Taizeme: Krabi pilsēta, Tīģeru templis, Aonanga un Taju Jaunais gads

Pirms sākt stāstu par piedzīvojumiem Krabi, Taizemes dienvidu daļā, gribu piebilst, ka mani raksti vairs nav sakārtoti hronoloģiskā secībā. Taizeme “notika” pirms Nepālas, bet rakstu par to tikai tagad, kad Nepāla ir “piebeigta”.

Šī ir otrā reize, kad esam ieradušies Taizemē. Pirmās divas dienas pavadām Trang. Savukārt par pirmo Taizemes ceļojumu varat izlasīt turpat, kategorijā “Taizeme”.

Šoreiz Taizemē plānojam pavadīt pavisam neilgu laiku. Esam atbraukuši uz šejieni, lai satiktu Hariju un Karīnu no karijs.lv un Kārli un viņa ģimenīti. Ar Karīnu un Hariju tikāmies Indijā, bet Kārli gan vēl nebijām satikuši, tikai sarakstījušies un intervējuši viņus mūsu blogam WeAreFromLatvia.com. Viņi ir tā latviešu ģimene, kas pārcēlās uz Taizemi uz gadu. We Are From Latvia var lasīt arī par Harija un Karīnas – karijs.lv – 1 gadu garo “medusgadu”.

Pirmdiena, 11. aprīlis

Agri no rīta dodamies uz vienu no autubusa (?) pieturām Trang centrā. Tur piestājot Songthaew – Taizemē populārs sabiedriskais transports pikapa veidolā. Viesnīcas menedžeris brīdina, ka kādu laiciņu būs jāpagaida, jo pirmie Songthaew sāk braukt ap pusastoņiem. Gaidam, bet ne miņas no Songthaew. Gribam jau sākt domāt par cita veida transportu vai vienkārši par iešanu kājām, pieturā piestāj… autobuss! Kas to būtu domājis, ka autobusa pieturās piestāj autobusi… Prasām šoferim, vai viņš brauc uz Trang autoostu. Viņš atbild apstiprinoši. Kāpjam iekšā. Biļete maksā pavisam maz – 7 bāti jeb 18 eirocenti. Lētāk nekā Songthaew biļete, kas ir ap 20-30 bātiem.

Biļeti uz Krabi nopērkam turpat autoostā, vietā, kur ir krēsli sēdēšanai un kur piestāj arī autobusi. Te viss ir vienkopus, jo biļetes arī tirgo turpat. Biļešu tirgotāji stāv pie katras autobusa “platformas” un pārdod biļetes uz attiecīgo autubusu. Brauciens no Trang uz Krabi maksā ap 120 bātiem jeb 3 EUR. Brauksim ar mikroautobusu. Ir iespēja braukt arī ar lielo autobusu, bet tas ir jāgaida pāris stundas. Autoostā ir arī īstas biļešu kases, tur arī droši vien var iegādāties biļetes lielajiem autobusiem.

Pēc kādas pusstundas mikriņš atiet. Šoreiz mikriņš nav tik glauns. Braucot no Satun uz Trang, mums gadījās superīgs busiņš. Tajā bija vairāk vietas un arī kondicionieris bija spēcīgāks. Apsēžamies busiņam pašās beigās. Kaspars pa vidu, jo tā ir vienīgā vieta, kur viņš var satilpināt savas kājas.

Jo Kasparam ir garas kājas
Jo Kasparam ir garas kājas

Sākam braukt un es uzreiz aizmiegu. Noguļu visu ceļu – divas stundas vai nedaudz vairāk kā divas stundas. Pamostos, kad iebraucam Krabi. Esmu samiegojusies, tāpēc kādu laiku jāpasēž autoostā uz soliņa, lai pamostos. Kad es beidzot varu normāli funkcionēt, dodamies meklēt Songthaew, kas brauc uz Krabi pilsētas centru. Plāns ir tāds – izkāpt krustojumā, kur viens no ceļiem ved uz Karīnas ieteikto viesnīcu, ko esam jau rezervējuši iekš booking, un atlikušo gabalu iet ar kājām. Viesu māja atrodas ārpus pilsētas centra.

Ierodamies viesu mājā (Diamond Home Resort) un uzreiz nokārtojam skūtera jautājumu. Tā kā plānojam braukāt apkārt, tad skūteris mums noteikti noderēs. Bet, ja negribi braukt ar skūteri, tad Diamond Home Resort viesu māja ir laba ar to, ka viņi nodrošina bezmaksas transfēru uz centru un no centra uz viesu māju. Kā arī tiem ir smuks baseins, kas diennakts tumšajā laikā ir smuki izgaismots ar dažādas krāsas gaismiņām. Kā arī baseinam nav laika ierobežojuma, var peldēties arī vēlu vakarā.

Viesu mājas numuriņi nav dārgi. Mēs maksājam 7 EUR par divvietīgu numuriņu ar privātu vannasistabu, bet bez kondicioniera. Numuriņš ir vienkāršs, bet tīrs un kārtīgs. Tikai poda tvertnei nav vāka, kaut kur aizskrējis. Bet tie ir dzīves sīkumi, poga taču strādā!

Ļoti populāra pankūku ēstuvīte Krabi centrā.
Ļoti populāra pankūku ēstuvīte Krabi centrā. Nē, tā pat nav ēstuvīte. “Tačka” ar plītiņu un plastmasas galdu un krēslu vezums, lai cilvēkiem ir kur apsēsties. Lielākā daļa nemaz netiek apsēsties, jo gribētāju ir ļoti daudz, jo vieta, kā jau minēju, ir ļoti populāra. Pārsvarā tās pankūkas kāri ēd vietējie, kā arī ķīniešu un japāņu tūristi.

Nomazgājam ceļa putekļus (OK, mūsu gadījumā tie ir ceļa sviedri), ņemam vakar vienā no Trang pārtikas superlielveikaliem iegādātos duriāna čipsus un dodamies ciemos pie Karīnas un Harija. Viņi ir apmetušies Krabi centrā. Braucam ar skūteri. Parunājoties ar mūsu biedriem, saprotam, ka skūteri esam dabūjuši par labu cenu – 250 bātiem jeb 6,4 EUR. Viņiem par skūteri prasīja vairāk. Acīmredzot tikām pie atlaides, jo pieminējām, ka viesu māju mums ieteica draugi. Viesu mājas menedžere tad palika dikti priecīga. Ha, tātad ja braucat uz Diamondu, sakāt, ka latviešu draugi ieteica. Kas to lai zina, varbūt tiksiet pie atlaides!

Ar Hariju un Karīnu nedaudz izstaigājam Krabi centru, uzēdam pusdienas vienā no tiešām daudzajiem restorāniem / ēstuvēm. Es pasūtu rīsus ar fermentētu zivi. Kad tieku līdz pusei, saprotu, ka šis ēdiens man negaršo. Labāk vēlāk nekā nekad!

Pirms pasūtīt ēdienu, Karīna iedrošina ēstuves darbinieku un pasaka, ka viņi droši var taisīt asu ēdienu, mēs no tā nebaidāmies. Ja pareizi atceros, mūsu vēlmes tiek izpildītas. Klāt tiek iedotas arī atsevišķas bļodiņas ar asām mērcēm un garšvielām.

Vakarā satiekam Kārli un viņa ģimeni – Kristīni un meitiņu Emmu. Un visi kopā ejam vakariņās uz vienu no daudzajiem Krabi restorāniem. Esam septiņi latvieši, bet drīz vien mums pievienojas vēl divi – Ketija un Edgars. Arī ceļotāji. Vairāk nekā pusgadu viņi strādā kalnos (šobrīd Austrijā), bet pārējo laiku var darīt ko vien vēlas, jo tad viņiem ir atvaļinājums. Jauki!!

Ēdienu izvēle restorānā ir liela, taču man un Kasparam neveicas. Kad visi savējos ēdienus jau ir dabūjuši, no mūsējiem vēl nav ne smakas. Kad paiet vēl krietns laiciņš, uzprasām, kur tad palicis mūsu pasūtītais ēdiens. Izrādās, rīsi ir beigušies. Un tā kā mūsu pasūtītajos ēdienos ir rīsi, tad tos mums šovakar neredzēt kā savas ausis. Gribu pasūtīt nūdeles, bet arī tās ir beigušās. OK, pasūtu vistu ar riekstiem un pēc kāda laika arī tieku pie ēšanas. Viss jau būtu OK, tikai savādi liekas, ka par rīsu neesamību mums nepateica, khmm, laicīgāk. Laikam baidījās, ka sabārsim, haha.

Aonangas pludmale
Aonangas pludmale – aptuveni 16 km attālumā no Krabi pilsētas

Otrdiena, 12. aprīlis

Ar skūteri dodamies apskatīt Aonangu, pilsētu, kas atrodas aptuveni 16 km attālumā no Krabi, un tās pludmali. Laikam mēs esam pārāk izlepuši, jo šī pludmale mums neliekas nekas īpašs. Ūdens ir diezgan duļķains, dibens – slidens un duļķains. Kaut kur lasīju, ka tādās vietās kā Aonanga un, piemēram, Langkawi (sala Malaizijas ziemeļos), tā ir normāla parādība. Jo apkārt ir daudzas mazas saliņas un mangroves, no kurienes nāk netīrumi un dubļi.

Ūdens, protams, ir silts. Ūdens līmenis ir zems, tāpēc varam šķērsot salīdzinoši šauro ūdens strēli un nokļūt uz saliņas. Tur ir krietni mazāk cilvēku nekā galvenajā Aonangas pludmalē, tāpēc paliekam tur un pavadām kādu stundu, vienkārši gulšņājot un peldoties seklajā ūdenī.

Ejot atpakaļ uz galveno pludmali, saprotam, ka ūdens vairs nav tik sekls kāds tas bija pirms stundas. Tagad man tas sniedzas pāri vēderam, iepriekš – pāri ceļiem. Bet arī tas nav slikti, šķērsot šauro ūdens strērli sanāk bez problēmām. Nevaru iedomāties, kā būtu, ja būtu jāpeld. Tehnika par to noteikti nepriecātos [,jo ūdens somas vēl nav mūsu īpašumā].

Nedaudz pastaigājam pa Aonangas galveno ielu, bet mūsu uzmanību nekas nepiesaista. Tūristu vieta, daudz cilvēku, daudz viesu māju un restorānu, daudz dažādu izklaižu un aktivitāšu piedāvājumu, ļoti aktīva satiksme. Toties ceļs no (un uz) Aonangu ir interesants, jo apkārtne ir klinšaina un līdz ar to acīm paveras tīkami skati.

Aonangas pludmale
Aonangas pludmale un zemes pleķītis / saliņa, uz kura pabijām. / Kaspara foto.

Trešdiena, 13. aprīlis

Agri no rīta, kamēr es vēl guļu, Kaspars brauc apskatīt Tiger Cave Temple jeb Wat Tham Suea. Vakar sarunājām, ka viņš brauks viens. Kaspars grib tur būt uz saullēkta laiku, kas ir ļoti agri – sešos. Jāizbrauc ir pussešos, jo apmēram pusstunda ir jāpavada ceļā.

Templis atrodas kalnā, un tur var uzkāpt pa pakāpieniem, ko skaits pārsniedz 1200. Daudzi no pakāpieniem ir augsti, kā arī brīžiem kāpiens ir patiešām stāvs! Ne visai vieglais kāpiens noteikti ir tā vērts, jo tur, augšā, paveras acīm tīkami skati.

Krabi apkaimē atrodas vairāki kaļķakmens kalni, un daudzos no tiem ir atrodamas alas. No tempļa paveras skaists skats uz šiem kaļķakmens kalniem. Kā jau nosaukums saka priekšā, arī pašā tīģeru tempļa kalnā var ieraudzīt alas.

Fonā kaļķakmens kalni, Krabi
Fonā kaļķakmens kalni
Viena no zelta Budas statujām
Viena no zelta Budas statujām

Zinām, ka šodien sākas Taju Jaunā gada jeb Songkrana svinības. Tās izpaužas kā ūdens kaujas pāris dienu garumā. Visaktīvākā ir pirmā diena, nu vismaz te, Krabi. Kad Kaspars atbrauc mājās pēc tempļa apskates, jautāju viņam, vai ārā jau laistās. Nē, vēl nelaistās, pārāk agrs.

Esam sarunājuši ar Kārli, ka tiksimies vakarā un kopā laistīsimies ar ūdeni. Būs jautri! Skan ļoti forši, bet nedaudz māc šaubas. Šo padarīšanu iedomājos kā brutālu spēli, kur ar augstspiediena sļūtenēm aplaista neaizsargātos gājējus un motobraucējus. Taču jau pavisam drīz uzzinām, ka tā nemaz nav.

Dažas stundas pirms tikšanās ar Kārli Krabi pilsētas centrā izlemjam aizbraukt uz pretējo pusi – uz Aonangu, lai brauciena laikā ar GoPro videokameru nofilmētu skaistos kaļķakmens kalnus. Domājam, ka visa laistīšanās notiek pilsētās, nevis pa ceļam. Tāpēc domājam, ka fiksi aizbrauksim, fiksi nofilmēsim un tad griezīsim riņķī un brauksim atpakaļ uz viesu mājas pusi. Kā tad…

Jau neilgi pēc izbraukšanas sapratām, ka laistās visur. Bet tā nav nekāda brutāla laistīšanās. Ārpus pilsētas cilvēki stāv ceļa malā un, aicinādami braucējus piestāt, māj ar rokām. Sākumā braucam tiem garām, jo īsti vēl neizjūtam svētku gaisotni. Taču viss mainās, kad nonākam pirmajā sastrēgumā. Sastrēgums te ir tāpēc, ka visas mašīnas, visi skūteri, visi gajēji ir apstājušies un vienkārši viens otru aplaista ar ūdeni.

Divvirzienu ceļš uz svinību laiku ir “pārtaisīts” par vienvirziena ceļu drošības apsvērumu dēļ.

Forši ir redzēt, kā divi pikapi stāv viens otram blakus un no pikapos esošām lielajām ūdens mucām ar krūzītēm un spainīšiem viens otram pretim tiek mests ūdens. Dažreiz tas ir ledaini auksts, jo acīmredzot, tur ir iemests ledus. Cilvēki vienā pikapā ir viena komanda, otrā – otra, un abas komandas cīnās savā starpā ar ūdeni. Ūdens kaujās tiek izmantotas arī visu izmēru ūdens pistoles.

Kaļķakmens kalni Krabi
Kaļķakmens kalni Krabi apkārtnē

Laistās visi – jauni un veci, vīrieši un sievietes, tie, kas mašīnās un tie, kas uz mocīšiem. Pietiekoši daudz cilvēku stāv ceļmalās pie saviem spaiņiem un met ūdeni garāmbraucošajiem. Arī ārzemnieki iesaistās rotaļās.

Visi ir laimīgi un smaidīgi, viņu dzīvesprieks pielīp arī mums. Mēs lēni virzamies uz sava brašā skūterīša un mums no mašīnām tiek mests virsū ūdens. Drēbes ir izmirkušas pilnībā pāris sekundēs. Papildus ūdenim tiekam arī krāsoti. Smaidīgi cilvēki skrien pretī un ar plaukstām smērē krāsu visiem uz sejām. Kā izskatās, krāsa tiek pagatavota no krīta, talka vai kaut kādiem pūderiem, kas sajaukti ar ūdeni.

Krāsošanas procesu, tāpat kā laistīšanās procesu, pavada sajūsmas saucieni un spiegšana.

Šis sastrēgums turpinās līdz pašai Aonangai un pilsētā “sabiezē” vēl vairāk. Paiet vairāk nekā trīs stundas, kamēr nonākam atpakaļ viesu mājā. Tik lēna ir satiksme. Un jā, visur visi laistās.

Ak jā, kā par spīti – mūsu GoPro kamera uzkaras minūtes piecas pēc izbraukšanas un tāpēc nekas netiek nofilmēts. Ar nelielu nožēlu iedomājos, cik fantastisks būtu video! Un žēl, ka mums pašiem nebija kāds ūdens ierocis. To varētu uzpildīt jebkur – ceļmalās šim nolūkam ir sagatavoti un nolikti ūdens spaiņi, mucas un bļodas.

Skaistas bildītes no Songkrana ūdens kaujām apskatāmas, piemēram, Flickr’ā.

Taji apsmērēja mūs ar krāsām Taju Jaunajā gadā
Taji apsmērēja mūs ar krāsām Taju Jaunajā gadā, Aonangā

Vakarā pilsētas centrā tiekamies ar Kārli, Kristīni, Emmu, Ketiju un Edgaru. Harija un Karīnas nav, jo viņi jau ir aizbraukuši uz Malaizijas pusi.

Lai veiksmīgi varētu piedalīties kaujās, ar Kasparu 7-Eleven’ā nopērkam vienu ieroci. Kā izskatās, 7-Eleven un citos veikalos ir bijis jauns ūdens pistoļu pievedums par godu šim notikumam, taču, protams, tās ātri izgrāba, jo izvēle vairs nebija liela.

Stājamies sardzē pie 7-Eleven veikala, jo pie tā nolikts liels spainis ar ūdeni. Ir kur uzpildīt ieročus. Spainī peld arī spainīši un krūzītes, ko izmantojam arī mēs. Satiksme tur nav tik aktīva un cilvēku mazāk, bet tas nenozīmē, ka ir mazāk jautri. Kad neviens neiet garāk, laistamies savā starpā. Kādā brīdī izlemjam nomainīt dekorācijas un dodamies uz citu vietu, bet tur mums patīk mazāk kā pie 7-Eleven. Tāpēc ātri vien dodamies atpakaļ.

Netālu no 7-Eleven grozās divi policisti, bet viņus neviens neaplej. Man jau liekas, ka viņi gribētu, lai kāds viņus aplietu, bet es to nedarīšu! Drošs paliek drošs…

Ūdens kaujas noslēdzam ar ļoti jauku maltīti Kārļa, Kristīnes un Emmas mājās.

Re, video jūs varat redzēt, kā mums, 7 latviešiem, veicās ūdens kaujās!

Mini paskaidrojums, kas tad ir tas Taju Jaunais gads

Songkrans iezīmē sausās sezonas beigas. Aprīlis ir viskarstākais mēnesis Taizemē, un maijā jau sākas lietus sezona. Songkrana laikā taji arī apmeklē tempļus, kur viņi mazgā un tīra Budas statujas. Arī mājas tempļos tiek mazgātas Budas statujas. Šis statuju mazgāšanas rituāls nes veiksmi un pārticību, kā arī “noskalo” visus grēkus. Songkrana laikā tiek godāti arī senči. Ūdens liešana uz cilvēkiem nozīmē cieņas izrādīšanu, īpaši – kad jaunieši lej ūdeni uz vecāku cilvēku plaukstām. Songkrans ir vissvarīgākie svētki Taizemē.

Advertisements

One thought on “Taizeme: Krabi pilsēta, Tīģeru templis, Aonanga un Taju Jaunais gads

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s