Sri Gombak rajons Kualalumpura

Jaunā gada sveiciens no Malaizijas

Ir pagājuši teju divi mēneši kopš mēs ieradāmies / atgriezāmies Malaizijā. Par mūsu ceļu no maza ciematiņa Portugāles viducī līdz Malaizijai lasi iepriekšējos rakstos (veseli 5)! Šajā un nākamajā rakstā pastāstīšu, ko paspējām izdarīt un pieredzēt pirmajā mēnesī.

Šoreiz vairāk par to, kā tas ir – dzīvot Kualalumpurā.

Kualalumpurā, Malaizijas galvaspilsētā, ielidojam pa dienu. China Southern Airlines lidmašīna no Guandžou mūs aizlidina līdz KLIA 2 lidostai. Kualalumpurā ir trīs lidostas – KLIA, KLIA 2 un Sultan Abdul Aziz Shah Airport. KLIA 2 lidostu apkalpo budžeta aviolīnijas. Un tā esot viena no pasaules lielākajām tieši budžeta aviolīniju lidostām!

Ārā spīd saule, bet kamēr izejam pasu kontroli un savācam bagāžu (nodevu savu somu, jo biļetes cenā bija iekļauta bezmaksas nododamās bagāžas vienība), apmācas. Kamēr esam nonākuši līdz autobusu pieturai turpat lidostas teritorijā, sāk smidzināt.

Continue reading “Jaunā gada sveiciens no Malaizijas”

Advertisements

MALAIZIJA: Aquaria KLCC

Tā kā Kuala Lumpurā palikām vēl nedēļu (lasi šeit), tad bija jāizdomā, ko vēl te varētu apskatīt un izdarīt.

Tāpēc izdomājām, ka vienu dienu varam veltīt Kuala Lumpuras akvārija apskatei. Tas atrodas pilsētas centrā, tieši zem dvīņu torņiem. KLCC akvārijs esot viens no grandiozākajiem pasaulē, tā saka Delfu tūrisma gids.

Continue reading “MALAIZIJA: Aquaria KLCC”

MALAIZIJA: Salauzts pirksts un vēl nedēļa Kuala Lumpurā

Īsi pastāstīšu par to, kāpēc mēs vēl nedēļu paliksim KL. Īsi, jo ar vienu roku nav ērti rakstīt. Un vēl… tas ir lēni, neesmu tik pacietīga. 🙂

Pašā pirmajā dienā, braucot no Kuala Lumpuras lidostas uz mūsu dzīvesvietu, nokritu no velosipēda un sasitu pirkstu, nobrāzu roku un sasitu gurnu. Otrajā dienā aizgāju uz klīniku, kur pārbaudīju aizdomīgi uzpampušo pirkstu. Pēc pārbaudes pateica, ka rentgenu nav jāveic, pirksts nav lauzts, bet ievainota tikai locītava (skat. iepriekšējos divus bloga rakstus).

Pa šīm sešām dienām pirkstam pārgāja sapampums, bet tas turpināja diezgan stipri sāpēt. Līdzīgi arī ar sānu. Tāpēc vakar neaizbraucām tālāk, un es ar Kasparu gāju uz slimnīcu pārbaudīt savus ievainojumus.

Ar taksi (atkal lēti, 1,50 eiro) aizbraucām līdz vienai privātajai slimnīcai. Bet tur pie pārbaudīšanas netiku, jo jaunajam pacientam jāiemaksā drošības nauda 300 ringiti (75 eiro). To atgriež, ja pārbaužu cenu summa ir mazāka nekā 300 ringiti. Ja nav, tad, protams, jāpiemaksā. Tā kā bija aizdomas, ka te pārbaudes ir padārgas, tad laipnajai meitenei Emergency Reception’ā pateicu diemžēl nē. Meitene vēl aizvien bija laipna un pateica, ka Government slimnīcā (Hospital Kuala Lumpur) man šīs pārbaudes izmaksās lētāk, un pastāstīja, kā līdz turienei tikt.

Continue reading “MALAIZIJA: Salauzts pirksts un vēl nedēļa Kuala Lumpurā”

MALAIZIJA: Sešas dienas Kuala Lumpurā

Pastāstīšu par mūsu pirmajām dienām Malaizijā. Tās mēs pavadījām skaistajā un modernajā Kuala Lumpurā.

Iepriekšējā dienā, braucot no lidostas uz dzīvokli, nokritu no riteņa un sasitu pirkstu, nobrāzu sānu un roku. Tāpēc otrajā dienā ar Kasparu gājām meklēt klīniku vai slimnīcu, kur varētu apskatīt manu sapampušo un sāpošo pirkstu. Slimnīcā, kas ir pāri ielai, man diemžēl nevarēja palīdzēt, jo tā esot militārā slimnīca. Pagājām nedaudz tālāk un atradām mazu klīniku, kur ārsts apskatīja manu pirkstu un ieteica aiziet uz rentgenu jebkurā lielajā slimnīcā. Devāmies tajā virzienā, kur ir viena viņa ieteiktā slimnīca, bet tik tālu netikām, jo pēc pāris minūtēm uzgājām “X-RAY clinic”. Te manu roku apskatīja ārste un bez rentgena noteica, ka nekādi kauli nav lauzti – paspaidīja pirkstu un roku un prasīja, vai sāp. Teica, ja sāp tikai lokot, tad savainota locītava. Turpat klīnikā man iedeva zāles locītavai, pretsāpju tabletes un smēri. Samaksājot par zālēm, sapratu, ka tās maksā līdzīgi kā Latvijā. Tātad, vairs nebūs kā Indijā, zāles par “kapeikām”.

Tā kā mūsu pirmā diena šajā valstī bija baigi traka un gara, tad gulēt aizgājām neēduši un otrai dienai brokastis nesarūpējuši. Līdz ar to pārtikas veikalus ieraudzījām tikai otrajā dienā. Un tas bija ļoti patīkams moments. Visādas maizītes un bulciņas! Ar cīsiņiem, ar gaļu, ar pildījumu, ar sieru, ar augļiem un ogām, ar garnelēm… Tādu Indijā nebija. Protams, ka sapirkāmies dažādas maizītes brokastīm! Un kā tās garšo! Gandrīz pēc mājām! Indijā nebija tādu bulciņu un maizes… Tā bija pasausa, pagatavota kaut kā savādāk… Vēl viens pārsteigums – tuvākajā pārtikas lielveikalā ir lēti suši. 4 palielus vai 6 maziņus gabalus var nopirkt par aptuveni 0,75 eiro. Lielie maksā ap 0,25 gabalā. Pieņemu, ka šī manta visā valstī maksā lēti. Latvijā esot, suši man nekad īpaši nav garšojuši, bet pēc Indijas ēdieniem vēlējos apēst kaut ko savādāku. Un… biju pārsteigta, ka tagad uz suši skatos savādāk (jau piekto reizi ēdu ar gardu muti).

Continue reading “MALAIZIJA: Sešas dienas Kuala Lumpurā”