Krievija: Omska un gatavošanās mūsu Baikāla piedzīvojumam

29. jūnijs, 2016 – Omska

Pēc Kunguras apmeklējuma ar vilcienu dodamies uz Omsku. Šoreiz brauciens ar vilcienu ir salīdzinoši “īss” – tikai 18 stundas. Omskā ierodamies dienas vidū. Te ir krietni siltāks nekā Kungurā, bet līst. Mūsu hostelis (Like Like Hostel), kur mēs esam rezervējuši privāto istabiņu, atrodas pāris km attālumā no stacijas, tāpēc izvēlamies doties ar kājām, nevis meklēt transportu. Lietus pieņemas spēkā, bet mūs tas īsti neuztrauc, jo gan somām ir lietus pārvalki, gan mums pašiem ir lietus jakas. Tikai pārgājiena kurpes nedaudz samirkst.

Ierodamies hostelī, nomazgājamies dušā un Kaspars dodas paspēlēt hosteļa kopējā telpā esošo Playstation. Es guļu gultā un lasu grāmatu.

Vakarā dodamies apskatīt Omsku. Visa pilsēta atgādina Ķengaragu, pat upe ir! Bet tā kā atpūšamies no vilcienos pavadītajām naktīm, tad par to īsti nesatraucamies. Apēdam garšīgu kebabu un vēlajām vakariņām lielveikalā Магнит nopērkam saldētu lazanju ar nosaukumu Золотой петушок! To pagatavosim hostelī. Tur ir ne tikai mikroviļņu krāsns, bet arī elektriskā cepeškrāsns. Par to ļoti priecājamies, jo cepeškrāsnī šie saldētie brīnumi pagatavojas labāk.

Tramvajs Omskā

30. jūnijs, 2016 – Omska

Šovakar ar vilcienu dosimies uz Novosibirsku, kur mūs gaida Žeņa un Kerolaina. Kaspars no rīta iziet pastaigā, bet es izlemju palikt viesnīcā. Izčekošanās ir 24 stundas pēc ierašanās, līdz ar to hostelī varam palikt līdz apmēram trijiem pēcpusdienā. Pēc pusdienu ieturēšanas hosteļa virtuvē atstājam mūsu somas hostelī un dodamies pastaigā pa pilsētu. Tā kā vilciens atiet tikai naktī, un tikai ap deviņiem vakarā plānojam savākt savas somas, tad kaut kas līdz tam laikam ir jādara. Pa ceļam uz pilsētas centru pamanām kinoteātri. Ieejam tajā un izlemjam, ka varētu noskatīties filmu – Now You See Me 2. Pirmo daļu esam redzējuši pirms dažiem gadiem.

Līdz filmai ir vēl pāris stundas, tāpēc ejam vien tālāk. Taču tālu nekur netiekam, jo sāk stipri līt. Ieskrienam tuvākajā kafejnīcā un apēdam pa bulciņai. Minūtes četrdesmit sēžam kafejnīcā un tad, kad lietus ir mitējies, apmetam nelielu riņķi pa tuvāko apkārtni un tad atkal attopamies kafejnīcā, šoreiz, lai … ēstu kārtīgi! Kaspars šo ēstuvi ir uzgājis pa dienu, kad ir pastaigājies pa pilsētu. Tur esot bijis izdevīgi un garšīgi. Taču, kad mēs tur ierodamies, no iepriekšējās ēdienkartnes nav ne miņas! Tagad tās vietā ir cita, glaunāka, un ar dārgākiem ēdieniem! Acīmredzot, tas ir bijis pusdienu piedāvājums! Nu neko, ēdam to, kas tur ir, ja jau atnācām.

Esam ieradušies kinoteātrī un te nu jau kuro reizi priecājamies, ka mūsu krievu valodas zināšanas ir perfektas. Filma, protams, ir tulkota krievu valodā, bez subtitriem. Vispār, ceļot un saprasties ar cilvēkiem Krievijā mums ir pavisam vienkārši, kā arī mūs uztver kā “savējos”. Droši vien mēs izskatāmies pēc vietējiem. Pārsvarā ceļā satiktie cilvēki ir laipni un izpalīdzīgi.

Pēc filmas dodamies atpakaļ uz hosteli, lai savāktu savas somas. Pirms atvadīties no hosteļa menedžera, nedaudz parunājamies. Ja vakardien vīrietis likās kautrīgs un noslēgts, tad tās pašas dienas vakarā un šodien viņš ir krietni atmaidzis. Esam diezgan ilgu laiku nopļāpājuši, kā arī paglābuši viņu no galvassāpēm, padaloties ar mūsu Ibumetina un citām tāda veida tabletēm.

Viena no pareizticīgo baznīcām Omskā
Viena no pareizticīgo baznīcām Omskā

Uz staciju braucam ar autobusu. Līdz tā pieturai ir jāpaiet minūtes 15. Padsmit minūtes gaidām pieturā, un tad jau autobuss piebrauc. Vēl pēc minūtēm desmit jau esam galā – dzelzceļa stacijā. Kaspars atstāj mani stacijas uzgaidāmajā telpā un pats dodas uz tuvāko supermārketu, lai iepirktu kaut ko brokastīm un kādus našķus. Jau atkal ēdam, vai ne?

Ja divos iepriekšējos vilcienos sēdējām (un gulējām) labajā malā, tur, kur ir tikai divas gultas, tad šoreiz esam kreisajā pusē – tur, kur ir četras gultas. Sasveicināmies ar tuvākajiem ceļa biedriem (esam novērojuši, ka cilvēki tā parasti dara) un iekārtojamies savās guļvietās. Šajā pusē “sistēma” ir nedaudz savādāka – somas var likt kastē, kas ir “iebūvēta” gultā. Pacel gultas aukšpusi un tur, voilā, ir daudz vietas bagāžai! Ārpusē atstāju vien mazo mursomiņu, kas ir speciāli sagatavota šim nolūkam – tur tiek ieliktas mitrās salvetes, salvetes, pudele, maks, dokumenti, dators, Kindle, telefons, zobu birste ar pastu, roku krēms, sejas tīrīšanas līdzeklis, ziepes, legingi un tīra maiciņa, ko pārvilkt pirms gulētiešanas.

Kad vilciens sāk kustību, vilciena pavadone izdala gultas veļu, un mēs liekamies uz auss. Lai gan iepriekšējās reizēs vilcienā aizmigu ļoti ātri, šodien miegs tik viegli vairs nenāk.

1. jūlijs, 2016 – Ierašanās Novosibirskā un gatavošanās braucienam

No rīta visus, kas kāps ārā Novosibirskā, aptuveni pusotru stundu pirms, modina vilciena pavadone. Viņa pabrīdina, ka drīz (pēc apmēram 40 min) tualetes tiek slēgtas un pēc pusotras stundas vilciens pienāks Novosibirskā. Kas tā par tualešu slēgšanu, vari uzzināt manā rakstā – Kā tas ir – braukt ar vilcienu Krievijā.

Kad vilciens lēni ieripo peronā, pa logu ieraugām Žeņu un viņa paziņu no Vācijas – Kerolainu. Žeņa ir 40 gadus vecs sibīrietis un inženieris, kam patīk aktīva atpūta, pārgājieni un ceļošana. Ar Žeņu mēs iepazināmies Langkawi salā Malaizijā, pirms 2 gadiem. Mēs, tāpat kā viņš ar ģimeni, kā brīvprātīgie strādājām uz jahtas (Workaway projektā). Žeņa kopš 2012. gada ziemās pamet sniegoto Sībīriju un ar ģimeni (sievu un pusaugu meitu) dodas pārziemot Āzijā. Lielāko daļu no laika ģimene pavada, strādājot brīvprātīgos darbus. Meitai šogad paliek 16 gadi, un ceļošanas laikā viņa mācās attālināti. Pirms ģimene pirmo reizi uz ilgu laiku devās prom no dzimtenes, skolotāji izteica bažas par iznākumu. Taču viņu “pareģojumi” nepiepildījās, un Ženas meita Sofija pēc panākumiem klasē ir pirmā vai otrā. Kā arī viņa ir vairākkārtēja reģiona angļu valodas konkursa uzvarētāja!

Krievijā ļoti populārs busiņš - УАЗ-452
Krievijā ļoti populārs busiņš – УАЗ-452 jeb “Буханка” (kā tas tiek saukts tautā)

Vēl viena forša lieta, ko gribu pastāstīt par Žeņu, ir tas, ka viņš ar savu ģimeni un vecākiem pirms 5 gadiem ir devies izbraucienā pa Taizemes salām ar… paša veidotu katamarānu! Pie tam, katamarāns tika būvēts Krievijā, un uz Taizemi ticis transportēts izjauktā veidā, iečekojot kā vienkāršu bagāžu!

Uz stacijas perona Žeņa iepazīstina mūs ar Kerolainu (33 gadi, no Minhenes), kuru neilgi pirms mūsu ierašanās Žeņa savāca no Novosibirskas lidostas. Kerolaina pašlaik ir atvaļinājumā, un ir atlidojusi no Vācijas. Starpcitu, arī Žeņa ar Kerolainu iepazinās Langkawi salā, strādājot to pašu brīvprātīgo darbu, tikai šogad. Žeņa Langkawi ir pabijis 3 reizes.

Žeņa savu mašīnu ir noparkojis patālu no stacijas, tāpēc kādu gabalu pabraucam ar metro. Žeņa dzīvo Novosobirskas piepilsētā Krasnoobskā. Brauciens ar auto ilst mazāk nekā pusstundu.

Dzīvoklī Žeņa un viņa sieva Irina mūs pabaro, tad Žeņa dodas uz policiju mūs piereģistrēt savā dzīvesvietā. Ceļojot Krievijā, katrā vietā, kurā tu paliec, ir jāpiereģistrējas. Pārsvarā viesu mājas, viesnīcas un hosteļi to izdarīs tavā vietā par velti vai par nelielu samaksu. Ja paliec pie kāda vietējā, reģistrāciju var veikt viņš / viņa.

Kamēr Žeņa aizpilda visus reģistrācijas papīrus un reģistrē mūs policijā, mēs paspējam nomazgāties, nedaudz atpūsties un iesākam krāmēt somas. Tā kā abas mūsu somas (25 un 30 litri) ir pārāk maziņas šādam pārgājienam, kur līdzi ir jāņem arī telts, paklājiņi, guļammaisi un ēdiens, tad Žeņa man un Kasparam aizdod divas somas no viņa krājumiem. Kaspars tiek pie feikas 55 litru Deuter somas, es – pie 40 litru Freetime somas. Kamēr mēs ar Kasparu un Kerolainu bijām ceļā uz Novosibirsku, Žeņa mums ir sarūpējis nedārgus, bet labas kvalitātes (un ražotus Krievijā) pārgājienu paklājiņus un pieres lukturīšus.

Mūsu teltis. Man un Kasparam - tumši zaļa.
Mūsu teltis. Man un Kasparam – tumši zaļa.

Ko tad mēs ņemam līdzi?

Žeņa mūs brīdina, ka vakaros un naktīs var būt auksti. Kā arī pa dienu var būt vēsi un līt lietus. Var būt arī karsti. Jāsagatavojas visam iespējamajam! Tātad, te būs ieskats mūsu somās:

  • Pati mugursoma – derēs jebkura paliela soma ar daudz kabatām, cietu muguriņu un gurnu jostu komfortam
  • Lietus pārvalks somai
  • Guļammaiss – man un Kasparam ir tie paši siltie, no Nepālas
  • Labas kvalitātes telts – viena uz diviem; to mums aizdod Žeņa. Viena svarīga lieta, kas jāzina par teltīm – jo tuvāk iekšējais telts slānis atradīsies ārējam slānim, jo teltī būs aukstāk. Tā kā Sibīrijā naktīs mēdz būt vēsi, ir jāizvēlas tāda telts, kurai starp iekšējo un ārējo slāni atstarpe ir pēc iespējas lielāka. Kā arī teltij ir jābūt ar lielu mitrumizturību!
  • Pārgājiena nūjas – tikai man un Žeņam; manējās ir no Nepālas “laikiem”
  • Paklājiņš
  • Pieres lukturītis
  • Saules brilles
  • Izturīgi pārgājienu apavi – jau kājās!
  • Iešļūcenes vai sandales – man un Kerolainai, veči iztiek bez
  • Flīsa jaka ar kapuci vai vienkāršs, silts “hūdijs” – jau mugurā!
  • Izturīgas bikses – jau kājās!
  • Lietus jaka
  • Plāns un elpojošs garpiedurkņu krekls
  • Flīsa skafs un flīsa cepurīte, ko visiem no flīsa pats ir sašuvis Žeņa
  • Plāns skafs
  • Platmale vai cepure ar nagu (aka kepka)
  • Adītas zeķes
  • Daži pāri parasto zeķu
  • Apakšveļa
  • Trīs t-krekli, viens no tiem ir paredzēts vakaram, gulēšanai
  • Legingi – tikai man un Kerolainai
  • Šorti
  • Termo veļa (garpiedurkņu krekls un legingi) – tikai man un Žeņam
  • Saules aizsargkrēms – mums tie ir 50 SPF un 110 SPF (tie paši, kas bija kalnos Nepālā)
  • E-grāmatu lasītājs – man un Kerolainai
  • Saules baterija ar lādētāju – tikai Žeņam
  • Maza tumbiņa telefonam – tikai Žeņam
  • Powerbankas
  • Lādētāji
  • Kamera Fuji X30 – Kasparam, pārējie iztiek ar telefoniem
  • MP3 plejeris – tikai man
  • Ātri žūstošs, plāns dvielis
  • Mitrās salvetes, salvetes, roku dezinfekcijas līdzeklis, tualetes papīrs
  • Šampūns, ziepes, sejas tīrīšanas līdzeklis, skuveklis un citi higiēnas priekšmeti
  • Benzīna deglis ar benzīna pudelīti – tikai viens, Žeņas somā
  • Paliels katliņš (ap 1,5 l), ar ko pietiek, lai pagatavotu ēdienu 4 cilvēkiem – tikai viens, Žeņas somā
  • Karstumizturīga glāzīte, karote un plastmasas trauciņš, no kā ēst – katram pa vienam
  • Nazis – viens uz visiem
  • Švammīte un trauku mazgāšanas līdzeklis pārliets mazā trauciņā – trauku līdzekļa un švammes vietā tomēr izmantojām smiltis. Efektīvi un dabai draudzīgi!
  • Ūdens pudele
  • Izturīga aukla – katram gadījumam, Žeņas somā
  • Ūdens izturīgi maisi / somas / maciņi – drēbēm, telefoniem, dokumentiem
  • Pases un vilcienu biļetes – uzrādot vilcienu biļetes vilciena pavadonim, jāuzrāda arī pases!

Hū, liekas, ka visu pieminēju… Bet droši vien, ka kaut kas tomēr ir aizmirsies!

Ak jā! Ticiet, vai nē, bet viss somas saturs tika izmantots! Un jūs noteikti brīnīsities, bet Kaspars naktī gulēja vienās apakšbiksēs, un vienu reizi T-kreklā, kamēr mēs pārējie bijām pilnīgi saģērbušies.

Vienā no Novosibirskas metro stacijām. Game of Thrones cienīga dekorācija!
Vienā no Novosibirskas metro stacijām. Game of Thrones cienīga dekorācija!

Tagad ķeršos pie pārtikas jautājuma!

Kamēr mēs turpinām vākt līdzi ņemamās mantas, Žeņa aizbrauc uz lielveikalu, kur sagādā pārtiku pārgājienam. Viņš nopērk griķus, rīsus, makaronus – no katra pa kilogramam. Maizi, kausēto sieru, dažus nelielus trauciņus ar gaļas pastēti, bietes (kuras ēdīsim jēlas; garšīgi, ja nu kas), gurķus, burkānus, ābolus, riekstus, dateles, majonēzi, kafiju, tēju, cukuru, iebiezināto pienu, musli, auzu pārslu putriņas, cepumus, prjanikus, halvu, šokolādes un musli batoniņus, hematogenu, vegeta tipa piedevas un zupu maisījumus.

Kad smejoties jautājam Žeņam, ko tad viņš nenopirka tušonku (gaļas konservus), stereotipisko vilcienu un pārgājienu paiku, Žeņa sarauc degunu un saka fuj! Nebūs tušonkas! Es sevi pieķeru atviegloti uzelpojam, jo ne tušonka, ne tās smaka (smarža?) man īsti neiet pie sirds.

Kā tad to visu mēs izmantosim? Brokastīs ēdīsim auzu pārslu putriņas ar augļiem un našķiem (cepumiem, halvu…). Pusdienās un vakariņās rīsus, makaronus vai griķus maisīsim ar vegetu un zupas maisījumiem, kuros iekšā ir arī kaut kādi “gaļas” un “dārzeņu” gabaliņi, kā arī mazi makaroni. Klāt ēdīsim maizi ar kausēto sieru vai pastēti un dārzeņus. Vīrieši un reizēm arī Kerolaina uz dārzeņu gabaliņiem spiedīs majonēzi. Es no tā prieka atturēšos, jo majonēze noteikti nav manā mīļāko pārtikas preču topā. Dzersim tēju vai kafiju. Kad piestāsim atpūsties un gribēsies kādu našķi, ēdīsim saldumus un dārzeņus, un dzersim tēju.

Kur pārgājiena laikā ņemsim ūdeni? Ļoti vienkārši! No Baikāla! Pārsvarā mēs to vārīsim pirms dzeršanas, bet dažas reizes dzersim (un smelsim pudelēs) “pa taisno”, bez vārīšanas. Baikāla ūdens ir ļoti tīrs.

Izskatās, ka saraksts ir ļoti garš? Un tev liekas, ka mūsu somas ir nenormāli smagas? Nē! Kad draudzīgi to visu sadala, tas bez problēmām ietilpst mūsu 45, 40, 55 un 55 litru mugursomās! Smagākā mugursoma sver tikai padsmit kg. Vieglākās (meiteņu) – ap 10.

Kāpēc tik daudz mantu? Ceļā ar neilgiem (dienas, pusotras) pārtraukumiem būsim nedaudz mazāk kā divas nedēļas – trīs dienas pie Baikāla dzelzceļa, četras – Olhona salā, divas – Krasnojarskā, pārējās četras ceļā un atpūšoties hosteļos. Izskatās, ka pārtikas ir par daudz? Nē, tieši laikā četriem cilvēkiem uz max 3 dienām. Kad pārtika beigsies, meklēsim veikalu. Bet Žeņa ir izrēķinājis, ka ar tagadējo krājumu pietiks līdz nākamajam veikalam Irkutskā, pēc 3 dienu pārgājiena gar Baikāla dzelzceļu.

Kad somas ir sakrāmētas, Žeņa galdā liek plānu (burtiskā nozīmē). Tā kā Žeņa jau ir devies šādos pārgājienos, tad viņš zina, ar kādiem transportiem braukt, kur iet, līdz kurienei un cik ilgu laiku tas aizņems. Iepriekšējā rindkopā minēju pārgājiena ilgumu. Nākamajos rakstos centīšos aprakstīt visus maršrutus.

Mēs esam gatavi ceļam! Vēlu vakarā kāpsim vilcienā uz Irkutsku, no kurienes tālāk ar vietējo vilcienu dosimies Baikāla dzelzceļa virzienā.

Pārgājiens sākas uz pozitīvas nots. Žeņas sieva (viņa bija apslimusi, nu labi, tas nav tik lieliski) aizved mūs līdz metro stacijai, kur no rīta Žeņa bija noparkojis mašīnu. Iekāpjam metro un kas tad tur? Metro vilcienā, ar pie telefona slēdzamām tumbiņām aprīkojies, skaļas mūzikas pavadībā danco čalis. Pēc pāris pieturām viņš izkāpj, bet smaidi pasažieru sejās paliek vēl kādu laiciņu.

Visas fotogrāfijas ir Kaspara roku darbs.

Novosibirskas metro. Dodamies uz dzelzceļa staciju.
Novosibirskas metro. Dodamies uz dzelzceļa staciju.
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s