Jaunā gada sveiciens no Malaizijas

Ir pagājuši teju divi mēneši kopš mēs ieradāmies / atgriezāmies Malaizijā. Par mūsu ceļu no maza ciematiņa Portugāles viducī līdz Malaizijai lasi iepriekšējos rakstos (veseli 5)! Šajā un nākamajā rakstā pastāstīšu, ko paspējām izdarīt un pieredzēt pirmajā mēnesī.

Šoreiz vairāk par to, kā tas ir – dzīvot Kualalumpurā.

Kualalumpurā, Malaizijas galvaspilsētā, ielidojam pa dienu. China Southern Airlines lidmašīna no Guandžou mūs aizlidina līdz KLIA 2 lidostai. Kualalumpurā ir trīs lidostas – KLIA, KLIA 2 un Sultan Abdul Aziz Shah Airport. KLIA 2 lidostu apkalpo budžeta aviolīnijas. Un tā esot viena no pasaules lielākajām tieši budžeta aviolīniju lidostām!

Ārā spīd saule, bet kamēr izejam pasu kontroli un savācam bagāžu (nodevu savu somu, jo biļetes cenā bija iekļauta bezmaksas nododamās bagāžas vienība), apmācas. Kamēr esam nonākuši līdz autobusu pieturai turpat lidostas teritorijā, sāk smidzināt.

Te man nedaudz jāpaskaidro par transportu no lidostas uz pilsētu. No KLIA un KLIA 2 uz pilsētas centrālo staciju KL Sentral var nokļūt ar ekspresvilcienu KLIA Ekspres, parasto vilcienu KLIA Transit, dažādu kompāniju autobusiem un, protams, arī taksi. Vislētākais variants ir autobuss – brauciens maksā 10-11 RM (2-2.5 EUR; atkarībā no kompānijas) un ilgst nedaudz vairāk par stundu. Nākotnē plānoju uzrakstīt kādu plašāku rakstu par Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Tā kā šajā pilsētā esmu bijusi daudzas reizes, pārzinu to gana labi. Pagaidām par Kualalumpuru var lasīt angliski, mūsu blogā WeAreFromLatvia – Kuala Lumpur: Ultimate Guide.

Atgriežos pie brauciena ar autobusu. Tuvojamies pilsētai, un satiksme kļūst aktīvāka. Tuvojoties Brickfields, rajonam, kurā atrodas arī KL Sentral, sāk nenormāli gāzt lietus. Tas ir tik stiprs, ka ik pa laikam no autobusa jumta pār logu nolīst vesela spaiņa tiesa ūdens. Lietus, aktīva satiksme…. Galu galā KL Sentral nonākam pusotru stundu pēc izbraukšanas no lidostas.

Airbnb rezervētais mājoklis atrodas salīdzinoši netālu no Batu Caves hinduistu tempļa. Mājokļa saimniece mums ir atsūtījusi norādes, kā tur tikt. Lai gan māja atrodas netālu no Batu Caves, tikšana līdz turienei ir savādāka nekā līdz templim. Sākumā ar metro ir jābrauc līdz Gombak. Un tad dažas pieturas ar autobusu. Pirmais etaps mums ir zināms – divas reizes esam palikuši Wangsa Maju rajonā, kas ir pa ceļam uz Gombak. Kā arī zinām, kur tieši pie Gombak metro pieturas atrodas autobusu pietura.

Taman Sri Gombak rajons Kualalumpura
Taman Sri Gombak rajons, Kualalumpura

Līdz mājvietai esam nonākuši gandrīz veiksmīgi. Tikai gandrīz, jo no autobusa izkāpjam pāris pieturas pirms mums vajadzīgās pieturas. Iemesls – līdzīgi pieturu nosaukumi. Pēdējos pāris kilometrus sanāk čāpot kājām. Ārā, kā jau lietus sezonā un vēl pēc lietus, nav karsti, bet svīstam tāpat, jo esam saģērbušies gana silti – biksēs un slēgtos apavos. Un ar mugursomām. Transportā, protams, ir ledusskapis. It īpaši metro.

Izmantojot Airbnb, esam rezervējuši istabu privātmājā. Mums pašiem ir arī sava vannasistaba – pirmajā stāvā. Istaba ir otrajā stāvā. Varam izmantot arī virtuvi un viesistabu, kurā ir liels televizors. Mūsu istabai ir arī balkons, kur izvietota arī veļasmašīna. To arī varam izmantot. [Piebilde. Šāda istaba mums izmaksā nedaudz vairāk kā 150 euro mēnesī, bez nekādām papildus maksām.]

Pēc ekskursijas pa māju mūsu saimniece mūs aizved nelielā pastaigā un iepazīstina ar apkārtni.

Dzīvesvieta atrodas Taman Sri Gombak rajonā, un tas savukārt atrodas Batu Caves apkārtnē. Ja būsim piekasīgi, tad Tama Sri Gombak vairs neskaitās Kualalumpura, bet gan Selangora. Bet tā kā šis rajoniņš ir, var teikt, teju uz robežas, saukšu to par Kualalumpuru…

Tā, kas te, mūsu apkārtnē, atrodas? Mums tuvākais veikaliņš (maziņš, ar basic lietām, piemēram, maizi un džemu) atrodas pāris minūšu gājiena attālumā. Savukārt ēstuves, malaiziešu supermarkets (ļoti piekrauts, šauras ejas, paliela produktu izvēle), vēl pāris minimarketi, 7-Eleven, aptieka, banka ar bankomātu un vēl šādi tādi veikaliņi atrodas 7 minūšu gājiena attālumā. 20 minūšu gājiena attālumā atrodas “nākamā vieta” – ar glaunākām ēstuvēm un kafūžiem, maķīti, KFC, “Drogas tipa” veikaliem, elektronikas veikaliem un citiem brīnumiem. Pusstundas gājiena attālumā ir vēl viena “vieta” ar kafūžiem, maķīti, KFC (atkal!), frizieri, klīniku, 7-Eleven un citām iestādēm. 20 minūšu gājiena attālumā atrodas arī nakts tirgus iela. Nakts tirgus te ir pirmdienās un sestdienās. 3-4 km attālumā atrodas Batu Caves, un pa ceļam uz to – liels pārtikas lielveikals Giant.

Kad esam daudz maz iekārtojušies un kad arī tuvākā apkārtne ir izpētīta, un ēdiens atrasts, var veltīt laiku strādāšanai.

Viena no ēstuvju un veikalu ielām Taman Sri Gombak rajonā, Kualalumpurā
Viena no ēstuvju un veikalu ielām Taman Sri Gombak rajonā, Kualalumpurā

Pirms ierasties Malaizijā mums abiem ar Kasparu bija pusslodzes darbs, un ar nopelnīto naudu pilnīgi pietika, lai komfortabli dzīvotu Āzijā. Taču tieši pirms pametām Portugāli uzzinājām nelāgas ziņas – uzņēmums samazināja darbinieku skaitu, un mūs abus atlaida. Tā kā visas biļetes uz Malaiziju jau bija iegādātas un dzīvesvieta rezervēta un apmaksāta, tad devāmies vien prom no Portugāles.

Tagad strādājam pie tā, lai atkal varētu sākt pelnīt naudu. Piesakamies attālinātiem freelance darbiem upwork’ā un arī citur, bet pagaidām bez īpašeim rezultātiem. Galvas nenokaram, jo mums ir vēl pāris trumpji azotē.

Aktīvi top arī bloga raksti. Es paspēju rakstīt abiem diviem blogiem. Beidzot unaspasaule.lv aprakstu arī Krievijas ceļojumu, ar Kaspara palīdzību uzrakstu rakstu par Portugāli, kā arī top raksti par mūsu ceļu uz Malaiziju – caur Bukaresti, Dubaiju un Ķīnu.

Kamēr ņemāmies ar rakstu un citiem darbiem, rodas ideja braukt pa zemi no Bankokas līdz Singapūrai. Un paaicināt klāt vēl 6 cilvēkus, lai tie mums pievienojas. Ideja ir forša, un cilvēkiem patīk. Gana ātri atrodam līdzbraucējus. Taizemi, Malaiziju un Singapūru pārzinām labi, varēsim dalīties savās zināšanās arī ar citiem. Piedzīvojums ilgs divas nedēļas – no februāra vidum līdz februāra beigām.

Kaspars liek galdā vēl vienu foršu ideju. Kā būtu, ja mēs pavasarī atgrieztos Nepālā un vēlreiz noietu Annapurnas apli? Arī šajā gadījumā varam paaicināt līdzbraucējus! Tas būtu forši! Pie tam pavasarī ir krietni labāka redzamība un mazāk mākoņu nekā vasarā, kad mēs tur bijām. Bet par šīs idejas īstenošanu domāsim nedaudz vēlāk.

Gana par darbu un ceļojumiem! Tagad… par ēdienu – par mūsu mīļāko tēmu!

Kaspars ik pa laikam mielojas ar šādām zupiņām. Man - ne visai.
Kaspars ik pa laikam mielojas ar šādām zupiņām. Man – ne visai.

Mūsu apkārtnē ir vairākas ēstuves. Par mūsu favorītu kļūst divas indiešu ēstuves. Vienā no tām daži ēdieni ir tādi, švakāki, bet lielākā daļa no tiem ir labi un lēti. Porcijas ir lielas – ar vienu pietiek mums diviem. Parasti ēdienu ņemam līdzi, un tad trauciņā ieliek nedaudz vairāk nekā ēdot uz vietas. Ēstuves indieši ir ļoti jauki – mums vienmēr tiek piešķirta maza atlaidīte. Rēķins ir mazāks nekā tam vajadzētu būt, balstoties pēc ēdienkartes cenām.

Viennozīmīgi, mēs priecājamies par to, ka te ir arī nakts tirgus (night market). Kā jau iepriekš minēju, tas atrodas 20 minūšu gājienā no mūsu mītnes, un notiek sestdienās un pirmdienās. Ēdiens te ir vēl lētāks nekā indiešu ēstuvēs! Dažādo veģetāro nūdeļu porcijas maksā 3 RM (70 centus). Man ar to pietiek divām ēdienreizēm, ja piepērk klāt satē (satay) gaļas kociņus, kas maksā nieka 10 centus gabalā! Ja nopērk kādu vietējo kokosriekstu našķi, kas te arī ir lēti, tad vispār perfekti. Tātad – ēdam mēs te pa lētām naudām un labi.

Augļus pērkam vai nu netālu esošajā supermarketā, vai nu nakts tirgū. Šī brīza tops – papaija. Tā šobrīd ir salīdzinoši lēta – 2 RM (50 centi) kilogramā.

Mūsu “iepriekšējā rajonā”, Wangsa Maju, atrodas liels tirdzniecības centrs, un tajā ir AEON pārtikas lielveikals. Ik pa laikam dodamies tur vakaros, pēc astoņiem, kad suši un maizītēm ir 30 procentu atlaide! Par to, ka šādas atlaides eksistē, uzzinājām jau pirms vairāk kā diviem gadiem, kad pirmo reizi ieradāmies Malaizijā. Tā kā arī šogad aprīlī prece arī tikusi nocenota, tad nebija pamata domām, ka tagad vairs tur tās nebūs.

Parunāsim arī par laikapstākļiem. Malaizijā ierodamies novembrī, kas esot visslapjākais mēnesis. Droši vien tiešām tā arī ir. Līst katru dienu, un kādu dienu arī gadās, ka līst vairākas reizes. Bet ne dienu nav tā, ka lietus līst 24 stundas no vietas. Uzlīst, un tad ir miers uz dažām stundām vai pat dienas atlikušo daļu.

Ārā pārsvarā ir apmācies, bet ik pa laikam uzspīd arī saule. Kad tā uzspīd, tad, protams, paliek karsti. Pārējā laikā – temperatūra ir ļoti patīkama, ap 25-27 grādiem. Īpaši forši ir tieši pēc lietus – gaiss ir svaigs un ir pat nedaudz vēsi…

Lai gan ārā nav karsti, mūsu istabā nez kāpēc vienmēr ir tveice. Loga atvēršana ne vienmēr palīdz. Un vakaros logu neatvērsi moskītu dēļ. Tāpēc ļoti priecājamies par kondicioniera esamību telpā! Juhuu!

Mūsu dzīvesvietas mīnuss – ierobežotais internets. Mēneša kvota ir nieka 7 GB! Diemžēl Airbnb par to nebija ne vārda. Tieši otrādi – bija rakstīts, ka internets ir ātrs un… neierobežots! Nuuu, OK.

Lai raksts nav par garu, beigšu uz “švakā interneta nots”! Līdz nākamajai reizei!

Lielākā daļa fotogrāfiju ir Kaspara roku darbs.

 Taman Sri Gombak Batu Caves Malaysia

Advertisements

One thought on “Jaunā gada sveiciens no Malaizijas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s