Krievija: Ierašanās Maskavā

Beiguši iet apkārt Annapurnas kalnu masīvam (rakstus lasi šeit – Nepāla), pāris dienas pavadījuši Pokharā un dažas dienas – Katmandu, dodamies uz Katmandu lidostu, no kurienes lidosim uz Dubaju un tad pēc nakts pavadītas Dubajas lidostā lidosim uz Maskavu. Maskavā pavadīsim nepilnas trīs dienas un tad ar vilcienu dosimies Sibīrijas virzienā. Novosibirskā mūs gaida mūsu daugs Žeņa, ar kuru mēs dosimies veselos trijos pārgājienos: dažas dienas gar Baikāla ezera dzelzceļu, dažas dienas Olhonas salā (Ольхон), dažas dienas Altaja kalnos. Vēlāk gan pēdējo posmu, Altaju, atcelsim un dosimies dažu dienu laivu braucienā pa Berdj (Бердь) upi Sibīrijā.

24. jūnijs, 2016

Ierašanās Maskavā

Pēc nakts pavadītas Dubajas lidostā jūtamies… izgulējušies! Kaspars nakti ir pavadījis uz grīdas, guļot blakus arābu un pakistāņu / indiešu vīriešu baram. Kādu brīdi uz grīdas guļu arī es, bet drīz vien ceļos un apsēžos krēslā, kas atrodas vistuvāk Kasparam. Telpa ir kondicionēta, un guļot uz grīdas, es aukstumu jūtu krietni vairāk nekā sēžot. Saraujos kamolā un pēc kāda laika aizmiegu. Noguļu gandrīz visu nakti, bet ik pēc stundas pamostoties. Līdzīgi ir Kasparam. Neskatoties uz to, no rīta jūtamies izgulējušies.

Tā kā esam pamodušies ap sešiem, un lidojums ir ap deviņiem, ir vēl gana laika, lai kaut ko ieēstu, palasītu grāmatu un pastaigātos pa transfēra zonu. Nekā daudz jau tur nav – pāris veikali, pāris kafejnīcas un pāris ātrās ēdināšanas restorāni.

Šorīt brokastīs izlemjam ieturēties McDonalds. Vakar vakarā vakariņas ēdām KFC. Tur ir vēl trešais restorāns – indiešu. Bet tā kā pa šiem vairākiem mēnešiem gardu muti un lielos daudzumos esam ēduši indiešu un aziātu ēdienus, es saku Kasparam, ka jāpaēd arī kādi štrunti! Šis mēnesis ir pavadīts veģetārajā zīmē, jo Nepālā tik pat kā neēdām gaļu. Kalnos reti kur ir gaļa.

Brokastīs pasūtu dubultā čīzburgera komplektu, savukār Kaspars – vistas burgera komplektu. Vieglas brokastis, vai ne? Gribētos jau teikt, ka visi cilvēki kā cilvēki un ietur brokastis tajā maziņajā kafejnīcā, kur var nopirkt kafiju un bulkas, bet nē – tur apgrozās tikai pāris cilvēki. Pārējie, kuri ēd, dara to šeit – “fūdkortā”, kas sastāv no trim ātrās ēdināšanas restorāniem (maķītis, KFC un indiešu restorāns). Gan jau, jo lētāk un sātīgāk.

Lai gan es pasūtu dubultā čīzburgera (double cheeseburger) komplektu, dubultā čīzburgera vietā es saņemu divus mazos. Ha, savādi! Uztvēra burtiski, vai?

Pēdējā diena Katmandu, Nepāla
Pēdējā diena Katmandu, Nepālā

Pēc brokastīm es dodos apskatīt duty free veikalu, un acīs man iekrīt Swatch pulksteņu stends. Apskatot to kārtīgāk, pamanu tādu paša modeļa pulksteni, kas man ir bijis pāris gadus atpakaļ. Tas maksā 40 eiro. It kā nav daudz… Paiet kāds laiks, kamēr cīnos ar savu skopumu. Mans pusgadu vecais ķīniešu pulkstenis no New Yorker izskatās drausmīgi – zelta krāsa ir nodilusi, un metāls ir apsūbējis (vai sazin kas ar to notika, vietām tas ir zaļgans!). Labāk nopirkt dārgāku pulksteni, bet kurš kalpos gadiem ilgi. Tieši tā arī bija ar maniem iepriekšējiem diviem Swatch pulksteņiem. Tā sevi pārliecinu un iegādājos jaunu pulksteni. Veco ielidinu vienā no miskastēm, bet vispirms paskatos apkārt, vai neviens mani nenovēro. Jo droši vien var izskatīties aizdomīgi…

Palasu grāmatu, paskatos internetus, un ir pienācis laiks, lai kāptu lidmašīnā uz Maskavu! Trešajā sēdvietā, pie loga, apsēžas jauns krievs – ap gadiem 35. Visu lidojuma laiku noplāpājam. Puisis aktīvi ceļo pa Āziju, lido ar paraplānu, kā arī viņam pieder sava kompānija, kas ar to nodarbojas. Puisis ir arī šāda veida lidošanas instruktors. Tagad viņš vairākus mēnešus ir dzīvojis un ceļojis Nepālā, kā arī, protams, pelnījis naudu ar paraplāna tandēma lidojumiem.

Lidmašīna nolaižas ar ļoti stipru atsitienu, un man aizraujas elpa. Cilvēki, kā jau es paredzēju, sāk aplaudēt.

Nonoākot pie imigrācijas lodziņiem, atvadāmies no draudzīgā krievu puiša. Saruna atvadu brīdī ir savāda – puisis runā par to, ka viņš cerot iepazīties ar kādu jauku meiteni, kamēr šos pāris mēnešus uzturēsies savā dzimtenē. Āzijas pērkamās meičas viņam nebija pa prātam. Viņām nav silta sirds, puisis apgalvo. OK. Man šķiet, ka šīs ir visīpatnējākās atvadas, kas mums kādreiz ir bijušas.

Stāvot rindā uz imigrācijas lodziņu, domāju – diez kādā valodā tur sēdošā kundze ar mani runās. Ar citiem, kas stāv rindā pirms manis, viņa runā angliski. Tagad ir mana kārta. Kundze paskatās uz mani un sveicina: “Здравствуйте”, un es dodu savu pasi. Ahā, tātad, es izskatos, kā cilvēks, kurš runā krieviski. Un runāju jau ar’! Tik diezin kā viņa to noteica? Es arī tā gribu!

Vasilija Svētlaimīgā katedrāle Maskavā
Vasilija Svētlaimīgā katedrāle Maskavā

Kundze apskatās manu vīzu, iespiež pasē zīmogu, un es oficiāli esmu ieradusies Krievijā, valstī, kuru jau sen vēlos apceļot!

Pirms doties uz transportu, bankomātā izņemam rubļus un nopērkam vietējo SIM karti.

Lai gan bijām domājuši, ka no lidostas uz Maskavas centru dosimies ar autobusu un tad ar metro, tomēr pārdomājam un pērkam lidostas ekspressvilciena biļetes (Aeroexpress). Tās maksā ap 6 euro. Brauciens ar autobusu un metro gan jau būtu 6 reizes lētāks! Kā jau jūs redzat, mēs ne vienmēr tik ļoti taupām naudu.

Brauciens ir neilgs, ekspressvilciena gala pietura ir Киевский вокзал. No turienes mums ir jābrauc vēl dažas pieturas ar metro, lai tiktu līdz iepriekš rezervētajai Babushka Doll viesnīcai.

Pirms tikt iekšā metro, protams, ir jāiegādājas biļete. Esam nonākuši pie metro ieejas un pamanām kases, kur droši vien var nopirkt arī biļetes. Līdz kasei nemaz netiekam, jo pie mums pieskrien sieviete un jautā, cik biļetītes mums vajag. Viena biļetīte maksājot 50 rubļus. Atbildam, ka mums vajag divas, iedodam sievietei rokās 100 rubļu banknoti, sieviete pie metro ieejas nopīkstina divas kartes, un mēs tiekam iekšā. Liekas aizdomīgi, un mēs prātojam, diez kā mēs tiksim ārā. Kaspars mani pārliecina, ka noteikti, izejot no metro stacijas, biļete nav jāpīkstina. Manas domas ir tādas – mums, ejot ārā no metro, vajadzēs pīkstināt biļeti, bet mums, protams, tādas nebūs, līdz ar to būs jāmaksā sods, lai tiktu ārā. Bet drīz vien to domu atmetu, jo tās taču ir pilnīgas muļķības!

Metro stacija ir diezgan aktīva, un te savienojas vairākas līnijas. Pēc kāda laiciņa saprotam, ar kuru līniju jābrauc. Katram gadījumam pajautājam metro informācijas stendā, vai esam sapratuši pareizi. Viss ir kārtībā, esam tikuši vajadzīgajā vietā, kā arī veiksmīgi tikuši ārā, jo biļeti, izejot no metro, nav jāpīkstina.

Līdz viesnīcai ir jāiet mazāk nekā kilometrs, un mēs paejam garām Latvijas vēstniecībai. Esam apmetušies netālu no Latvijas vēstniecības, kāda sagadīšanās!

Киевский вокзал metro stacija
Киевский вокзал metro stacija. Ļoti daudzas metro stacijas Maskavā ir apskatīšanas vērtas – gleznas, statujas, krāšnas lampas un dekorācijas, un skaista arhitektūra!

Viesu māja atrodas dīvainā vietā. Ir jāiet iekšā pa vārtiem pagalmā, kas it kā ir skolas teritorija. Mājas, kas ir tieši pretī skolai, pagrabstāvā arī atrodas mūsu izvēlētā viesu māja. Tur satiekam diezgan vienaldzīgu menedžeri, kas tiesa gan tuvākajās dienās atmaigs un būs smaidīgāka un draudzīgāka. Pēc mantu nolikšanas numuriņā, menedžere mums parāda, kur atrodas labierīcības, dušas, virtuve, ledusskapis, elektriskā kanna, trauki. Paši vienā no gaiteņiem atrodam arī veļas žāvēšanas statīvu. Tātad, te ir viss nepieciešamais!

Mūsu istabiņa ir maziņa! Tā ir vismazākā istabiņa, kādā jebkad esam palikuši! Tajā ir plata divstāvu gulta, un uz apakšējā stāva ir uzlikts divvietīgs matracis, kuram daļa karās ārā no gultas. Starp matraci un sienu ir nieka 40 cm, un kaktā kaut kā ir iespiests neliels plastmasas krēsls. Pie sienas ir piestiprināts nolokāms galds. Savas somas uzliekam uz gultas otrā stāva, apavus – zem gultas, drēbes un dažus sīkumus – uz mazā krēsla. Galds paliek nolocīts, jo savādāk jau neieiet istabā! Kamēr viens no mums krāmējas istabā, otram jāsēž uz gultas vai jāstāv ārpus istabas. Vannasistaba, protams, ir atsevišķi – gaitenī. Tāds maziņš numuriņš mums izmaksā 16 euro diennaktī. Tas ir viens no lētākajiem vai pat lētākais privātā numuriņa variants, kādu atradām. [Tagad skatos Babushka Doll numuriņu cenas, un lētākais ir sākot no 20 euro. Tātad, mēs patrāpījāmies uz akciju vai arī viņi vienkārši pacēla cenas.] Gultasvieta kādā no lētākajiem Maskavas hosteļiem maksā sākot no 3 euro , bet pārsvarā tie ir 5-7 euro.

Ātri noskalojamies dušā un sākam domāt par ēšanu. Pusdienas vēl neesam ēduši un, protams, esam izsalkuši. Tā kā mūsu rīcībā ir virtuve un trauki, tad dodamies uz tuvāko veikalu, kuru redzējām pa ceļam, lai iepirktu ēdienu. Tā kā gribam pēc iespējas ātrāk doties apskatīt Sarkano laukumu, iegādājamies jau gatavu pārtiku – salātiņus (es – svaigu dārzeņu salātus, Kaspars – rasolu) un sviestmaizi. Cenas – aptuveni tā kā Latvijā. Veikals ir ļoti maziņš un izskatās, ka tas varētu būt arī ne pats lētākais. Viesu mājā brālīgi sadalām ēdienu, kas garšo labi! Forši ir tas, ka viesu mājā kafija un tēja ir par velti. Pie salātiņiem un sviestmaizēm baudām diezgan stipru melno tēju.

Sarkanais laukums Maskavā
Sarkanais laukums Maskavā

Iepazīšanās ar Maskavas centru

Ir jau aptuveni pieci vakarā, un mēs dodamies uz Kremļa un Sarkanā laukuma pusi. Mūsu viesu māja ir vien pāris kilometru attālumā, Maskavas centra rajonā. Sarkanajā laukumā nonākam īsi pirms zvanu skanēšanas! Pirmo reizi esmu šeit, bet šī skaņa ir tik pazīstama! Bet protams – tik daudzās pārraidēs un filmās ir dzirdēts! Ja pareizi atceros no bērnības laikiem, tad arī ziņas kādā krievu kanālā sākās ar šo skandināšanu! [Varbūt arī tagad, TV es vairs neskatos.] Sarkanais laukums ir pasakains, Kremlis ir skaists, un Vasilija Svētlaimīgā katedrāle ir iespaidīga. Tā izskatās jauka un liekas, ka tā savā ziņa ir nereāla. Līdzīgi kā Gaudi ēkas Barselonā, tā man atgādina piparkūku vai saldumu mājiņu!

Šajā vakarā apskatām arī glauno tirdzniecības centru blakus sarkanajam laukumam – GUM (ГУМ), vienkārši apmetam riņķi pa centru un apēdam vairākus gardus krējuma saldējumus. Runājot par saldējumiem – mēs esam ieradušies labā laikā, saldējumu festivāla laikā! Re, kā! Daudzos Maskavas parkos ir saldējumu tirdziņi – vairākas saldējumu bodītes tirgo visdažādākos saldējumus! Saldējumu tirgotājus manām arī uz ielām netālu no Kremļa, GUM tirdzniecības centrā un pāris citos lielveikalos, kuros ieejam, lai iegādātos ūdeni.

Aizejam līdz Kitaj Gorod (Китай-город), kas kā, izrādās nav nekāda Čainatauna! Китай-город ir vēsturisks rajons Maskavas centrā, kas savulaik bija amatnieku un tirgošanās vieta. Китай-город nosaukums, iespējams, ir cēlies no vārda Кита, kas ir veclaicīgs vārds un tas nozīmē “bize” vai “pīt”.

Tā kā ir Līgo diena (!!), tad tumsa iestājas ļoti vēlu. Desmitos vakarā vēl ir gaišs. Pa ceļam ieejam vienā no mazajiem supermārketiem un nopērkam vēlas vakariņas, ko apēdam savā miniatūrajā numuriņā.

Visas fotogrāfijas ir Kaspara roku darbs.

Kaut kur Maskavas centrā
Kaut kur Maskavas centrā
Advertisements

One thought on “Krievija: Ierašanās Maskavā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s