Kambodža: Neveiksmes Pnompeņā

Stāsts par motociklu un labiem cilvēkiem

Pirms ierasties Kambodžā bija radusies doma, ka varētu valsti apceļot ar īrētu motorolleri. Parunājoties ar Natāliju, Kaspara bijušo kolēģi, kas tagad dzīvo un strādā Pnompeņā, saprotam, ka varbūt motorolleris ir jānopērk, nevis jāņem nomā. Parasti nomas Kambodžā pieprasa kā depozītu atstāt pasi. Tas noteikti nav mums pieņemams, jo pa Kambodžu plānojam braukt visu mēnesi, kā arī pase mums ir nepieciešama, lai pieteiktos Krievijas vīzai (Krievijā plānojam iet pāris pārgājienos). Tā būs prom vēstniecībā vismaz nedēļu, kamēr vīza tiks sagatavota.

Natālija pastāsta, kādas ir lietotu motorolleru cenas, kur meklēt pārdošanas sludinājumus (Facebook grupas, piemēram) un kāda ir lietota motorollera iegādes kārtība. Iegādājoties lietotu motorolleri, jāpārliecinās, ka tam ir dokumenti – reģistrācijas apliecība, kas ir kredītkartes lieluma kartīte. Vešana uz policiju vai “Kambodžas CSDD” un “pārrakstīšana” uz jauno īpašnieku mūsu gadījumā netiek prasīta (droši vien tāpēc, ka mūsu motorollerim uz apliecības nav norādīts owner name). Lietoti motorolleri parasti maksā sākot no 250 ASV dolāriem, taču biežāk tas ir 400 ASV dolāri. Salīdzinoši nesen spēkā ir stājies jauns likums, kurš nosaka, ka, lai vadītu mazlitrāžas motociklu Kambodžā, tiesības nav nepieciešamas.

Pēc pāris dienu meklēšanas atrodam piemērotu kandidātu – 2008. gada Suzuki Viva 110. Tas ir mazlitrāžas, 109 kubikcentimetru, pusautomatisks 4 ātrumu mocītis. Pusautomatisks – tas nozīmē, ka ātrumi ir jāpārslēdz manuāli, bet motorollerim nav sajūga. Ar šāda veida motorolleri / mocīti vēl neesam braukuši, bet noteikti gribam iemācīties braukt.

Continue reading “Kambodža: Neveiksmes Pnompeņā”

Advertisements

Kambodža: Pirmās dienas Pnompeņā

Lai gan Pnompeņa bija pati pirmā pietura Kambodžas ceļojuma laikā, esmu atstājusi to “saldajam ēdienam”, kad viss par Kambodžu jau ir pastāstīts. Ne jau tāpēc, ka Pnompeņā man ļoti, ļoti patika (tieši pretēji – Pnompeņa ierindojas Kambodžas topa apakšdaļā), bet gan tāpēc, ka Pnompeņā piedzīvojām pāris nejaukus brīžus. Šodien stāstīšu par pirmajām pāris dienām Pnompeņā. Par tiem nejaukajiem brīžiem stāstīšu nākamajā rakstā.

Pnompeņā ierodamies aprīļa, karstākā mēneša, beigās. Izkāpjam no lidmašīnas, nokārtojam vīzu (visa on arrival; 30 dienas – 30 dolāri), no bankomāta izņemam vēl dolārus, nopērkam vietējo SIM karti un dodamieis ārā. Ārā mūs pāršalc tuktukistu vilnis, bet mēs ejam vien tālāk, autobusa pieturas meklējumos. Pirms ierasties Pnompeņā bijām izlasījuši, ka brauciens ar tuktuku no lidostas līdz Pnompeņas centram maksā aptuveni 10 dolārus, savukārt brauciens ar autobusu – aptuveni 35 centus.

Pietura ir atrasta – pa lidostas vārtiem ārā un pa kreisi. Autobusu ir jāgaida minūtes divdesmit, un gaidīšanas laikā līdz autobusu pieturai atnāk vairāki tuktuku vadītāji, jo viņi redzēja, ka mēs tur dodamies – jocīgie baltie, kas vienīgie atsakās no tuktuku pakalpojumiem. Viņi mēģina pārliecināt mūs braukt ar viņu transportlīdzekli, taču mēs neļaujamies viņu aicinājumiem. Ja jau ir autobuss vai kāds cits sabiedriskais transports, kāpēc mums būtu jābrauc ar tuktuku vai ar taksi – tāda ir mūsu nostāja. Pie tam – nekur nesteidzamies.

Continue reading “Kambodža: Pirmās dienas Pnompeņā”

Bokor Hill Station

Kambodža: Bokora kalns un Kampota

19. maijs, 2016

Šorīt, pēc brokastīm, protams, kāpjam uz mocīša un braucam uz Bokora kalnu. Tas atrodas 37 km attālumā no Kampotas un 66 km attālumā no Kēbas centra. Līdz ar to mums ir jābrauc aptuveni 68 km, jo mēs atrodamies 2 km no pilsētas centra, pretējā virzienā. Tāds pamatīgs gabaliņš, bet ceļš noteikti būs interesants, jo tas vedīs gan caur Kambodžas laukiem, gan caur Kampotu.

Izbraucam cauri Kampotai, kas izskatās gana glīti. Tā kā šis nav tas aktīvākais diennakts laiks, tad ielas ir tik pat kā tukšas, un visapkārt valda miers. Īpaši jauki izskatās pilsētas krastmala.

Iepriekšējā rakstā (lasi – Brauciens uz pilsētiņām dienvidos – Kēbu un Kampotu) es pieminēju, ka Kampota ir dibināta 20. gadsimta sākumā kā kūrortpilsēta bagātajiem rietumniekiem, īpaši – francūžiem. Savukārt – Bokora kalna galā esošais pamestais franču koloniālo ēku komplekss savulaik ir bijis atpūtas komplekss. Tajā ietilpst nu jau sen kā pamesta viesnīca un kazino, baznīca un dažas citas ēkas.

Continue reading “Kambodža: Bokora kalns un Kampota”

Kep, Kambodža

Kambodža: Brauciens uz pilsētiņām dienvidos – Kēbu un Kampotu

Kēbas un Kampotas apskate bija mūsu pēdējais Kambodžas ceļojuma posms. Pēc Kēbas un Kampotas apceļošanas devāmies atpakaļ uz Pnompeņu, no kurienes sākām ceļu tālāk, caur Kualalumpuru uz Nepālu. Tā kā raksti vairs / pagaidām nav hronoloģiskā secībā, tad par Nepālu jau esmu atskaitījusies. Tie, kuri nezina – Nepālā 18 dienas gājām Annapūrnas apli. Raksti atrodami šeit – Nepāla.

Kēbā ieradāmies 2016. gada 17. maijā, lietus sezonas sākumā. Karstums pamazām atkāpās, un vismaz pāris stundas dienā lija diezgan stiprs lietus.

Šo ierakstu sākšu ar praktisku informāciju – kā nokļūt Kēbā un Kampotā, kur meklēt naktsmītni, ar ko īpašs ir šis Kambodžas nostūris. Tad pievērsīšos mūsu piedzīvojumiem.

Continue reading “Kambodža: Brauciens uz pilsētiņām dienvidos – Kēbu un Kampotu”

Ankoras tempļu komplekss

Kambodža: Picas, alus, smūtiji, pankūkas un tempļi Sīemrīebā

Iepriekšējā rakstā stāstīju par to, kā nokļūt uz Sīemrīebu, kur meklēt naktsmītni, kādus gardumus ēst un kuras vietas apmeklēt. Lasi – Sīemrīeba un Ankoras arheoloģiskais parks! Savukārt šis raksts būs dienasgrāmatas ieraksts.

14. maijs, 2016

Autobuss atiet no Sorya autubusu pieturas Pnompeņā pl.8:30, un Sīemrīebā iebrauc ap četriem pēcpusdienā. No Sīemrīebas autoostas pa taisno dodamies uz centra pusi ar kājām. Karte rāda, ka jāiet ir aptuveni 3,5 km, tāpēc nepadodamies neviena tuktukista aicinājumam un nekāpjam viņu karietēs.

Ārā ir karsti, somas ir smagas (ap 10 kg) un mūsu muguras ir pilnīgi slapjas jau pēc 20 minūtēm. Vēl pēc 20 minūtēm mani mati ir tikpat slapji kā pēc dušas. Bet esam jau gandrīz galā – līdz iepriekš rezervētajai viesu mājai (Advisor Angkor Villa) ir palikuši vien pārsimts metri. Viens no uz stūra stāvošajiem tuktukistiem iesaucas: “Jūs esat ļoti noguruši! Nāciet! Tikai viens dolārs!”

Continue reading “Kambodža: Picas, alus, smūtiji, pankūkas un tempļi Sīemrīebā”

Kaspars Ankorvata tempļu kompleksā

Kambodža: Sīemrīeba un Ankoras arheoloģiskais parks

Sīemrīeba (Siem Reap) ir viena no lielākajām pilsētām Kambodžā, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Pilsēta ir tik populāra tāpēc, ka netālu no tās atrodas pasaulslavenais Ankorvats un pārējie Ankoras arheoloģiskā parka tempļi. No Sīemrīebas centram līdz Ankorvatam ir vien nieka 7 km.

Ankorvats ir viens no pasaules lielākajiem tempļiem. Nereti tas tiek saukts par vienu no Āzijas brīnumiem. Savukārt, Ankoras arheoloģiskais parks ir 400 kvadrātkilometru liela platība, kurā atrodas vairāk nekā tūkstotis lielāku un mazāku tempļu. Ankora bija Khmeru impērijas galvaspilsēta no 9. līdz 15. gadsimtam, un pašlaik Ankoras arheoloģiskajā parkā apskatāmi izbijušās galvaspilsētas tempļi un gruveši. 1992. gadā Ankoras arheoloģiskais parks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Uz Sīemrīebu un Ankoru braucām 2016. gada maija pirmajos datumos, lietussezonas pašā sākumā, un palikām tur dažas dienas. Ankorvats un Ankoras arheoloģiskais parks noteikti ir vienas no interesantākajām vietām, ko esmu kādreiz apmeklējusi.

Continue reading “Kambodža: Sīemrīeba un Ankoras arheoloģiskais parks”

Koh Rong Samloem Kambodžā

Kambodža: Paradīzes sala Koh Rong Samloem

Kad bijām tikko atbraukuši uz Kambodžu, par Koh Rong Samloem nezinājām pilnīgi neko. Zinājām, ka Kambodžā ir salas, bet vairāk gan nē. Apmeklēt Koh Rong Samloem ieteica Kaspara bijusī kolēģe, kas tagad strādā un dzīvo Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā. Liels paldies viņai par to, šī vieta tiešām ir apmeklēšanas vērta!

Tātad, Koh Rong Samloem (dažos avotos – Koh Rong Sanloem) ir maza saliņa Kambodžas dienvidos, 25 km no krasta un 4 km uz dienvidiem no krietni lielākas salas – Koh Rong. Koh Rong Samloem ir pavisam maziņa – platība ir tikai 25 kvadrātkilometri, un tās šaurākā vieta ir tikai 1 km plata.

Sala ir izstaigājama ar kājām, jo tā ir maza un jo nav nekādu citu transporta iespēju kā tikai kājas un laivas. Kādreiz, kad Kambodža bija Francijas sastāvā, salā bija ceļi, vienkārši, bet bija. Ar laiku tie ir palikuši nelietojami un pārvērtušies par džungļiem. Tagad ir palikušas tikai takas.

Continue reading “Kambodža: Paradīzes sala Koh Rong Samloem”