Kambodža: Brauciens uz pilsētiņām dienvidos – Kēbu un Kampotu

Kēbas un Kampotas apskate bija mūsu pēdējais Kambodžas ceļojuma posms. Pēc Kēbas un Kampotas apceļošanas devāmies atpakaļ uz Pnompeņu, no kurienes sākām ceļu tālāk, caur Kualalumpuru uz Nepālu. Tā kā raksti vairs / pagaidām nav hronoloģiskā secībā, tad par Nepālu jau esmu atskaitījusies. Tie, kuri nezina – Nepālā 18 dienas gājām Annapūrnas apli. Raksti atrodami šeit – Nepāla.

Kēbā ieradāmies 2016. gada 17. maijā, lietus sezonas sākumā. Karstums pamazām atkāpās, un vismaz pāris stundas dienā lija diezgan stiprs lietus.

Šo ierakstu sākšu ar praktisku informāciju – kā nokļūt Kēbā un Kampotā, kur meklēt naktsmītni, ar ko īpašs ir šis Kambodžas nostūris. Tad pievērsīšos mūsu piedzīvojumiem.

Praktiska informācija

Kampota un Kēba ir nelielas provinces Kambodžas dienvidos, jūras krastā. To administratīvie centri attiecīgi ir pilsētas Kampota un Kēba. Tās arī ir tās pilsētas, uz kurām mēs devāmies.

Tā kā Kēba un Kampota ir blakus, nereti ceļotāji paliek tikai vienā no pilsētām, bet otru tikai apmeklē. Piemēram, noīrē skūteri un braukā pa apkārtni. Mēs palikām Kēbā, bet Kampotu aizbraucām tikai apskatīties. Tūristi, kas ir apceļojuši šo apkārtni, silti iesaka azbraukt uz Bokora kalnu, kas atrodas 37 km attālumā no Kampotas un 66 km attālumā no Kēbas. Bokora kalns ir 1048 m augsts, un tā galā atrodas Bokor Hill Station, kas ir nu jau pamestu franču koloniālo ēku komplekss. Kompleksā ietilpst viesnīca un kazino, baznīca un dažas citas ēkas. Komplekss tika uzbūvēts 1921. gadā un pamests novārtā 40-jos gados. Komplekss piedzīvoja otru atdzimšanu 60-jos gados, bet 10 gadus vēlāk, Sarkano Khmeru laikā, atkal pamests.

Braukājot pa Kēbas apkārtni.
Braukājot pa Kēbas apkārtni. Kēba atrodas netālu no Vjetnamas robežas. Jo tuvāk tai piebraucām, jo vairāk redzējām šādi apkrautus mocīšus. Iekšā kastēs – mango. Izskatījās, ka tie tika vesti pārdošanai uz Vjetnamu. / Kaspara foto

Tagad Bokora kalna pamestās ēkas piesaista tūristu uzmanību. Skaidrā dienā no Bokora kalna paveras skaists skats uz Kambodžu, Vjetnamu un Siāmas līci!

Kampota atrodas upes krastā un ir populāra ar mierīgo atmosfēru, kas tur valda. Kēba ir dibināta 20. gadsimta sākumā, un sākumā tā bija franču piejūras kūrortpilsēta. Tagad Kēba ir populārs tūristu galamērķis gan vietējo, gan ārzemju tūristu vidū. Vietējie Kēbā nodarbojas ar zvejniecību, līdz ar to pilsētā ir nogaršojamas dažādas jūras veltes. Populārākais starp tām ir krabis!

Kēbas un Kampotas apkārtnē plantācijās tiek audzēti zaļie pipari. Minerāliem bagātās zemes un laikapstākļu dēļ, šis apgabals ir labvēlīgs piparu audzēšanai, līdz ar to Kēbas un Kampotas zaļie pipari ir ļoti augstas kvalitātes! Kēbas populārā krabja pagatavošanā nereti izmanto zaļos piparus, kas tam dod maigi piparīgu garšu. Mmm!

Kaspars pie sāls laukiem Kēbā
Kaspars pie sāls laukiem Kēbā

Kā var aizbraukt uz Kēbu vai Kampotu? Piemēram, no Pnompeņas kursē vairāki autobusi dienā. Biļešu cenas – sākot no 6 ASV dolāriem, atkarībā no kompānijas. Ir arī mikroautobusi, kuru biļešu cena ir nedaudz augstāka nekā lielo autobusu. No Sianukvilas, kūrortpilsētas Kambodžas dienvidos, uz Kampotu var aizbraukt ar mikroautobusu. Tie kursē divas reizes dienā. Biļetes cena – ap 6 dolāriem.

Mēs uz Kēbu braucām no Sīemrīebas, caur uz Pnompeņu. Autobusa biļete izmaksāja apmēram 15 dolārus, un ceļā pavadījām 12 stundas, ieskaitot pāris stundu gaidīšanu Pnompeņā. Kā parasti – pirkām lētāko biļeti, un kā jau parasti – ar lētāko kompāniju – Sorya. Nekādu sūdzību, viss OK! Protams, ceļā pavadītais laiks varētu būt īsāks, bet visādi citādi – labi. Esmu dzirdējusi, ka Giant Ibis (dārgāka kompānija) reisi ir īsāki, jo ir mazāk pieturu.

Kēba un Kampota atrodas blakus. Tad, kad mēs pirkām biļetes uz Kēbu, pamanījām, ka pārdevēja uz tām raksta “Kampot”. Jautājām, ko tā, jo mēs taču gribējām braukt uz Kēbu. Pārdevēja paskaidroja, ka Kēba un Kampota atrodas tikai pārdesmit minūšu brauciena attālumā, un biļešu cenas ir neatšķiras.

Interesanti likās tas, ka, lai gan braucām no Sīemrīebas un pārsēdāmies citā autobusā Pnompeņā, biļete bija viena – uz Kēbu. Pirmajā autobusā noplēsa pusi no biļetes un atstāja “klienta kopiju”. Līdz ar to likās dīvaini – ko tad mēs rādīsim nākamajā autobusā Pnompeņā? Bet viss bija OK, un ar biļetes pusi pilnībā pietika un autobusa šoferis nepiekasījās.

Kur meklēt naktsmītni? Iesaku izmantot tādas vietnes kā booking.com un agoda.com. Kēba un Kampota ir populāri tūristu galamērķi, līdz ar to naktsmāju izvēle abās pilsētās ir liela – ir gan lēti hosteļi, gan lētas viesu mājas, gan arī glaunākas viesnīcas. Mēs palikām vienā no lētākajām viesu mājām (Visal Sak Guesthouse) pāris kilometrus no Kēbas pilsētas centra. Divvietīgais numurs ar privātu vannasistabu un ventilatoru maksāja ap 6 dolāriem – kā jau lielākā daļa mūsu naktsmāju Kambodžā. Visal Sak istabiņas bija vienkāršas un izskatījās nedaudz “nogurušas”, bet toties – tīras!

Krabis un zaļie pipari ir Kēbas specialitāte
Esot Kēbā, noteikti pagaršo krabi kādā no vietējām ēstuvēm! Tā ir Kēbas specialitāte. Tāpat, kā zaļie pipari. Nereti krabjiem klāt liek arī zaļos piparus, piemēram, šim.

Kur var paēst? Kēbā un Kampotā ir pieejami dažādi ēdieni – gan Khmeru, gan dažādi citi. Ja esi šajā apvidū, noteikti pagaršo jūras veltes, kā arī populāro Kēbas krabi! Krabi var pasūtīt jebkurā no Krab Market tuvumā esošajām ēstuvēm (to ir pietiekoši daudz) vai arī nopirkt Krab Market. Ēstuvēs krabji tiek pasniegti mērcē un ar zaļajiem pipariem. Savukārt Crab Market var nopirkt arī svaigus krabjus. Krabju tirgū pārdod arī krabjus ceptus uz iesmiem, kas gan ir kā uzkoda.

Motorollera noma. To piedāvā daudzas viesu mājas un hosteļi. Ja tavā viesu mājā nav tādas iespējas, pastaigā apkārt un tu noteikti atradīsi kādu tūrisma ofisu vai nomu, kur būs pieejami motorolleri. Izskatījās, ka Kampotā skūtera nomu ir vairāk nekā Kēbā. Motorollera noma maksā aptuveni 7 dolārus diennaktī. Noteikti var atrast arī lētāk.

Kā tikt no vienas pilsētas uz otru? Ja nevēlies braukt no Kēbas uz Kampotu (un otrādi) ar motorolleri, tad ir iespēja no vienas pilsētas otrā nokļūt ar taxi, tuktuku un mikroautobusu. Tā kā starp abām pilsētām attālums ir nieka 30 km, tad brauciens ir neilgs un nemaksā daudz. Ja brauc ar mikriņu, tad tie ir tikai 3 dolāri, ja ar tuktuku – tad ap 12 dolāriem. Gan tuktuku, gan taxi, gan mikriņu var sarunāt jebkurā viesu mājā, viesnīcā vai tūrisma ofisā.

Brauciens uz Kēbu un Kampotu

18. maijs

Iepriekšējā dienā visu dienu pavadījām ceļā – no deviņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Ar kājām gājām tos pāris kilometrus no Kēbas centra, kur mūs izlaida autobuss, līdz mūsu viesu mājai. Vakariņas ieturējām turpat, viesu mājas ēstuves augšējā stāvā.

No rīta ieturējām broktastis turpat viesu mājas augšejā stāva ēstuvē. Ap divpadsmitiem viesu mājā iznomājam motorolleri (7 $ diennaktī) un devāmies apskatīt Kēbas apkārtni. Kaspars ieteica braukt uz Kampong Trach, Vjetnamas robežas virzienā. Kaspars izlasīja, ka tur atrodas iespaidīgas alas un klinšaini kalni, kā arī ezeriņš to starpā. Izklausījās ļoti labi, tāpēc devāmies tur.

Lielākā daļa ceļu Kēbā bija svaigi izremontēti, piemēram liels vairāku joslu ceļa posms tieši gar mūsu viesu māju. Tā kā Kēba ir maziņš ciemats, un pie tam vēl nesezona, tad platais ceļš bija mums vieniem pašiem.

Laivas zvejnieku ciematā netālu no Kēbas. Diemžēl piekraste nebija tā tīrākā - plastmasas pudeļu kaudzes un maisiņi...
Laivas zvejnieku ciematā netālu no Kēbas. Diemžēl piekraste nebija tā tīrākā – plastmasas pudeļu kaudzes un maisiņi…

Braucām garām sāls laukiem un vienā vietā nogriezāmies, lai brauktu pa koši sarkanu grants un māla ceļu. Pēc kāda laiciņa nonācām mazā ciematiņā jūras krastā. Arī pat šo vietu bijām lasījuši vairākos blogos, piemēram, Mika blogā. Tā gan nav vieta, kur var baudīt peldes priekus, bet gan zvejnieku ciematiņš ar krastā pietauvotām laivām.

Debesis jau kādu laiku bija klātas ar ļoti tumšiem mākoņiem, un kaut kur tālumā dūca pērkons. Drīz vien sākās lietus, un mums paveicās – tieši priekšā pamanījām maziņu ēstuvīti ar nojumi, kur mēs arī paslēpāmies. Tiklīdz iebraucām zem nojumes, sākās pamatīga lietusgāze.

Ēstuvītē, kā vēlāk atklājās, nebija nekāda dižā izvēle – tikai alus un viena (!) limonādes skārdene (Pepsi). Nopirkām to vienīgo Pepsi pudeli, jo alu negribējām, un sadalījām dziru uz diviem. Savādi, ka Pepsi skārdene pie viņiem maksāja tik pat daudz cik lētākajos veikalos.

Zem nojumītes no lietus slēpās arī citi cilvēki. Divi no viņiem (vīrs un sieva) brauca ar motociklu, kurš no abām pusēm bija apkrauts ar mango groziem. Kā jau iepriekš minēju – mūsu minējums, ka šie cilvēki veda mango pāri robežai uz Vjetnamu. Lai gan pāris nerunāja angliski, mums sanāca ar viņiem “parunāties”, izmantojot žestus un telefonu. Pastāstījām, kas mēs tādi esam, un no kurienes, kādās valodās runājam, kur braucam un kur paliekam. Vīrs izķeksēja vienu mango no viņa vezuma un uzdāvināja mums.

Negaisa mākoņi, pa ceļam uz Kampong Trach
Negaisa mākoņi, pa ceļam uz Kampong Trach

Kad lietus mitējās, devāmies tālāk, Kampong Trach (latvisko nosaukumu nezinu) virzienā. Tur, netālu no pilsētas, nogriezāmies uz grants ceļa, kas veda alu un kalnu virzienā. Lai tiktu uz alām, bija jāsamaksā 1 dolārs – par iebraukšanu teritorijā ar motorolleri.

Izgājām cauri tumšajam alas koridoram un ieraudzījām debesis – bijām nonākuši laukumā, alām un klintīm pa vidu, kur debesis bija atvērtas. Vienā no mazajām alām bija ierīkots templītis ar budas statuju. Apkārt laukumam bija izvietoti soli un trauciņi ar vīrakiem. Mēs bijām vienīgie apmeklētāji.

Nedaudz pastaigājām apkārt un uzrāpāmies pa klinšu taciņu līdz maziņam templim. Tur atrasties bija diezgan bailīgi, jo no griestiem vienā vietā nokarājās liels akmens bluķis. Fiksi apskatījāmies maziņo templīti un devāmies prom. Ja es nebūtu ar Kasparu, ceļu atpakaļ man vienai pašai būtu grūti atrast, jo mazu, tumšu eju šajā pusē bija vairāk…

Tā kā nesen bija lijis lietus, viss apkārt bija slapjš un dubļains, un mūsu iešļūcenes meta gaisā dubļus. Kaspara kājas ātri vien palika nošļakstītas, taču manas nē, jo man kājās bija bikses.

Da drausmīgi izdangātu ceļu apbraukājām klinšainus kalnus netālu no alu tempļa. Daudzās vietās peļķes bija tik dziļas, ka motorollera riepas pilnīgi pazuda ūdenī. Man bija neomulīgi, jo nevēlējos salauzt skūteri un palikt nekurienes vidū, taču Kaspars ir prasmīgs braucējs un viņš mūs visus trīs (mani, sevi un moci) nogādāja uz ceļa sveikus un veselus! Klinšainie kalni bija ļoti skaisti, apkārtne – savdabīga. Taču diemžēl ezeru neredzējām. Iespējams, ka tā vairs tur nebija.

Templis alā netālu no Kampong Trach
Templis alā netālu no Kampong Trach

Tā kā tuvojās saulriets, tad pēc tālākas Kampong Trach apkārtnes apskates, griezām atpakaļ, uz viesu mājas pusi. Drīz vien sākās lietus, bet mēs nestājāmies, jo negribējām braukt pa tumsu. Tāpēc uzamanīgi un bez straujām kustībām braucām vien tālāk. Kamēr tikām līdz viesu mājai, izmirkām un nosalām (!), lai gan ārā bija +25. Vakariņās pasūtījām karstu tēju, lai sasildītos.

Turpinājums sekos! 

Ja Tev ir kādi jautājumi par Kēbu, Kampotu vai Kambodžu kopumā, droši jautā!

Iespaidīgie kalni netālu no Kampong Trach
Iespaidīgie kalni netālu no Kampong Trach
Advertisements

2 thoughts on “Kambodža: Brauciens uz pilsētiņām dienvidos – Kēbu un Kampotu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s