Rumānija: Ierašanās Bukarestē un lietainais laiks

8. un 9. novembris, 2016

Lisabonas lidostā ierodamies ap septiņiem. Pēdējās stundas Portugālē esam pavadījuši Sintrā un tad Makdonaldā netālu no Lisabonas zoodārza. Šodien laiks ir saulains, bet silti nav. Pēdējās dienās centrālajā Portugālē laikapstākļi ir pasliktinājušies – ārā ir drēgns un nepatīkams.

Pa īstam siltu drēbju mums nav. Man ir džinsi, flīsa jaka ar kapuci, vieglas krosenes un gaužām plāns pusmētelis. Līdzīgi ir Kasparam. Tikai pusmēteļa vietā viņam ir plāna lietusizturīga vējjaka. Pāris dienas iztiksim ar to, kas ir. Vēlāk Āzijā siltās drēbes mums nemaz nebūs vajadzīgas.

Bukarestē ielidojām divos naktī. Ārā līst, ir vēss, bet ne ļoti auksts. Liekas, ka grādu ziņā ir tieši tāpat kā pēdējās dienās Portugālē. Tā arī ir – laikaziņu aplikācija telefonā rāda to pašu, ko Portugālē.

Lidostā mūs satiek draudzene Adriana. Līdz mūsu nākamajam lidojumam uz Dubaiju 12. novembra rītā paliksim pie viņiem – Adrianas un viņas vīra Kristiana. Lai atvieglotu dzīvi draugiem, bijām plānojuši pie viņiem ieasties ar nakts autobusiem vai vienkārši nogaidīt līdz rītam un braukt tad, bet mūsu draugi par to i’ dzirdēt negrib. Tā arī tiekam pie transfēra.

“Kristians ir mājās, guļ. Viņam ir kaut kāda ādas alerģija, un zāles padara viņu miegainu. Ārsti vēl nav noteikuši, kas tieši tā ir par alerģiju. Viņam rīt diezgan agri jāceļas. Viņš paralēli mūsu uzņēmumam strādā vienā Amerikas kompānijā, un rīt no rīta viņam ir Skype konference,” paskaidro Adriana. Tad, ejot uz mašīnu, Adriana pastāsta sīkāk par viņu gaidāmo ilgtermiņa ceļojumu – viņu ceļš vedīs caur Honkongu un Guanžou uz Langkawi salu Malaizijā, tieši tur, kur pirms 3 gadiem mēs ar viņiem iepazināmies.

Motan un Ares, draugu kaķi.
Motan un Ares, draugu kaķi. Cik mēs esam ļauni – nofočējām kaķus, bet ne mūsu draugus.

Kas tad ir Kristians un Adriana? Attiecīgi, 36 un 37 gadus veci. Abiem diviem pieder maziņš, divu cilvēku, uzņēmums, kas nodarbojas ar web dizainu izstrādi. Pirmie uzņēmuma gadi ir bijuši pagrūti, bet tagad viss ir kārtībā. Kristians (draugi viņu sauc vienkārši par Kristi) un Adriana dzīvo palielā vienistabas dzīvoklī, un paralēli laukos būvē maziņu māju, uz kuru vēlāk pārvāksies pavisam, un dzīvokli izīrēs.

Ceļot viņi ir sākuši tikai gadus trīs atpakaļ, un ir ļoti aizrāvušies. Kopš tā laika viņi ir devušies vairākos ilgtermiņa ceļojumos. Tā kā viņiem ir pašiem savs uzņēmums, un strādāt var attālināti, darbs netiek “uzlikts uz pauzes”. Arī šogad viņi dosies nenoteikta ilguma ceļojumā pa Āziju, ar vienvirziena biļeti kabatā. Sākumā dažus mēnešus ir plānots dzīvot Langkawi salā, kas viņiem ir īpaši mīļa. Tā kā mēs jau zinām, ka Langkawi salā iegriezīsimies arī mēs, tad mūsu atvadas pēc pāris dienām nebūs skumjš mirklis.

Lai gan Kristi un Adriana piederošais dzīvoklis ir vienistabas, vietas mums pietiek visiem. Mums saklāta ērta piepūšamā gulta. Pateicoties apkurei, dzīvoklī ir ļoti silts. Tik nepierasti, jo Portugālē mājā bija ļoti vēsi. Pēdējās, aukstākajās dienās, temperatūra iekštelpās sasniedza pat 14 grādus! Skan nožēlojami, bet pēdējā vakarā pirms došanās uz Bukaresti, lasot grāmatu, vilku cimdus! Te savukārt esam šortos un T-kreklos, līdz ar to nekādi cimdi vairs nav nepieciešami.

Lai gan Kristi rīt no rīta ir jāceļas salīdzinoši agri (ap 9), lai piedalītos Skype konferencē, viņš ir piecēlies, lai ar mums sasveicinātos un nedaudz papļāpātu. Ir gandrīz pusčetri naktī (no rīta?). Sasveicināties ir atnācis arī viens no minkām – Motan, kas tulkojumā no rumāņu valodas nozīmē runcis. Adriana smejas, kas būtībā kaķim nav vārda. Otrs kaķis – kaķene Ares – slēpjas, jo viņa ir bailīgāka. Viņas mīļākā vieta dzīvoklī ir gultā zem segas. Tā kā pirms sēdies uz gultas, paskaties, kas ir zem gultasveļas, lai neuzsēstos kaķim, ha! Neskatoties uz to, ka Ares ir meitene, viņa savu vārdu ir ieguvusi par godu sengrieķu kara dievam Arejam (angliski un rumāņu valodā – Ares).

Netālu no Bukarestes vecpilsētas
Netālu no apvienības laukuma

Samīļojuši ļoti draudzīgo un mīksto Motanu, novēlējuši labu nakti draugiem, liekamies uz auss. Lai gan no rīta Kristi aktīvi piedalās konferencē un mēs dzirdam viņu runājam, mēs netraucēti noguļam līdz… 12! Vakarnakt bijām domājuši, ka tā būs videokonference, bet tā kā redzam, ka nekāda video nav, guļam vien tālāk. Savādāk kolēģi redzētu dīvainu ainu – tieši aiz Kristi datorkrēsla uz matrača guļ divi cilvēki. Laikam tas nav tas, ko cilvēki gribētu redzēt sava kolēģa “ofisā”. Draugi par mūsu aizgulēšanos neiebilst – gan Kristi vieglāk strādāt, kad nav “jāizklaidē” viesi, gan Adriana var aiziet uz veikalu un paspēt pagatavot ēdienu.

Adriana mūs pacienā ar brokastīm, un tad pēc vieniem dodamies nelielā izbraucienā pa pilsētu. Tā kā šodien līst, tad Adriana vienkārši vadā mūs apkārt, rāda un stāsta. Mēs skatāmies pa mašīnas logu. “Cerams, rīt laika apstākļi būs labvēlīgāki, un jūs varēsiet pastaigāties apkārt un paši visu kārtīgāk apskatīt,” Adriana saka. Kamēr tiekam līdz centram (dzīvoklis ir 20 min brauciena attālumā no centra), Adriana stāsta, kā viņiem ir gājis pēdējo mēnešu laikā, kā arī kā iet Kristi brālim, kas starpcitu šogad arī vairākus mēnešus ir dzīvojis Langkawi salā un tur atradis sev sievu – sievieti no Krievijas.

Visspilgtāk atmiņā paliks Parlamenta pils, kas ir Rumānijas parlamenta mājvieta. Tā tiešām ir varen iespaidīga ēka. Par tās varenumu liecina arī šie fakti:

  • Parlamenta pils ir otrā lielākā administratīvā ēka visā pasaulē, pēc Pentagona ASV.
  • Tā ir ceturta lielākā ēka pasaulē.
  • Parlamenta pils ir vissmagākā ēka pasaulē!

Pietiekoši daudz “nomināciju” vienai ēkai!

Parlamenta pils būvniecība ir uzsākta Nikolajes Čaušesku (komunistu politiķis) diktatūras laikā un pabeigta 1997. gadā, astoņus gadus pēc Čaušesku nāves. Čaušesku un viņa sieva tikuši nogalēti (nošauti) 1989. gada nogalē, revolūcijas laikā.

Parlamenta pils ir ne tikai Parlamenta ēka, bet tajā artrodas arī Rumānijas Laikmetīgās mākslas muzejs un Totalitārisma un sociālā reālisma muzejs. Arī dažas citas ēkas šajā apkārtnē ir projektētas pēc Čaušesku pilsētas rekonstrukcijas plāna.

Pavisam interesanti ir dzirdēt Adrianas stāstīto – Čaušesku sieva nebija diez ko izglītota, bet vīra valdīšanas laikā kļuva par nozīmīgu sievieti – piedalījās sanāksmēs, tika dēvēta par zinātnieku un bez studēšanas universitātē ieguva… doktora grādu!

Pavisam netālu no Parlamenta ēkas tiek būvēta jauna pareizticīgo katedrāle. Tā būs liela ēka, augstumā (bet ne platumā) pārspējot Parlamenta ēku. Katedrāli ir plānots pabeigt 2024. gadā.

Bukarestes vecpilsētā.
Bukarestes vecpilsētā. Draņķīgs laiks, draņķīgas bildes.

Braukājot apkārt pa, kā jau mums ar Kasparu liekas, Bukarestes “centru”, ir interesanti uzzināt, ka Bukarestē nav tāda jēdziena “centrs”. Adriana stāsta, ka Bukarestē ir vairākas vietas, ko var saukt par “centriem”. Daži no tiem: Revolūcijas laukums, Apvienības laukums, Konstitūcijas laukums un Universitātes laukums.

Adriana novieto mašīnu stāvvietā, un mēs kājām dodamies apskatīt vecpilsētu. Pa ceļam apskatām smuko pareizticīgo baznīcu Biserica Stavropoleos un citas glītas ēkas. Ieraugām arī Curtea Veche jeb Veco Karalisko Tiesu un tās priekšā Vlada Drakula krūšutēlu. Adriana īsi pastāsta par Drakulu, un mēs saprotam, ka šo to no tā visa esam jau dzirdējuši. Vlads Drakuls jeb Vlads Tepešs bija Valahijas kņazistes (valsts mūsdienu Rumānijas dienvidos) valdnieks. Vārds “Drakuls” ir radies no Drakonu bruņinieku ordeņa, kura biedrs bija arī Vlada tēvs. Šo te vārdu visi Vlada tēva pēcnācēji, Vladu, protams, ieskaitot sāka izmantot kā uzvārdu.

Par Vladu Drakulu ir ļoti daudz leģendu. Ja tic šiem nostāstiem, Vlads Drakuls bijis ļoti nežēlīgs un brutāls vecis. Bet nekāds vampīrs Drakuls neesot bijis. Pateicoties Brema Stokera romānam “Drakula”, kuru rakstot autors ir iedvesmojies no Rumānijas vēstures un Vlada Drakula, abi vīrieši – īstais un izdomātais – tiek jaukti.

Apejam nelielu riņķi pa vecpilsētu un tad dodamies kādas kafejnīcas meklējumos. Lietus vairs nelīst, bet gan tikai smidzina. Kaspars fotografē, bet mēs ar Adrianu skatāmies apkārt un runājamies. Mēs ar Kasparu esam sapratuši, ka šeit ir ļoti daudz iespaidīgu veclaicīgu ēku. Bet diemžēl liela to daļa netiek uzturēta un restaurēta. Ja visas ēkas būtu ideālākajā kārtībā, tad Bukarestes centrs izskatītos pasakaini.

Drīz vien uzejam vienu kebabnīcu, kurā arī paliekam uz pusdienām. Un tad jau ir laiks doties uz māju pusi. Tā kā ir vakars, un visi brauc no darba, atpakaļceļā pavadām krietni ilgāku laiku. Novērojam, ka autobraucēji uz ceļa uzvedas gana agresīvi.

Piemājas Lidlā nopērkam kāpostu tīteņus vakariņām un šo to brokastīm. Vispār, nopirktie tīteņi ir forši. Atgādina manas mammas gatavotos gardumgardos tīteņus, tik šie ir skābāki. Adriana pastāsta, ka šos tīteņus rumāņi sauc par Sarmale, un tas ir viens no rumāņu nacionālajiem ēdieniem!

Viss, šodienai pietiks! Šis nav pirmais raksts, kurš tiek nobeigts ar sarunām par ēdienu, heh.

Pareizticīgo baznīca Biserica Stavropoleos Bukarestē
Pareizticīgo baznīca Biserica Stavropoleos Bukarestē
Advertisements

2 thoughts on “Rumānija: Ierašanās Bukarestē un lietainais laiks

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s