Taizeme: Smukās saliņas netālu no Krabi

Iepriekšējā rakstā stāstīju par Aonangas pludmali, Tīģeru templi un Budistu Jauno Gadu. Šodien pievērsīšos salu tūrei.

Ceturtdiena, 14. aprīlis

Šī ir mūsu pēdējā diena Taizemē. Kā jau iepriekšējos rakstos minēju, šoreiz ieradāmies tikai uz dažām dienām, lai apciemoti Kārļa ģimeni un Hariju un Karīnu. Rīt ar prāmi dosimies atpakaļ uz Langkawi, kur mums ir apmaksāts miteklis un skūteris. Esam apmetušies Kuah pilsētā, pie draugiem. Viņiem ir liels dzīvoklis, un šobrīd nelielas finansiālas problēmas. Tā kā mūsu īre viņiem palīdz maksāt rēķinus un gādāt ēdienu. Gan viņiem labi, gan mums labi. Kā arī mēs pieskatām viņu minku, kad viņi dodas prom uz pāris dienām.

Pirms devāmies uz Taizemi, Karīna mums pastāstīja, ka ir forši aizbraukt salu tūrē (island hopping tour) un pasnorkelēt. Krabi tāda iespēja tiek piedāvāta teju visur un par salīdzinoši nelielu naudiņu. Karīna un Harijs tūri nopirka tur pat Diamond Home Resort, kur paliekam arī mēs.

Salu tūrei piesakamies laicīgi – divas dienas iepriekš. Gan jau arī dienu iepriekš ir OK. Tas noteikti ir atkarīgs no sezonas. Tā kā esam nesezonā, tad īpaši neiespringstam. Ja gadās, ka kādā vietā saka, ka visas vietas aizņemtas , dodaties uz nākamo kantori / viesu māju, kas šo tūri tirgo.

Vispār, te, Krabi, piedāvātās salu tūres ir dažādas. Ir gan Sunset Dinner Cruise, gan Sunset BBQ Cruise, gan 7 Islands Cruise, gan 4 Island Tour by Speedboat, gan 4 Island Tour by Longtail Boat. Noteikti ir vēl citas.

Mēs piesakāmies tai lētākajai – 4 Island Tour by Longtail Boat. Tā ir tā pati tūre, kurā devās Karīna un Harijs. Tātad, mūs ne tikai izvadās pa salām, bet tiks arī pasnorkelēt. Būs gana laba, spriežam. Vesela diena (aptuveni 8 stundas) apskatot maziņas saliņas, peldoties un snorkelējot – skan ļoti labi.

Kaspars izbauda peldi siltā ūdenī, Taizemē
Kaspars izbauda peldi siltā [nēeee, karstā] ūdenī.

Cik tad izmaksā šis prieks? 500 bāti jeb nepilni 13 EUR. Šajā cenā ir iekļauts transfērs no un uz viesnīcu, pusdienas, ūdens, snorkelēšanas ekipējums, vestes un gida pakalpojumi. Taču papildus jāmaksā par ieeju nacionālajā parkā, kurā ietilpst visas mazās saliņas. Šis ir jauns likums – ieviests 2015. gada jūnijā. Nē, nē, tā nav nekāda čakarēšanas “Indijas stilā”. Tā tiešām ir, un to pat es biju lasījusi vairākās vietnēs. Nacionālā parka “nodeva” ir 200 bāti (5 EUR). [Piebilde – skatos, ka tagad, piecus mēnešus vēlāk, cenas ir cēlušās. Tagad šī nodeva ir divreiz augstāka – 400 bāti.]

Ja rūpīgāk “pameklē”, tad iespējams var atrast arī lētāku četru salu dienas tūri. Pati esmu redzējusi tikai dārgākas.

Tagad par pašu tūri. Viesu mājas administratore saka, ka mums pakaļ ieradīsies laika posmā no 8 līdz 8:15. Tas acīmredzot ir atkarīgs no tā, cik cilvēki piesakās un no kuriem hoteļiem viņi ir jāsavāc.

Mums pakaļ ierodas 8:15. Tas nav ne busiņš, ne autobuss, kā bijām iedomājušies. Tas ir visparastākais songthaew. Manuprāt, visvienkāršākais, kādā esam braukuši. Nē, nē, es nesūdzos! Ir jau labi.

Songthaew vertikāli ir novietoti trīs gari koka soli. Pēc dažām pieturām pie citām viesu mājām songthaew ir pilns. Mēs piekabē esam vietējie ārzemnieki. Interesanti, man likās, ka šitā ir tūristu padarīšana. Bet nu – tagad ir Songkrans (Budistu Jaunais gads), droši vien vietējie paši ceļo pa Taizemi.

Mums ļoti patīk šo laivu trokšņainie un vecie motori
Mums ļoti patīk šo laivu trokšņainie un vecie motori.

Kad esam nonākuši galā, laivu piestātnē Aonangā, ir jāsamaksā parka nodeva, jāpieraksta kontaktinformācija un jānopērk kaut kāda biļetīte par 10 bātiem (25 centi). Laikam tas ir par ieeju pašā kuģīšu un laivu piestātnē. Tā kā maksā pilnīgi visi – gan vietējie, gan tūristi -, tā noteikti nav nekāda šmaukšanās. [Pie tā, ka mēs tagad vienmēr un visur skatāmies ar aizdomīgu aci, ir vainojami 7 mēneši Indijā, ha!]

Minūtes četrdesmi paiet gaidot, kamēr piestātnē ierodas laiva, kamēr tajā tiek saliktas mūsu pusdienas, ūdens un degviela un tā tālāk. Te pēkšņi visi vietējie kaut kur pazūd. Paliek pārsvarā tūristi. Tā kā tajā brīdī biju novērsusies, varu tikai minēt, ka viņi droši vien sakāpa kaut kādā citā laivā. Iespējams, viņiem ir atsevišķa tūre.

Pirms doties uz mazo saliņu pusi, iebraucam Railay Beach, kur mūsu pulciņam pievienojas vēl desmit tūristi. Tagad nu laiva ir gandrīz pilna.

Līdzi esam paņēmuši GoPro uz kātiņa. Re, Kaspars filmē mūsu laivu.

Pirmā pietura ir Tub un Mor saliņas. Tās ir maziņas klinšainas saliņas, kas savā starpā ir savienotas ar šauru smilšu strēli, kas ir redzama bēguma laikā.  Bet protams, ka mūsu laiva nav vienīgā, kas ir piestājusi krastā. Uz to es arī necerēju, taču arī negaidīju, ka cilvēku būs tik daudz! Krastā pietauvotas pārdesmit laivas, un cilvēku ir simtiem! Taču mums tas īpaši netraucē saskatīt šīs vietas skaistumu un unikalitāti. Smiltis ir baltas, ūdens ir maigi gaiši zils. Uzkāpjam nelielā paugurā un apskatām šo vietu no augšas. Peldēt nesanāk, jo cilvēku ir vienkārši pārāk daudz, toties pastaigāties pa ūdeni ir iespējams. Salīdzinoši netālu atrodas vēl viena saliņa, šī gan ir lielāka. Uz turieni var nokļūt, ejot vai peldot, vai bēguma laikā, ejot pa šauru smilšu strēli. Hm, mazā smilšu strēle starp maziņajām saliņām ir atklāta, bet tā otra – nav. Acīmredzot ūdens līmenis nav pietiekoši zems.

Dodamies turp. Taču pusceļā saprotam, ka nepaspēsim, jo laiks saliņu apskatei ir ierobežots – 40 minūtes. Dodamies atpakaļ un pastaigājamies vietā netālu no mūsu laivas. Tuvu pie krasta ūdenī var saskatīt zivtiņu barus. Kad ūdenī stāv rāmi, ziņkārīgās zivis peld klāt skatīties.

Tā padaudz cilvēku!
Tā padaudz cilvēku!

Otrā un trešā pietura ir snorkelēšana Chicken un Poda saliņās. Kā jau pēc nosaukuma var noprast, Chicken Island aprises atgādina… jā, pareizi – vistu!

Laiva piestāj dažus desmitus metrus no krasta, un mēs varam lekt ūdenī. Katrā no vietām mums ir ļauts 40 minūtes uzturēties ūdenī un baudīt snorkelēšanas priekus. Zivtiņu ūdenī nav pārāk daudz, kā arī tās nav tik krāšņas, bet ir labi tāpat. [Forši ir snorkelēt Koh Rong Samloem salā Kambodžā, bet par to – citā rakstā.]

Diemžēl vienā no reizēm snorkelēšanas brilles man kārtīgi neturas uz sejas, lai arī kā es tās regulētu. Ūdens sūcas iekšā pa kaut kādām spraugām. Peldu uz laivu, lai tās apmainītu, bet diemžēl laivā vairs nav citu briļļu.

Pēc snorkelēšanas laiva mūs aizved uz vienu no smilšu pludmalēm turpat Poda vai Chicken salā, vai arī kādā no blakus saliņām. Palaidu garām informāciju. Tur paēdam pusdienas. Piedāvājumā ir rīsi un divu veidu veģetārie kariji. Lielākā daļa cilvēku, tāpat arī mēs, palūdz šķīvī ielikt abus. Ēdiens ir vienkāršs, bet ļoti garšīgs un viegls. Tā kā ēdiens ir palicis pāri, ir atļauts paņemt papildporciju. Jauki!

Kaspars snorkelē
Kaspars snorkelē

Pēc pusdienām varam vēl stundu pavadīt pludmalē. Tāpēc dodamies peldēties. Vienkārši ejam pa kreisi, neko nedomādami. Tur arī paliekam. Mēs tur esam vienīgie. Kad ejam atpakaļ uz laivu pusi, pamanām, ka pilnīgi visi cilvēki no visām laivām ir aizgājuši uz labo pusi. Kad paejam nedaudz tālāk, saprotam kāpēc – tur paveras skaists skats uz augstu klinšainu saliņu vai klinti. Lāgā saskatīt nesanāk, jo mūsu bariņš jau virzās uz laivu pusi. Jādodas prom.

Ceturtā pietura ir Phra Nang Cave Beach Railay pussalā. Tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pludmalēm kontinentālajā Taizemē (neskaitot salas). Diezgan tuvu krastam atrodas ala. Lai tur nokļūtu, jāpeld. Ja peldēt nemāk, var vilkt vestes un vilkt sevi, turoties pie bojām. Lai gan peldēt māku, tāpat šaubos, jo tas ir tāds paliels gabals. Velku vesti un cenšos peldēt ar to, bet iet loti grūti. Eju atpakaļ uz laivu, novelku vesti un peldu atkal, šoreiz bez tās. Taču arī šoreiz nekur netieku, jo pusceļā sākas viļņi, tāpēc ir grūti peldēt, kā arī ūdens šļakst man acīs. Gandrīz jau aizeju uz laivu pakaļ snorkelēšanas brillēm, lai trešo reizi varētu peldēt ar galvu ūdenī un pie reizes snorkelēt, bet neaizeju. Diezgan daudz laika jau ir pagājis, vēl nepaspēšu. Pa to laiku, kamēr es te mocījos, arī Kaspars ir atpeldējis atpakaļ. Tad nu viņš man stāsta, ko tur ir redzējis. “Tas ir “alveidīgs” veidojums ar mazu pludmalīti,” Kaspars, kā parasti, ir vārdos skops.

Tradicionālās laiviņas Taizemē

Atceļā laivā tiekam pie arbūza. Kā jau minēju, cenā iekļauts arī dzeramais ūdens – 500 ml pudelītēs. Kad vien rodas nepieciešamība, to ir atļauts ņemt no laivas galā novietotās leduskastes.

Kad esam atpakaļ kuģīšu piestātnē Aonangā, ir nedaudz jāpagaida, līdz atbrauc songthaew. Visi sakāpjam iekšā. Šoreiz songthaew ir tikai tūristi, un mēs tiekam vesti katrs uz savām viesu mājām. Paiet kāds laiks, kamēr tiekam ārā no Aonangas pilsētas. Tur šodien arī laistās, bet ne tik ļoti kā pirmajā Songkrana dienā (par to lasi rakstā – Krabi pilsēta, Tīģeru templis, Aonanga un Taju Jaunais gads).

Kad esam pabraukuši kādu gabalu no pilsētas, mēs paliekam četratā – es un Kaspars, un tūristu pāris no Indijas. Songthaew piestāj un mēs tiekam pārsēdināti kondicionētā mikroautobusiņā, kurš mūs aizved uz viesu māju.

Superīga diena!

Chicken island - sala, kuras aprises atgādina vistu, Taizeme
Chicken island – sala, kuras aprises atgādina vistu

Liela daļa fotogrāfiju ir Kaspara roku darbs.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s