ITĀLIJA: Roma

Pēc visām mūsu iepriekšējām nedienām Itālijā un nogurdinošās nokļūšanas līdz Romai bija forši dažas dienas atpūsties Romā un sagaidīt tur Ziemassvētkus.

roma5

Kad nogurdinošā nakts bija beigusies un Airbnb dzīvokļa īpašnieks mums atsūtīja durvju kodu, lai varam tikt iekšā istabā, varējām beidzot iet gulēt savā (ērtajā) gultā. Pēc tādiem gadījumiem kā šis, tu sāc novērtēt dzīves vienkāršākās un pierastākās lietas.

Continue reading “ITĀLIJA: Roma”

Advertisements

ITĀLIJA: Neveiksmes Itālijā jeb Kāpēc itāļus nekad nevar sazvanīt!?

Pastāvīga ceļošana nav tikai atpūta. Ir arī sarežģījumi. Ja iepriekš tie bija ik pa laikam, tad tikko viss notika bums, bums, bums, viens pēc otra. Un sākās tas līdz ar ierašanos Itālijas laukos, kur mēs bijām pieteikušies brīvprātīgajā darbā.

Viss sākās ar brīvprātīgo darbu.

Bija četri pēcpusdienā, mēs ieradāmies mazā pilsētiņā, 100 km uz dienvidiem no Milānas. Visu dienu centāmies sazvanīt sievieti (Helēnu), pie kuras bijām sarunājuši strādāt, lai precizētu ierašanās laiku. Nevar sazvanīt ne mājas telefonu, ne mobilo. Ehhhh, kas ta’ nu? Esot ceļā, nolēmām izmantot mobilo internetu (roamingā jeb viesabonēšanā), lai ieietu Workaway un pārbaudīt, vai tur nav kāds jauns ziņojums no mūsu hosta. Jā, bija, pavisam nesen sūtīts. Ar paskaidrojumu, ka šobrīd viņai ir problēmas ar telefoniem. “Zvaniet uz šo numuru,” tur bija teikts. Taču arī tas numurs nedarbojās!

Tad, nu, ieradāmies pēdējā pilsētiņā, no kuras tālāk braucot tikai viens autobuss dienā (tas pats tikai agri no rīta), atkal mēģinājām zvanīt. Pēc laika uzrakstījām ziņu internetā. Pēc 2 stundām ziņa tika izlasīta un mums atbrauca pakaļ. Izrādījās, numuri viņai tika atslēgti, jo viņa 6 (!!) mēnešus nav maksājusi rēķinus, un trešais numurs nebija sazvanāms, jo telefons bija izlādējies un lādētājs salūzis. OK.

Continue reading “ITĀLIJA: Neveiksmes Itālijā jeb Kāpēc itāļus nekad nevar sazvanīt!?”

Francijā padzīvots. Ko tālāk?

Francijā esam jau nedaudz vairāk par pusotru mēnesi. Un gandrīz visu šo laiku esam pavadījuši Francijas vidienē, mazā ciematiņā Burnand, strādājot vienā Workaway projektā.

Pusotrs mēnesis? Daudz, jā. Tāpēc pirms nedēļas nolēmām virzīties tālāk. Taču šoreiz nevis uz kādu iepriekš neredzētu zemi, bet uz mūsu pašu dzimteni Latviju. Jāapciemo vecāki, radi, draugi un jāizdomā par mūsu tālākajiem plāniem.

Pa šiem gandrīz 11 mēnešiem esam kļuvuši par aizrautīgiem ceļotājiem, un tāpēc domājam, ka Latvijā ilgi nepaliksim un drīz vien meklēsim un domāsim, ko darīt tālāk un kur.

Continue reading “Francijā padzīvots. Ko tālāk?”

MALAIZIJA: Apceļo Langkawi ar motorolleri

Tā kā Langkawi nav sabiedriskā transporta, tikai takši, tāpēc salas apskatei es iesaku iznomāt motorolleri.

Kur? Cik? Kā? …

Motorollera īre nav dārga – ja vēlies to iznomāt tikai uz pāris dienām, tad īre ir ap 8 eiro (30 ringiti) dienā + drošības nauda 25-50  eiro jeb 100 – 200 ringiti (kā kurā vietā), kas motorollera atgriešanas brīdī tiek atgriezta atpakaļ. Protams, ja vien tu neesi salauzis motorolleri . Savukārt, ja vēlēsies to paņemt uz pāris nedēļām vai mēnesi, tad īres maksa dienā būs krietni zemāka – pat 3 eiro!

Viena no populārākajām motorollera nomas vietām atrodas netālu no prāmju piestātnes – tieši pretī jahtklubam.

Continue reading “MALAIZIJA: Apceļo Langkawi ar motorolleri”

Kur tālāk?

Divi mēneši bija pavadīti Langkawi salā, un atkal mēs devāmies ceļā. Apskatījām Singapūru, apskatījām Honkongu un apskatījām Taizemi, bet pašās jūnija beigās mēs nu jau trešo reizi šī ceļojuma laikā atgriezāmies Malaizijā. Kāpēc tā? Skaidrojums ir pavisam vienkāršs. Dodoties ceļā, mēs bijā plānojuši, ka pēc Taizemes varētu doties vēl uz, piemēram, Laosu un Kambodžu, kas atrodas turpat vien blakus, taču mēs nebijām rēķinājuši, cik tas viss mums kopā izmaksās. Izrēķinājām, sapratām, ka pašlaik mums tas nav pa kabatai, un griezāmies riņķī.

Malaizijā plānojām atgriezties tajā pašā vietā, kur pirms tam – Langkawi salā, lai strādātu to pašu brīvprātīgo darbu kā iepriekš. Salā plānojām uzturēties aptuveni trīs nedēļas jeb tik ilgi, cik, mūsuprāt, varētu būt nepieciešams, lai izdomātu tālākās darbības plānu. Jau dažas dienas pirms atgriešanās Malaizijā mēs tikām izlēmuši, ka varētu meklēt līdzīga veida brīvprātīgo darbu Francijā. Un viss izdevās tā kā plānots. Darbu Francijā atradām.

Sākotnēji arī šis ceļojuma posms (atgriešanās Eiropā) mums bija domāts savādāk. Gribējām lidot uz Stambulu, apskatīt Turciju un tad doties uz Gruziju. Un pēc Gruzijas vēlreiz atgriezties Turcijā, lai pa zemi no turienes apceļotu blakus esošās valstis. Taču vēlāk uzzinājām, ka latvieši Turcijā var iebraukt tikai vienu reizi pusgadā, uz 30 dienām. Savukārt, darīt otrādi – sākumā braukt uz Gruziju un tad uz Turciju, sanāk ievērojami dārgāk, jo lidojumi no Malaizijas uz Gruziju ir dārgāki nekā lidojumi uz Turciju.

Continue reading “Kur tālāk?”

Puketa Taizeme

TAIZEME: Trīs dienas Puketā

Nākamā vieta, ko apmeklējām Taizemē, bija Puketa – sala Taizemes dienvidos.

Puketa ir lielākā sala Taizemē, un ar Taizemes galveno daļu to savieno divi tilti. Uz Puketu devāmies ar divstāvīgu nakts autobusu no Bankokas. Brauciens ilga aptuveni 12 stundas un maksāja aptuveni 16 eiro (zem 700 batiem).

No Bankokas izbraucām ap septiņiem vakarā, un  Puketā iebraucām ap septiņiem no rīta. Pirmās 4 stundas Puketā gan mums bija biški nepatīkamas. Jo…

Agri no rīta, izkāpjot ārā no autobusa, sapratām, ka viesnīca, kurā mēs bijām rezervējuši istabu, atrodas gabaliņu atpakaļ – vietā, kurai mēs pabraucām garām pusstundu atpakaļ! Nu neko, turpat, autoostā, meklējām kādu autobusu, kas brauc mums vajadzīgajā virzienā – atpakaļ. Meklēšana diez ko labi nepadodas, jo neviens par tādu vietu nav dzirdējis!  Pēc kāda laika dodamies pie motociklu takšiem jautāt, vai kāds zina šo vietu un vai var mūs tur aizvest. Brīnums! Viens no takšiem vietu zina, bet aizvest diemžēl nevar, jo tas ir par tālu – 35 km! Bet par laimi šis bija zinošs cilvēks, un pateica aptuveno vietu, kur atrodas pietura autobusiem, kas brauc uz turieni. Gājām, atradām kaut kādu pieturu, jautājām cilvēkiem, vai šeit stājas autobusi, kas brauc uz Muang Mai (mums vajadzīgo vietu). Un no dažiem pretī saņemam smīnus un atbildi: “Iespējams, ka brauc! Bet brauciet tak’ ar taksi!” Ko? Nesaprotu šo lietu, kāpēc pirmā lieta, kas jāiesaka, ir taksis, ja tepat blakus vai kaut kur netālu ir autobusa pietura? Un šī reize nebija vienīgā. Īpaši to izjutām Indijā.

Kā izrādījās pēc neilga brīža, moto-taksistam bija taisnība, un vajadzīgais autobuss pieturā piestāja.

Continue reading “TAIZEME: Trīs dienas Puketā”

TAIZEME: Bankoka – ne tik forša kā gribētos

Pēc piecu dienu būšanas Taizemes ziemeļos, pilsētā Chiang Mai, ar nakts vilcienu devāmies uz Taizemes galvaspilsētu Bankoku. Tā kā iepriekš pārvietojāmies ar velosipēdiem (velobrauciens apkārt Indijai), autostopiem (Malaizija) un lidmašīnām, tad brauciens nakts vilcienā mums bija kaut kas jauns.

Pāris dienas pirms došanās prom no Chiang Mai nopirkām biļetes otrās klases guļamvagonā. Otrās klases guļamvagona atšķirība no pirmās klases ir tāda, ka kondicioniera vietā ir parasts ventilators. Biļetes cena – aptveni 12 eiro. Jā, tā ir laba cena par braucienu pāri pusvalstij!

Thailand_Regions_Map
Bildē varat redzēt, ka Chiang Mai zaļajā Taizemes daļā (Ziemeļu daļa), vairāk pa kreisi. Bankoka savkārt – dzeltenās daļas apakšējā daļā (Centrālajā), tuvāk sarkanai daļai.

Bijām gatavojušies, ka vilcienā būs tikai gulta bez nekādas segas un spilvena. Bet vilciena darbnieki tā tuvāk astoņiem vakarā mūs patīkami pārsteidza – pārtaisot krēslus par gultām, tie atnesa arī segas, spilvenus, palagus un katrai gultai priekšā uzkāra aizkariņu. Lūk, tā! Continue reading “TAIZEME: Bankoka – ne tik forša kā gribētos”