Kambodža: Bokora kalns un Kampota

19. maijs, 2016

Šorīt, pēc brokastīm, protams, kāpjam uz mocīša un braucam uz Bokora kalnu. Tas atrodas 37 km attālumā no Kampotas un 66 km attālumā no Kēbas centra. Līdz ar to mums ir jābrauc aptuveni 68 km, jo mēs atrodamies 2 km no pilsētas centra, pretējā virzienā. Tāds pamatīgs gabaliņš, bet ceļš noteikti būs interesants, jo tas vedīs gan caur Kambodžas laukiem, gan caur Kampotu.

Izbraucam cauri Kampotai, kas izskatās gana glīti. Tā kā šis nav tas aktīvākais diennakts laiks, tad ielas ir tik pat kā tukšas, un visapkārt valda miers. Īpaši jauki izskatās pilsētas krastmala.

Iepriekšējā rakstā (lasi – Brauciens uz pilsētiņām dienvidos – Kēbu un Kampotu) es pieminēju, ka Kampota ir dibināta 20. gadsimta sākumā kā kūrortpilsēta bagātajiem rietumniekiem, īpaši – francūžiem. Savukārt – Bokora kalna galā esošais pamestais franču koloniālo ēku komplekss savulaik ir bijis atpūtas komplekss. Tajā ietilpst nu jau sen kā pamesta viesnīca un kazino, baznīca un dažas citas ēkas.

Tuvojoties Bokora kalnam
Tuvojoties Bokora kalnam

Skaidrā laikā no Bokora kalna paveras skaists skats uz Kambodžu, Siāmas līci un pat Vjetnamu. Tas nav vienīgais, kas mūs vilina doties uz Bokora kalnu. Mēs vēlamies arī ieraudzīt pamestās ēkas, it īpaši, kazino, par kuru mēs esam dzirdējuši no vairākiem cilvēkiem.

Lai tiktu uz Bokora kalnu, sarga būdiņā, kas atrodas kalna pakājē, jāiemaksā transporta nodeva. Motorollerim tā ir neliela – viens vai divi dolāri. Pēc samaksāšanas tiek izsniegta biļete.

Kāds laiciņš paiet, kamēr uzbraucam kalnā. Pāris reizes izbraucam cauri mākoņiem, pāris reizes dzirdam pērkonu, jo pēkšņi debesis apmācas. Tik pat pēkšņi tās noskaidrojas.

Nonākam pie sarga posteņa, un, lai tiktu tālāk, ir jāuzrāda biļete. Pēc konstrolposteņa ceļš dalās – pa labi un pa kreisi. Gribam braukt uz pamesto ēku kompleksu, bet var arī aizbraukt apskatīties, kas te vēl atrodas. Tāpēc nepievēršot uzmanību ceļa zīmēm, dodamies pa labi. Ja nonāksim pie pamestajām ēkām, labi, ja nē – arī labi.

Nonākam pie kaut kādas džungļu takas. Tās sākumā ir neliels laukumiņš motociklu novietošanai un informācijas dēlis. Izlasām, ka taka ir 3 km gara, un uz tās 20 vietās ir jāveic vingrojumi. Skan interesanti! Noparkojam moci un ejam.

Bokora kalna džungļu taka
Bokora kalna džungļu taka

Ejam pa taku un vingrojam. Nu labi, pārsvarā Kaspars vingro, es izpildu tikai pāris. Takas pašā sākumā vingrojumi ir ļoti vienkārši, bet katrs nākamais ir nedaudz grūtāks par iepriekšējo. Ir forši! Mums patīk šī ideja. Kad esam pusceļā, taka dalās. Tā kā uz dēļa nebija nekādas kartes, īsti nezinām, kur doties – pa labi vai pa kreisi. Apskatāmies Google Maps telefonā un ieraugām, ka pa labi jābūt ūdenskritumam. Nu jā, arī uz informatīvā dēļa bija ūdenskrituma foto. Tikai nav īsti skaidrs, cik tālu tas ir. Metam mierā vingrojumus un ejam ūdenskrituma virzienā.

Uz takas satiekam vietējos (izskatās pēc mežsargiem), kuri jautā, kur mēs ejam. Uz ūdenskritumu! Viens no vīriešiem cenšas kaut ko izskaidrot, bet diemžēl ir grūti viņu saprast, jo vīriņam ir grūti izskaidroties angļu valodā. Otrs vīrietis steidz palīgā. Ja pareizi saprotam, tad vīri saka, ka ūdenskritums atrodas 10 km attālumā. Tā kā neesam droši, vai tā ir, pasakām paldies un dodamies tālāk. Spriežam – ja pēc 15-20 minūtēm nebūsim necik tuvāk (pēc kartes skatoties), iesim atpakaļ.

Jā, tiešām, ūdenskritums ir tālu, jo pēc minūtēm 20 neesam tikuši tam īpaši tuvāk. Tā kā mums kājās ir šlopkas, ūdens ir maz un esam izbraukuši pārāk vēlu, lai dotos tādā pārgājienā, ejam atpakaļ. Atpakaļceļā sastiekam tos pašus divus vīriešus. Rādām viņiem, ka esam atmetuši ar roku, un visi kopā pasmejamies.

Bokora kalna ceļš. Tāds patukšs.
Bokora kalna ceļš. Tāds patukšs.

Sēžamies uz motorollera un braucam atpakaļ. Dosimies meklēt pamesto kazino. Braucam pa otru ceļu, kas pa ir pa kreisi no kontrolposteņa. Drīz vien nonākam pie lielas ēkas, kas visticamāk ir viesnīca. Ēka izskatās diezgan jauna un tā noteikti nav ne nolaista, ne pamesta. Tās stāvvietā atrodas pāris mašīnas. [Pēc Bokora kalna apmeklējuma, uzgūglēju un noskaidroju, ka tā ir četrzvaigžņu viesnīca Thansur Bokor Highland Resort.]

Pie lielās ēkas griežamies pa labi un braucam tālāk, augstāk kalnā. Pēc neilga laika debesis sajaucas ar zemi, tiešā nozīmē. Mākoņi ir tik zemu, un redzamība ir slikta – tālāk par metriem 10 nekas nav redzams. Pa ceļam pa acu galam pamanām pamestas baznīcas aprises. Skats ir tik drūms, ka ir šausmu filmas cienīgs.

Gandrīz pabraucam garām pamestajam kazino. Apstājamies tāpēc, ka pēdējā brīdī mākonī pamanām tūristu pulciņu. Varbūt esam klāt? Piestājam, paskatāmies, ko tūristi šeit skatās.

Pamestā kazino aprises biezā miglā, Bokora kalns
Bokora pamestā kazino aprises biezā miglā

Un tieši tur tas arī ir – pamestais kazino. Ja ieskatās, tad biezajā miglā (mākoņos) ir redzamas neskaidras ēkas aprises. Pienākot tai tuvāk, redzamība palielinās un drīz vien saskatām ēku pilnībā. Pamesta ēka biezā miglā – tiešām, šausmu filmas cienīgs skats!

Ejam iekšā ēkā (vairs nekādas ieejas biļetes nav jāpērk) un apstaigājam vairākus stāvus, istabas, koridorus, izejam uz balkoniem… Savādi ir atrasties pamestā ēkā, kad apkārtne ir biezā miglā tīta. Pa pamesto ēku klīst vēl viens ārzemju tūrists. Parunājoties ar viņu, uzzinām, ka lai gan šī ēka visur ir zināma kā kazino, pirmsākumos tajā ir bijusi tikai viesnīca. To viņš ir izlasījis bukletiņā, kuru ir paņēmis kādā no tūrisma ofisiem. Mums, kā parasti, nav nekādu bukletiņu un vietu vēsturi parasti uzzinām / izlasām pēc apmeklējuma.

Izejam ēkas pagalmā un nonākam vietā, kur skaidrā dienā noteikti varētu redzēt Kambodžas plašumus, Siāmas līci, kā arī Vjetnamu. Par to es nešaubos. Savukārt tagad – sajūta gluži kā atrodoties pasaules malā. Mūs ieskauj LIELAIS NEKAS – mākoņu baltums. Nepamet dīvaina sajūta, jo liekas, ka esam atrauti no pārējās pasaules.

Kad pamestā viesnīca apskatīta, griežamies atpakaļ un atpakaļceļā piestājam apskatīt pamesto baznīcu.

Skats no pamestās Bokora viesnīcas balkona
Skats no pamestās Bokora viesnīcas balkona
Bokora kalna galā
Izejam ēkas pagalmā un nonākam kraujas malā. Skaidrā laikā noteikti var redzēt tālu, tālu. Bet šodien…
Pāri ceļam, pretī pamestajai viesnīcai atrodas ēstuvītes.
Pāri ceļam, pretī pamestajai viesnīcai atrodas ēstuvītes. Par to esamību nemaz nevar nojaust, kamēr vien nepienāk tuvāk.
Pamestā baznīca
Pamestā katoļu baznīca
Pamestā baznīca
Pamestā katoļu baznīca

Viss, ko vēlējāmies, ir apskatīts, tāpēc braucam lejā. Tiklīdz, kad izbraucam no mākoņiem, piestājam, lai apskatītos apkārtni. Skaisti! Žēl, ka augšā bija tāda migla, tur skats noteikti būtu vēl iespaidīgāks.

Pabraucam garām savdabīgai statujai, kas izskatās kā sieviešu kārtas buda. Vēlāk uzzinu, ka šī statuja ir uzcelta par godu Lok Yeay Mao, kas ir miloģisks tēls un budisma dievība, īpaši godājama Kambodžā. Lok Yeay Mao ir arī ceļotāju un mednieku aizbildne.

Pa ceļam uz viesu māju Kēbā apmetam riņķi pa Kampotas pilsētas centru. Tā kā ir pienācis vakars, kad visi steidz no darba, tad satiksme ir aktīva. Pārāk ilgi Kampotā neuzkavējamies, taču paspējam ieraudzīt Duriana statuju un nedaudz pastaigāties gar krastmalu.

Uz Kēbu dodamies pa mazākas nozīmes grants ceļiem. Lai arī ceļu kvalitāte ir ļoti švaka, ir tā vērts, jo redzam savādāku apkārtni – lauku dzīvi mazos ciematiņos, rīsu laukus… Neilgi pirms tumsas iestāšanās ierodamies viesu mājā. Esam ļoti izsalkuši, jo pusdienas taču izlaidām!

Skats no Bokora kalna
Skats no Bokora kalna
Duriāna statuja Kampotas centrā
Duriāna statuja Kampotas centrā
Krastmala Kampotā
Krastmala Kampotā
Laivas upes krastā, netālu no Kampotas
Laivas upes krastā, netālu no Kampotas

20. maijs, 2016

Šodien ir atpūtas diena. Pa dienu izdarām visādus mazus un lielus darbiņus, savukārt vakarpusē dodamies apskatīt Kēbu. Apbraucam riņķi pa apkārtni un apmeklējam pāris pludmales – pilsētas galveno un vēl vienu, kas ir tuvāk mūsu viesu mājai. Tuvākā pludmale diemžēl ir piemēslota.

Pilsētā apskatām slaveno Kēbas krabja statuju, kā arī baltu sievietes statuju, kura ir zināma kā “woman who waits for her man”. Statujā attēlotā sieviete ir kaila, un daži konservatītie khmeri (kambodžieši) to apģērbj. Parasti apģērbs neturas ilgāk par dažām dienām, tāpēc konservatīvajiem ļaudīm process ir jāatkārto no jauna!

Apskatām krabju tirgu un vienā no lētākajām ēstuvēm, kas atrodas tieši blakus krabju tirgum nogaršojam Kēbas krabi ar zaļajiem pipariem un pikanto mērcīti. Mmm!

Apģērbtā sievietes statuja Kēbā
Apģērbtā sievietes statuja Kēbā

Visas fotogrāfijas ir Kaspara roku darbs.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s