Nepāla: 14. un 15. pārgājiena diena – pārgājiens iet uz beigām

14. diena: atpūta Jomsom.

15. diena: 

Jomsom – Larjung; gājiena ilgums aptuveni 7 stundas, ieskaitot pauzes.

Jomsom – 2720 augstuma metri; Larjung – 2550 augstuma metri.

Tā kā Kaspars jūtas nelāgi gastrīta saasinājuma dēļ, nolemjam pavadīt šo dienu atpūšoties Jomsom. Arī man būtu labi atpūsties, atgūt spēkus. Pārgājiens nav pārāk viegls pasākums.

Lai gan mums tā ir brīvdiena, tāpat pamanāmies pamosties agri – neilgi pirms astoņiem. Es eju brokastīs, ēdu omleti. Kaspars man palūdz nopirkt viņam kādus pilngraudu cepumus un rozīnes. Tās lietas esot labas vēderam. Taču tuvākajos dažos veikalos neko tādu neatrodu. Nopērku parastus “baltos” cepumus un krekerus, cerībā ka tie derēs. Un žāvētas aprikozes. Kasparam manis nopirktās mantas neiet pie sirds, bet kaut cik apēd tāpat.

Pēc kāda laika, kad esam atpūtušies un Kaspars jūtas labāk, aizejam uz pilsētas otru pusi (kā rīt uzzināsim – nav nekāda otrā puse, pilsēta turpinās arī tālāk) un tur atrodam pilngraudu cepumus un rozīnes. Cenas gan nav nekādas zemās, lai gan šī ir salīdzinoši liela pilsēta (pēc kalnu pilsētu standartiem). Vispār, bijām gaidījuši, ka te būs arī kāds lielāks veikals, bet nekā. Nē, nu uz supermārketu galīgi necerējām, bet domājām, ka kāda lielāka bode tomēr būs…

Nopērkam arī tomātus, ko Kasparam piekost pie cepumiem.

Veikals Nepalas kalnos
Tāds patukšs veikals. Tiesa gan ne Jomsom, bet gan kaut kur pa ceļam uz Larjung. Tie, kuros mēs iepirkāmies, parasti bija nedaudz pilnāki.

Savukārt, es sev nopērku kolas pudeli. Nav diez ko veselīgi, bet nu…

Mēklējam vietu, kur varētu samainīt naudu – no dolāriem uz rūpijām. Kartē norādīts, ka šajā pilsētā ir gan naudas maiņas punkts, gan banka. Pagaidām redzam tikai banku, kura ir ciet, jo ir sestdiena. Naudas maiņas punktu neredzam. Droši vien tas ir kaut kādā mazā bodītē, kas arī ir ciet. Un rīt pie naudas mainīšanas arī netiksim, jo rīt ir svētdiena. Nu, labi, nekas. Teorētiski ar to naudu, kas mums jau ir, varētu pietikt.

Kaspars neēd daudz un arī man kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ pazūd apetīte. Tāpēc es, tāpat kā Kaspars, ēdu zupu. Gan pusdienās, gan vakariņās.

Dienas lielāko daļu noguļam un lasām savas grāmatas.

Jomsom pilsetas aina
Jomsom pilsētas aina. Diezgan tuvu “centram”.

Pamostamies sešos. Kaspars jūtas nelāgi, tāpēc apsveram domu līdz nākamajai pilsētai (Larjung) braukt ar autobusu. Kamēr es ģērbjos un lieku somā palikušās mantas, Kaspars iet uz “autoostu” – vietu, kur piestāj autobusi un kur atrodas biļešu “kase”.

Bet braukt tā arī netiekam. Kasparam nav pacietības grūstīties ar vietējiem, kuri, tāpat kā indieši, milzīgā barā pulcējas pie biļešu lodziņa. Iesim ar kājām. Arī Kaspars sāk justies labāk.

Esam gandrīz gatavi, lai ietu ārā. Lieku uz sejas savas saulesbrilles, un tām noplīst kāts. Eju pie viesu mājas administratores, lai paprasītu skoču. Bet viņai tāda brīnuma nav. Nu nekas, tā kā kāts nav noplīsis pavisam, tad brilles vēl turas uz galvas. Līdz pārgājiena beigām iztikšu. Tad izmetīšu ārā.

Izejam no viesnīcas ap pusastoņiem. Un pavisam drīz, vēl pilsētā esot, nebūtībā aiziet arī mana rozā ūdens pudele. Eju pāri tiltam, un pudele izslīd no “turētāja” (tā es saucu lencīti somas ārpusē) un upē iekšā!

Taču nepaiet ne 5 minūtes un es tieku pie jaunas pudeles. Dažu soļu gājiena attālumā no tilta atrodas mazs veikaliņš, kurā tirgo arī vienkāršas plastmasas pudeles. Piedāvājumā ir veselas divas – rozā un zaļa. Tā kā rozā man jau ir bijusi, tad paņemu zaļo.

Ejam ārā no pilsētas, bet – pilsēta vēl nebeidzas! Vieta izskatās, kas izskatās kā pilsētas robeža, nav nekāda pilsētas robeža. Pēc dažiem desmitiem metru pilsēta turpinās. Un tur arī atrodas pilsētas galvenā daļa jeb, kā es to saucu, “centrs”.

Nepal Airlines ofiss Jomsom
Nepal Airlines ofiss Jomsom

Tur arī ieraugām vairāk mazu veikaliņu, ēstuvju un viesu māju. Kā arī nepieciešamo valūtas maiņas punktu, kas ir šodien – svētdienā – ir vaļā! Tur pat samainām nedaudz naudas – 50 ASV dolārus pret Nepālas rūpijām. Tā būs drošāk, ja mūsu rīcībā būs nedaudz vairāk naudas.

Ejot pa galveno “centra” ielu, redzam rietumnieku tūristu grupu, kura dodas uz vienu no ēkām, kur viņus sagaida smaidīgi vietējie. Tūristiem tiek pasniegti balti zīda lakatiņi Khata, kas šajā kultūrā ir pagodinājuma izrādīšana ciemiņiem. Viens no vietējiem ļoti formāli sveicina ceļotājus.

Atzīmējamies policijas postenī, kas atrodas netālu no ēkas, kas uzņem tūristu svītu.

Kad nonākam tuvāk pilsētas robežai, ieraugām lidostu un skrejceļu. Pirms laika tieši ir piezemējusies maza pasažieru lidmašīna. Kad esam jau ārā no pilsētas, viena pēc otras piezemējas vēl divas mazās lidmašīnas. Tad pēc kāda laika tās lido atpakaļ. Tad pēc kāda laika piezemējas vēl divas lidmašīnas. Un tad tās lido atpakaļ. Un tā turpinās kādu laiku…

Lidmasina Jomsom

Gājiens ir mierīgs, ceļš ir diezgan vienmuļš. Kalnos vairs nav jākāpj – tikai uz leju. Pat nedaudz skumji, ka kalni paliek aiz muguras.

No Jomsom līdz Marpha ejam pa ceļu. Netālu no Marpha atrodas piekaramais tilts. Ejam tam pāri un nonākam mežā, kur ir taka, ka iet uz Tukuche.

Pēc jauka gājiena cauri mežam nonākam Tukuche, kur vienā no viesu mājām piestājam uz pusdienām. Paēdam gardas pusdienas un dodamies tālāk, Larjung – šodienas galapunkta – virzienā.

Pa ceļam uz Larjung izejam cauri pāris ciematiņiem, kas nez kāpēc man atgādina dažus mazus ciematiņus, kurus redzēju Spānijas laukos, ejot Sv. Jēkaba Ceļu (aka Camino de Santiago).

Larjung ir tik maza, ka mēs nemaz nepamanām, ka esam klāt. Izejam pilsētiņai cauri un turpinām iet tālāk, taču gana laicīgi saprotam, ka [iespējams] esam izgājuši cauri Larjung. Pa ceļam satiktie vietējie to apstiprina. Dodamies atpakaļ.

pa celam uz Larjung

Šodien pārmaiņas pēc nonākam galapunktā agri, ap pustrijiem. Ļoti par to priecājamies – būs vairāk laika atpūtai! Es par to esmu īpaši priecīga, jo pašlaik lasu aizraujošu grāmatu. Hehe.

IZMAKSAS

14. diena

Brokastis (tikai man): Omlete – 200 NPR, melnās tējas krūze – 70 NPR.

Cepumi, pilngraudu gremošanu veicinošie (digestive) cepumi, rozīnes, žāvētas aprikozes, ūdens pudeles Kasparam, čipsi, kola – aptuveni 1000 NPR.

Pusdienas: 2x kartupeļu zupa – 300 NPR.

Vakariņas: kartupeļu zupa – 300 NPR, dārzeņu nūdeļu zupa – 200 NPR.

Naktsmājas: 800 NPR.

15. diena

Mana jaunā plastmasas ūdens pudele – 130 NPR.

Pusdienas Dutch bakery, Tukuche: dārzeņu zupa – 275 NPR, siera sendvičš ar kartupeļiem frī – 275 NPR, melnās tējas kanna – 100 NPR.

Vakariņas: kartupeļu zupa – 250 NPR, dārzeņu nūdeļu zupa – 250 NPR, divas melnās tējas krūzes – 80 NPR, ūdens pudele Kasparam – 70 NPR.

Naktsmājas – 350 NPR.

Marpha tilts

Advertisements

4 thoughts on “Nepāla: 14. un 15. pārgājiena diena – pārgājiens iet uz beigām

  1. Radās jautājums, vai pārgājiena laikā izmantojāt mobilos sakarus (un arī mobilo internetu)? Iepriekšējā brauciena laikā vietējo sim karti nepirku un arī viesabonēšanu mans toreizējais operators šajā valstī nenodrošināja, tā kā iztiku pavisam bez sakariem.

    Ja izmantojāt – tad kādu operatoru lietojāt – vietējo Nepālas vai iztikāt ar viesabonēšanu? Ja izmantojāt mobīlo internetu – tads kāds bija ātrums? Ciešams vai gliemeža ātrumā? (bilžu upload bija iespējams no mob. interneta?) Vai tam lietojāt tikai Wi-Fi kur nu viņš bija.

    Cik ātrs bija Wi-Fi ? Galīgi neciešami lēns vai daudz maz lietojams.

    Mana pierede ar internetu Nepālā ir tikai slikta – nebiju gaidījis, ka ātrums var būt pilnīgi nekāds 😦 Ceru, ka šo pāris gadu laikā kaut kas ir uzlabojies viņiem.

    1. Mums bija NCell. Tas ir operators, kuram esot ātrākais internets valstī. Un šī operatora kartes visur un visi tirgo.

      Tomēr, kā es lasīju internetā, labāks pārklājums, pieejams arī daudz kur kalnos ir Nepal Telecom. NCell bija tikai dažās vietās, pēc Manang šķiet nebija vairākas dienas, vairākos ciemos, tāpat arī pirms tam šur tur pazuda pavisam. Tomēr, visur, kur zona bija un internets darbojās, tas bija OK. Bilžu ielādei noteikti pietiekams.

      Daudz kur bija WiFi. Mans minējums ir, ka viņi tam izmanto Nepal Telecom mobilo tīklu.

      1. Jā, to es ari kaut kur lasīju, ka plašāks pārklājums ir Nepal Telecom. Par internet ātrumu gan nav ideju.

        Vēl par internetu – tur kur viņš bija NCell, telefonā rādīja 3G vai E (edge)? 4G tak nebija, vai ne? Nopirkt SIM karti nebija problēmu? Pērkot joprojām prasa pases kopiju un pat pirkstu nospiedumus?

      2. Nu, par ātrumu – FB, Instagram, e-pastam pietika, lielākajās pilsētās strādāja diegan ātri.
        Katmandu, Pokhara un vēl kaut kādās lielākās pilsētās bija 3G. Mazākajās (kur bija normāls pārklājums) bija Edge, bet arī tas darbojās diezgan normāli.
        Man šķiet, ka ar SIM karti pavisam vienkārši. Aiziet uz jebkuru veikalu, kur tirgo kartes, uzrāda pasi un vīzas stickeru, viņi nokopē to un pārdod sim karti. Par pirkstu nospiedumiem neatceros, iespējams bija.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s