grūtāk nekā gribētos. Pēc minūtēm piecām ar Kaspara palīdzību atrodam tādu vietu un es tieku pāri.

Esam tikuši upei otrā krastā
Esam tikuši upei otrā krastā

Pēdējās divas stundas ir ļoti smagas, jo vēja stiprums nav mazinājies. Taču kas par skatiem! Tāda līdzena, pelēka, mālvedīga zeme, kas vietām ir sasprēgājusi. Ejam tālāk un tālāk, esam arvien tuvāk Jomsom, un šis pelēkais līdzenums plešas arvien plašāks. Vējš kā traks ņemas pa turieni. Skaisti, bet grūti. Kaspars apgalvo, ka šī ir viena no viņa mīļākajām gājiena dienām, neskatoties uz trako vēju un vēdera sāpēm.

Par to, ka Jomsom ir autoosta, liecina diezgan daudzie autobusi, kas brauc mums pretim. Kur viņi paliek vēlāk, es nezinu. Te laikam ir vēl viens ceļš, kas iet uz Muktinath. Savādāk es nevaru izskaidrot to, kāpēc pa dienu mēs šos autobusus neredzējām, lai gan gājām pa ceļu.

Esam nonākuši Jomsom, un meklējam kādu smuku viesu māju, kur palikt. Kāpēc meklējam smuku, nevis paliekam pirmajā, kas pagadās? Jo iespējams paliksim vēl vienu dienu šajā pilsētā (atpūsties) un gribas palikt kādā jaukākā vietā.

Šoreiz mums patiešām paveicas. Pēc neilgas viesu māju apskates atrodam tādu, kas mums patīk. 800 NPR par nakti (atlaide no 1000 NPR). Numuriņā viss pilnīgi jauns, svaiga vannasistaba, karsts ūdens un WiFi. Taču ēdienu izvēle gan nav ļoti liela. Bet tas nekas. Kaspars plāno vakariņas izlaist vēdera dēļ.

Autobuss no Jomosom uz Muktinath

Nopērkam ūdeni Kasparam un man Coca Colu. Palasām savas grāmatas (es iekš Kindle, Kaspars – iPad) un liekamies uz auss. Rīt laikam jāņem brīvdiena.

IZMAKSAS

Brokastis: kartupeļu omlete – 250 NPR, siera grauzdiņi – 250 NPR, divas melnās tējas tases – 100 NPR, ūdens pudele – 70 NPR.

Pa ceļam: Sprite pudele Kasparam 180 NPR, divas Mars šokolādītes – 160 NPR.

Pusdienas Kagbeni: dārzeņu un siera momo 300 NPR, dārzeņu un nūdeļu zupa – 200 NPR, verdoša ūdens kanna (mums ir pašiem sava tēja) – 100 NPR.

Vakariņas: dārzeņu chow mein – 350 NPR, divas tējas krūzes – 140 NPR.

Dzērieni: divas 1l ūdens pudeles – 50 NPR, kolas pudele – 120 NPR.

Naktsmītne: 800 NPR.

Visas fotogrāfijas – Kaspara roku darbs.

Kagbeni
Tur lejā – Kagbeni
Advertisements

One thought on “Nepāla: Trīspadsmitā pārgājiena diena – pretī vējam!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s