Nepāla: 16. un 17. pārgājiena diena – nu, jau gandrīz galā

16. diena:

Larjung – Ghasa; gājiena ilgums aptuveni 5,5 stundas, ieskaitot pauzes.

Larjung – 2550 augstuma metri; Ghasa – 2010 augstuma metri.

17. diena: 

Ghasa – Tatopani; gājiena ilgums aptuveni 6,5 stundas, ieskaitot pauzes.

Ghasa – 2010 augstuma metri; Tatopani – 1190 augstuma metri.

Es nedaudz kavējos ar rakstīšanu, jo tagad kādu laiku piestrādāju Portugālē. Tāds neliels slinkums kaut ko rakstīt…

Man vēl ir jāuzraksta par pēdējām trim pārgājiena dienām. Par divām no tām atskaitīšos tagad. Pārgājiens tuvojas noslēgumam, arī ceļš ir vienmuļāks un notikumu vairs nav tik daudz. Tāpēc šie pēdējie divi raksti būs īsāki.

udens bifeli gul pelke

16. diena

Mostamies pirms septiņiem un ejam brokastīs. Kaspars ēd savus digestive cepumus un dzer melno tēju. Es ēdu vārītas olas, dzeru tēju un smejos. Divas vārītas olas maksā 150 NPR jeb 1,26 EUR, un tās līdz šim ir dārgākās olas manā mūžā. Tas nekas, ka vārītas.

Lai gan pati istaba ir jauka, mūsu privātā vannasistaba gan ir nemīlīga. Ūdens karsts ir, bet ar to arī beidzas viss labais. Vannasistabā ir netīrs spogulis un netīrs plaukts zem tā, netīrīts pods. Uz stangas karājas kāda gājēja atstāts dvielis, uz plaukta mētājas zobu diegs un netīrs, apķepis ziepju gabals tik pat apķepušā ziepju traukā. Neesmu pārāk priecīga par tādu vannasistabu. Vispār, vannastabas pārsvarā bija OK, tik kādi 30 procenti bija netīras.

Cenšos vannasistabā pārāk ilgi neuzkavēties. Ģēbjamies, krāmējam somas un ejam ārā ap 8. Netālu no viesu nama ieraugām smago mašīnu, kurai aizmugurē uz piekabes lieliem burtiem rakstīts “See you!” Tās ir tādas kā priekšlaicīgas atvadas… Kaspars mani nofotografē.

See you uzraksts uz masinas

Pa ceļam Kaspars nopērk digestive (gremošanu veicinošus) cepumus, kas maksā dārgi – divarpus eiro. Tā kā gluži nav tā – jo tuvāk “zemei”, jo lētāk. Nē.

Šodien neredzam nevienu citu gājēju. Apkārtne izskatās tieši tāpat kā pirmajās gājiena dienās, un arī kalni vairs nav redzami.

Nonākam Kalopani, kur plānojam ieturēt pusdienas. Pavisam drīz vien pamanām “kandidātu” – ļoti skaistu un lielu viesu māju pašā pilsētas sākumā. Tā ir līdz šim glaunākā vieta visā pārgājiena laikā. Es jokojoties jautāju Kasparam, vai viņš negrib šeit palikt pa nakti. Bet protams, ka mēs to nedarīsim, jo no Kalopani līdz Ghasa ir tāls ceļš ejams. Tā nav tikai stunda vien, ko varētu “pieskaitīt” nākamajai dienai. Karte saka, ka no Kalopani līdz Ghasa jāiet 2 stundas, bet pieredze rāda, ka reālais iešanas ilgums ir cits – lielāks.

Šī vieta ir tik smuka, ka šo pat nebaidos nosaukt par viesnīcu. Un viesnīcā ir nevis ēstuve, bet gan – restorāns. Tāds glīts, ar smukiem galtiem, ar baltiem galdautiem. Ar tīriem sāls un piparu trauciņiem un ar tīriem salvešu turētājiem. Arī miskates ir glaunas.

tuvojoties Ghasa

Ēdienu izvēle ir liela. Un Kasparam ir liela bēda – gastrīta saasinājuma dēļ opcijas ir ierobežotas. Jāsamierinās ar dārzeņu zupu. Aj, bet es arī neesmu oriģināla. Pasūtu sendviču ar frī kartupeļiem. Nē, es nebaidos no asiem Āzijas ēdieniem, vienkārši sameklēju vienu no ētākajiem ēdieniem… Un tāpat tas [sendvičš ar frī] ir nejēdzīgi dārgs – gandrīz 3,70 EUR (440 NPR).

Lielāko daļu noejam pa ceļu, vairāk nekā pusi. Gājiens nav grūts. Kāpjam lejā taču, kā arī ceļs un taka ir salīdzinoši labas kvalitātes.

Galā – Ghasā – nonākam agri – pusdivos. Ciematiņš izskatās kā izmiris. Tikai vienā viesu mājā ieraugām kādu, kam varam paprasīt par naktsmājām. Tāpēc tur arī paliekam.

Pasūtam otrās pusdienas, nomazgājamies koplietošanas dušā. Par siltā ūdens izmantošanu ir jāmaksā atsevišķi – 50 NPR katram. Tā kā istaba ir ļoti lēta (tikai 100 NPR), tad mazgājamies vien.

Ēdot konstatējam, ka esam nonākuši jeb atgriezušies augstumā, kur tējas kannas ir pierastajā izmērā. Šeit mazās kanniņas tilpums ir tikai 300 ml, nevis litrs. Eh, esam jau pieraduši pie lielajām kannām, tāpēc šis mums ir uz “vienu zobu”.

Visu atlikušo laiku es lasu grāmatu, Kaspars guļ un tad arī viņš pievēršas grāmatas lasīšanai. Vakarpusē mūsu viesu mājai garām paiet divi vācieši – tēvs un dēls. Nezinu, kurā viesu mājā viņi paliek. Ne tajā, kur mēs.

Udens bifeli
Kaut kur pa ceļam ieraudzījām ūdens bifeļus dziļā peļķē. Tādi mierīgi. Kustina tik savas ausis un atpūšas.

17. diena

Ceļamies sešos un, kā parasti, ejam brokastīs. Tas ir, es eju brokastīs. Kaspars ēd savus cepumus. Es viņam nopērku tikai ūdens pudeli. Es turpinu dzert krāna ūdeni attīrītu ar tabletēm. Kasparam savukārt ir labāk dzert pudeles ūdeni, līdz viņš izveseļojas.

Pirmo stundu ejam pa ceļu. Tad pamanām ceļa zīmi, kas norāda, ka te ir taka. Turpinām iet pa taku. Taču drīz vien es palieku dusmīga, jo taka iet stāvi uz augšu, bet ceļš – vienmērīgi, tik uz priekšu. Taka ir šaura un pa to ir grūti iet. Tur apakšā redzams ceļš, kas tagad vilina…

“Pie pirmās iespējas ejam atpakaļ uz ceļu!” saku Kasparam. Taču taka pēc kāda laika beidzas un tāpat ir jāiet uz ceļa. Tas labi.

Tuvojamies Kabre ciematiņam. Iet smagi, jo jūtamies tik noguruši. Gandrīz trīs nedēļas vazājamies pa kalniem. Zinu, ka ir arī daudz garāki pārgājieni, piemēram 6 mēnešus ilgais PCT Amerikā. Un es tos labprāt arī pati izbaudītu uz savas ādas, bet šodien esam vienkārši noguruši, un trīs nedēļas liekas mega garš laiks.

Dana ciematā paēdam pusdienas.

Tuvojamies Tatopani, mūsu šodienas galamērķim. Velkamies knapi, mūsu spēks kaut kur ir pazudis.

Kaut kur pa celam priekspedeja diena

Pilsētas / ciemata nosaukums “Tatopani” nepāļu valodā nozīmē “karsts ūdens” (tato – karsts, pani – ūdens). Un, protams, Tatopani ir karstie avoti, kurus Kaspars grib apmeklēt vakarā. Es vienkārši gribu apgulties un lasīt grāmatu.

Kad esam pavisam tuvu Tatopani, tālumā ieraugām lielu viesu māju. Kaspars iet man kādu gabalu pa priekšu, un es ceru, ka viņš ieies tajā viesu mājā. Kad Kaspars to sasniedz, viņš apstājas pie viesu mājas vārtiem un gaida mani. Es saku, ka droši vien šī vieta jau ir Tatopani, un mēs varam te palikt. Kaspars šaubās, tāpēc viņš jautā viesu mājas darbiniecei, vai mēs jau esam Tatopani un cik ilgi ir jāiet līdz karstajiem avotiem. “Jā, mēs esam Tatopani. Avoti ir divu minūšu gājiena attālumā,” saka darbiniece.

Viesu māja ir jauka un tīra. Gan istaba, gan privātā vannasistaba ir ļoti tīra. Izskatās, ka pavisam nesen te ir bijis remonts. Nu, jā, arī cena ir augstāka – 500 NPR. O, un arī karstais ūdens pa krānu tek. Par to nav atsevišķi jāmaksā.

Ņemam ēstuves ēdienkarti un brīnamies. Tur ir meksikāņu ēdieni! Pasūtam tako (tacos), bet tie nav pieejami. Jo pavārs nav uz vietas. Taču viena no viesu mājas darbiniecēm māk pagatavot veģetārās enčiladas (Vegetarian Enchiladas). Tas arī ir meksikāņu ēdiens, bet atšķirībā no tako, mēs to neesam ēduši un nemaz arī nezinām, kas tas ir. “Davaj paņemam!” saka Kaspars. Es, protams, piekrītu.

Enčiladas ir garšīgas, lielas, barojošas. Un mēs pieedāmies. Kaspars smejas:” Un mēs domājām, ka mums ar enčiladām nepietiks… Ka būs kaut kādi mazi štrunti!”

saurs cels kalnos
Tas ir tikai normāli – šāds te ceļš.

Kaspars iet uz karstajiem avotiem, savukārt es palieku viesu mājā un lasu grāmatu. Kad Kaspars pārnāk, viņš stāsta, kā viņam gāja. Tātad, karstie avoti atrodas piecu minūšu gājienā, nevis divu. Ūdens ir ļoti karsts. Kaspars tajā nevarēja nosēdēt ilgāk par pāris minūtēm (vai pat minūti). Tāpēc ūdenī gāja iekšā ar pārtraukumiem. Kādu brīdi ūdenī viņš turējis tikai kājas. Kaspars bija pārsteigts, ka no karstā avota ir uztaisīts sekls cementa baseins. Bijām domājuši, ka būs kaut kas šāds, tikai mazāks…

Uhhh, tik labi iešanu pabeigt tik agri. Ir laiks atpūtai!

IZMAKSAS

16. diena:

Brokastis: 2 vārītas olas – 150 NPR, divas melnās tējas krūzes – 80 NPR, ūdens pudele – 80 NPR.

Pa ceļam – gremošanu veicinošie (Digestive) cepumi – 300 NPR.

Pusdienas: sendvičs ar frī – 440 NPR, 2 melnās tējas krūzes – 100 NPR, dārzeņu zupa – 190 NPR.

Otrās pusdienas: divas zupas – 300 NPR, tējas kanniņa – 150 NPR.

Vakariņas: Veģetārais karijs un rīsi – 300 NPR, veģetārie momo – 300 NPR, mazā tējas kanniņa – 150 NPR.

Naktsmājas un karsta duša: 200 NPR.

17. diena:

Brokastis: siera omlete – 200 NPR, melnās tējas krūze – 50 NPR, ūdens pudele – 100 NPR.

Pa ceļam: ūdens pudele, 2 šokolādītes, salvetes – 300 NPR.

Pusdienas: Dārzeņu sendvičs plus frī – 270 NPR, omlete – 80 NPR, zupa – 130 NPR, spraits 500 ml – 120 NPR.

Vakariņas: 2 Meksikānu enčiladas un melnās tējas kanniņa – 1000 NPR.

Kasparam: Digestive cepumi ar šokolādes gabaliņiem – 420 NPR, ūdens pudele – 70 NPR.

Ieeja karstajos avotos – 100 NPR.

Naktsmājas: istaba ar privāto vannasistabu un bezmaksas silto ūdeni – 500 NPR.

Visas fotogrāfijas ir Kaspara roku darbs.

kirzacina kalnos

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s