Krievija: Dabas parks Столбы un izbrauciens ar laivām pa upi Бердь

Pēc pārgājiena Olhonas salā devāmies atpakaļ uz Irkutsku, kur pavadījām vakaru un nākamās dienas rītu, atpūšoties un papildinot savus pārtikas krājumus. Nākamās dienas vidū kāpām iekšā vilcienā uz Krasnojarsku, kur plānots pavadīt divas nākamās dienas, paliekot dabas parkā Столбы.

11. un 12. jūlijs, 2016 – Krasnojarska

Pēc 18 stundām pavadītām vilcienā, agri no rīta esam ieradušies Krasnojarskā. Taču mēs vēl neesam galā. Столбы dabas parks atrodas 10 km no Krasnojarskas centra. Tā kā mēs atrodamies stacijā, vēl tālāk no dabas parka, mums ir jābrauc ar diviem autobusiem. To arī darām.

Vēl ir agrs rīts, bet ārā jau ir silts. Sekojot kartei, no autobusu pieturas esam nonākuši parka teritorijā. Līdz parka teritorijā esošajam kempingam ir jāiet vēl daži kilometri. Tā kā mēs nekur nesteidzamies, izlemjam, ka kādā brīdī piestāsim uz kafijas pauzi. Drīz vien nonākam vietā, kur atrodas lapene un veikaliņš. “Izskatās, ka šī ir laba vieta, jo te ir strautiņš, no kā varam ņemt ūdeni,” Žeņa ieminas. Mēs piekrītam, un paliekam lapenē uz tējas pauzi.

Continue reading “Krievija: Dabas parks Столбы un izbrauciens ar laivām pa upi Бердь”

Advertisements

Krievija: Pārgājiens Olhonas salā – Baikāla ezerā

Čau! Te Kaspars. Redzot, ka Una joprojām raksta par to, kas noticis pirms gandrīz pusgada, un ka līdz ar to viņai nav laika, lai pastāstītu par jaunākiem notikumiem, es esmu nolēmis nākt palīgā. Un tāpēc no šī brīža daļa rakstu par mūsu ceļojumiem būs manis rakstīta, daļa Unas. Un tā vismaz uz kādu laiku, varbūt arī ilgāku laiku.

Tātad turpināsim par Krieviju un par Baikāla ezeru. Ja nu palaidāt garām, Una ir jau pastāstījusi par mūsu Baikāla piedzīvojuma pirmo daļu – divu dienu pārgājienu pa vēsturisko Baikāla dzelzceļu (Circum-Baikal Railway), kur visu laiku gājām gar pašu ezera krastu. Un tagad ir kārta nākamajam posmam – Olhonas salai.

Continue reading “Krievija: Pārgājiens Olhonas salā – Baikāla ezerā”

Baikāla dzelzceļš

Krievija: Pārgājiens gar Baikāla dzelzceļu

3. – 5. jūlijs, 2016

Pēc nedaudz ilgāk kā diennakts pavadītas vilcienā izkāpjam Irkutskas dzelzeļa stacijā. Taču vēl mūsu ceļš nav galā. Žeņa aiziet apskatīties reģionālo elektrovilcienu (електричка) sarakstu. Pēc pāris minūtēm Žeņa ir atpakaļ, lai pajautātu, vai mēs piekrītam doties pēc pusotras stundas. Jā, esam ar mieru.

Žeņa aiziet pirkt biļetes, kā arī solās sagādāt brokastis. Tikmēr mēs varam izmantot stacijas labierīcības un dušas. Es ar Kerolainu dodamies uz dušām, bet Kaspars paliek sargāt mūsu mantas. Viņš arī saka, ka dušu neizmantošost.

Duša labierīcību telpās ir tikai viena, tāpēc ļauju Kerolainai iet pirmajai. Vēlāk nomazgājos arī es. Maksa par dušas izmantošanu ir 100 rubļi.

Kamēr mēs mazgājamies, Žeņa ir atnesis mums brokastis un vilciena biļetes. Turpat, stacijas uzgaidāmajā telpā, apēdam pārslas ar pienu un cepumus. Tad nu ir arī pienācis laiks iet uz vilcienu. Žeņa biļetes ir iegādājies turpat Irkutskas dzelzceļa stacijā. Vilciena galapunkts ir Sludjanka (Слюдянка) – pilsēta Baikāla ezera krastā. Taču mēs dodamies uz Тёмная Падь, pieturu, kas atrodas vien dažus kilometrus no mums vajadzīgās vietas – Baikāla dzelzceļa.

Continue reading “Krievija: Pārgājiens gar Baikāla dzelzceļu”

Omska, Krievija

Krievija: Omska un gatavošanās mūsu Baikāla piedzīvojumam

29. jūnijs, 2016 – Omska

Pēc Kunguras apmeklējuma ar vilcienu dodamies uz Omsku. Šoreiz brauciens ar vilcienu ir salīdzinoši “īss” – tikai 18 stundas. Omskā ierodamies dienas vidū. Te ir krietni siltāks nekā Kungurā, bet līst. Mūsu hostelis (Like Like Hostel), kur mēs esam rezervējuši privāto istabiņu, atrodas pāris km attālumā no stacijas, tāpēc izvēlamies doties ar kājām, nevis meklēt transportu. Lietus pieņemas spēkā, bet mūs tas īsti neuztrauc, jo gan somām ir lietus pārvalki, gan mums pašiem ir lietus jakas. Tikai pārgājiena kurpes nedaudz samirkst.

Ierodamies hostelī, nomazgājamies dušā un Kaspars dodas paspēlēt hosteļa kopējā telpā esošo Playstation. Es guļu gultā un lasu grāmatu.

Vakarā dodamies apskatīt Omsku. Visa pilsēta atgādina Ķengaragu, pat upe ir! Bet tā kā atpūšamies no vilcienos pavadītajām naktīm, tad par to īsti nesatraucamies. Apēdam garšīgu kebabu un vēlajām vakariņām lielveikalā Магнит nopērkam saldētu lazanju ar nosaukumu Золотой петушок! To pagatavosim hostelī. Tur ir ne tikai mikroviļņu krāsns, bet arī elektriskā cepeškrāsns. Par to ļoti priecājamies, jo cepeškrāsnī šie saldētie brīnumi pagatavojas labāk.

Continue reading “Krievija: Omska un gatavošanās mūsu Baikāla piedzīvojumam”

Kunguras ledus ala Krievijā

Krievija: Kunguras ledus ala

28. jūnijs, 2016

Pēc trim Maskavā pavadītām dienām braucam uz Sibīrijas pusi. Novosibirskā mūs gaida mūsu draugs Žeņa un viņa paziņa no Vācijas – Kerolaina. Esam sarunājuši doties trijos īsos pārgājienos – gar Baikāla dzelzceļu, Olhona salā un Altaja kalnos. Vēlāk gan plāni mainās, un Altaja pārgājienu aizstājam ar laivu braucienu pa upi Berdj.

Tā kā no Maskavas līdz Novosibirskai ir jābrauc aptuveni 60 stundas, mēs ar Žeņu izplānojam, ka pa ceļam apstāsimies divās vietās – apskatīt ledus alu Kunguras pilsētā un atpūsties Omskā. Braucam plackarta klasē, un šie trīs braucieni (Maskava – Kungura, Kungura – Omska, Omska – Novosibirska) kopā izmaksā aptuveni 100 euro. Vairāk par Krievijas vilcieniem vari uzzināt šajā rakstā – Kā tas ir – braukt ar vilcienu Krievijā?

Pēc 36 stundu ilga brauciena, kas starpcitu līdz šim ir ilgākais, ko esam pavadījuši vilcienā, izkāpjam ārā Kungas stacijā. Pirms vilciena piestāšanas jau saprotam, ka ārā būs krietni vēsāks nekā Maskavā, tāpēc saģērbjamies siltāk un uzvelkam lietus jakas. Tā kā mugursomas un maisiņu ar guļammaisiem un pārgājiena nūjām līdz vakaram atstāsim stacijas bagāžas glabātuvē, nelielajā ūdens izturīgajā somā saliekam mantas, kas būs nepieciešamas pa dienu – kameru, telefonus, dokumentus un dažādus sīkumus.

Continue reading “Krievija: Kunguras ledus ala”

Krievija: Kā tas ir – braukt ar vilcienu Krievijā?

Esmu ļoti aizkavējusies ar rakstu rakstīšanu. Tagad esmu atpakaļ Malaizijā, bet pirms tam 3 mēnešus dzīvoju Portugālē. Pa ceļam uz Malaiziju iegriezos arī Bukarestē, Dubajā un Ķīnā. Man jāpacenšas saraut un par visu šo uzrakstīt krietni īsākā laika posmā. Bet pagaidām – galdā lieku nākamo rakstu par Krieviju. Krievijā biju 2016. gada vasarā, pirms es atbraucu uz Portugāli. Krievijā ar mūsu draugu Žeņu devāmies veselos trīs piedzīvojumos – pārgājienos gar Baikāla dzelzceļu un Olhonas salā, kā arī braucienā pa Berdj (Бердь) upi netālu no Novosibirskas.

25. – 26. jūnijs, 2016

Šīs divas dienas pavadījām, apskatot Maskavu. Tā kā mūsu viesu māja atradās centra rajonā un visi vēlamie apskates objekti arī bija pilsētas centrā vai tuvu tam, sestdien visu apstaigājām ar kājām.

Svētdien pusdienlaikā izčekojāmies no viesnīcas un ar metro devāmies stacijas virzienā. Pēc brauciena ar metro kāds gabaliņš vēl bija jāpaiet kājām. Stacijā nonācām galīgi sasvīduši, jo arī svētdien ārā bija karsts. Termometrs rādīja +33 grādus. Gluži kā Āzijā, tikai gaiss nebija tik mitrs.

Stacijā mums bija jāierodas tāpēc, ka naktī mums bija vilciens uz Kungur, pilsētu, kurā ir slavena ar tās ledus alām. Kā arī stacijā vēlējāmies noglabāt savas somas līdz vilciena atiešanas laikam. Tas ļāva mums vēl dažas atlikušās stundas veltīt Maskavas apskatei.

Kungur bija mūsu pirmā pietura ceļā uz Baikālu.

Continue reading “Krievija: Kā tas ir – braukt ar vilcienu Krievijā?”

Maskavas centrs

Krievija: Ierašanās Maskavā

Beiguši iet apkārt Annapurnas kalnu masīvam (rakstus lasi šeit – Nepāla), pāris dienas pavadījuši Pokharā un dažas dienas – Katmandu, dodamies uz Katmandu lidostu, no kurienes lidosim uz Dubaju un tad pēc nakts pavadītas Dubajas lidostā lidosim uz Maskavu. Maskavā pavadīsim nepilnas trīs dienas un tad ar vilcienu dosimies Sibīrijas virzienā. Novosibirskā mūs gaida mūsu daugs Žeņa, ar kuru mēs dosimies veselos trijos pārgājienos: dažas dienas gar Baikāla ezera dzelzceļu, dažas dienas Olhonas salā (Ольхон), dažas dienas Altaja kalnos. Vēlāk gan pēdējo posmu, Altaju, atcelsim un dosimies dažu dienu laivu braucienā pa Berdj (Бердь) upi Sibīrijā.

24. jūnijs, 2016

Ierašanās Maskavā

Pēc nakts pavadītas Dubajas lidostā jūtamies… izgulējušies! Kaspars nakti ir pavadījis uz grīdas, guļot blakus arābu un pakistāņu / indiešu vīriešu baram. Kādu brīdi uz grīdas guļu arī es, bet drīz vien ceļos un apsēžos krēslā, kas atrodas vistuvāk Kasparam. Telpa ir kondicionēta, un guļot uz grīdas, es aukstumu jūtu krietni vairāk nekā sēžot. Saraujos kamolā un pēc kāda laika aizmiegu. Noguļu gandrīz visu nakti, bet ik pēc stundas pamostoties. Līdzīgi ir Kasparam. Neskatoties uz to, no rīta jūtamies izgulējušies.

Tā kā esam pamodušies ap sešiem, un lidojums ir ap deviņiem, ir vēl gana laika, lai kaut ko ieēstu, palasītu grāmatu un pastaigātos pa transfēra zonu. Nekā daudz jau tur nav – pāris veikali, pāris kafejnīcas un pāris ātrās ēdināšanas restorāni.

Continue reading “Krievija: Ierašanās Maskavā”