Malaizija: 25 vietas, ko apmeklēt Kualalumpurā

Iepriekšējā rakstā (lasi – Jaunā gada sveiciens no Malaizijas) gana īsi pastāstīju par dzīvošanu Malaizijas galvaspilsētā, Kualalumpurā. Kualaumpurā (turpmāk tekstā – KL) ieradāmies novembra vidū un palikām līdz decembra vidum. Pa šo laiku paspējām aktīvi padarboties ar saviem blogiem, izplānot divas tūres: uz Taizemi, Malaiziju un Singapūru, un uz Nepālu. Kā arī sadarīt citus svarīgus un ne tik svarīgus darbiņus.

Šoreiz ķeršos pie apskates vietu apraksta. Gribu piebilst, ka ne visas no tām tika apmeklētas šajā reizē. Būtībā, šis raksts būs apkopojums par visām pilsētas apmeklējuma reizēm, kas jau tuvojas 10!

Continue reading “Malaizija: 25 vietas, ko apmeklēt Kualalumpurā”

Advertisements
Sri Gombak rajons Kualalumpura

Jaunā gada sveiciens no Malaizijas

Ir pagājuši teju divi mēneši kopš mēs ieradāmies / atgriezāmies Malaizijā. Par mūsu ceļu no maza ciematiņa Portugāles viducī līdz Malaizijai lasi iepriekšējos rakstos (veseli 5)! Šajā un nākamajā rakstā pastāstīšu, ko paspējām izdarīt un pieredzēt pirmajā mēnesī.

Šoreiz vairāk par to, kā tas ir – dzīvot Kualalumpurā.

Kualalumpurā, Malaizijas galvaspilsētā, ielidojam pa dienu. China Southern Airlines lidmašīna no Guandžou mūs aizlidina līdz KLIA 2 lidostai. Kualalumpurā ir trīs lidostas – KLIA, KLIA 2 un Sultan Abdul Aziz Shah Airport. KLIA 2 lidostu apkalpo budžeta aviolīnijas. Un tā esot viena no pasaules lielākajām tieši budžeta aviolīniju lidostām!

Ārā spīd saule, bet kamēr izejam pasu kontroli un savācam bagāžu (nodevu savu somu, jo biļetes cenā bija iekļauta bezmaksas nododamās bagāžas vienība), apmācas. Kamēr esam nonākuši līdz autobusu pieturai turpat lidostas teritorijā, sāk smidzināt.

Continue reading “Jaunā gada sveiciens no Malaizijas”

Kuala Lumpur Petronas Towers

Kāpēc mēs pametām Indiju un devāmies uz Malaiziju?

Es esmu “nedaudz” aizkavējusies ar rakstu rakstīšanu. Pēdējie raksti ir bijuši par Deli un braukšanu pie Agates un te nu es jau esmu prom no Indijas! Pa vidam šiem notikumiem bija ceļošana ar Kaspara vecākiem, Agra, Mumbaja, pusotrs mēnesis Goa… Par to es pastāstīšu vēlāk. Tagad ķeršos pie skaidrošanas, kāpēc tad mēs 8. marta vakarā lidojām prom no Goa.

Pirms doties uz Indiju, mums daudzi jautāja – kāpēc atkal Indija? Jūs toreiz jau tik ilgi ceļojāt pa to. Mūsu atbilde – lai gan mēs esam redzējuši ļoti daudz, tik pat daudz, ja ne trīsdesmit reizes vairāk palika neredzēts.

Bet tagad? Mēs vienkārši dodamies prom pēc nedaudz vairāk kā divu mēnešu būšanas Indijā? Nu, jā.

Continue reading “Kāpēc mēs pametām Indiju un devāmies uz Malaiziju?”

MALAIZIJA: Aquaria KLCC

Tā kā Kuala Lumpurā palikām vēl nedēļu (lasi šeit), tad bija jāizdomā, ko vēl te varētu apskatīt un izdarīt.

Tāpēc izdomājām, ka vienu dienu varam veltīt Kuala Lumpuras akvārija apskatei. Tas atrodas pilsētas centrā, tieši zem dvīņu torņiem. KLCC akvārijs esot viens no grandiozākajiem pasaulē, tā saka Delfu tūrisma gids.

Continue reading “MALAIZIJA: Aquaria KLCC”

MALAIZIJA: Sešas dienas Kuala Lumpurā

Pastāstīšu par mūsu pirmajām dienām Malaizijā. Tās mēs pavadījām skaistajā un modernajā Kuala Lumpurā.

Iepriekšējā dienā, braucot no lidostas uz dzīvokli, nokritu no riteņa un sasitu pirkstu, nobrāzu sānu un roku. Tāpēc otrajā dienā ar Kasparu gājām meklēt klīniku vai slimnīcu, kur varētu apskatīt manu sapampušo un sāpošo pirkstu. Slimnīcā, kas ir pāri ielai, man diemžēl nevarēja palīdzēt, jo tā esot militārā slimnīca. Pagājām nedaudz tālāk un atradām mazu klīniku, kur ārsts apskatīja manu pirkstu un ieteica aiziet uz rentgenu jebkurā lielajā slimnīcā. Devāmies tajā virzienā, kur ir viena viņa ieteiktā slimnīca, bet tik tālu netikām, jo pēc pāris minūtēm uzgājām “X-RAY clinic”. Te manu roku apskatīja ārste un bez rentgena noteica, ka nekādi kauli nav lauzti – paspaidīja pirkstu un roku un prasīja, vai sāp. Teica, ja sāp tikai lokot, tad savainota locītava. Turpat klīnikā man iedeva zāles locītavai, pretsāpju tabletes un smēri. Samaksājot par zālēm, sapratu, ka tās maksā līdzīgi kā Latvijā. Tātad, vairs nebūs kā Indijā, zāles par “kapeikām”.

Tā kā mūsu pirmā diena šajā valstī bija baigi traka un gara, tad gulēt aizgājām neēduši un otrai dienai brokastis nesarūpējuši. Līdz ar to pārtikas veikalus ieraudzījām tikai otrajā dienā. Un tas bija ļoti patīkams moments. Visādas maizītes un bulciņas! Ar cīsiņiem, ar gaļu, ar pildījumu, ar sieru, ar augļiem un ogām, ar garnelēm… Tādu Indijā nebija. Protams, ka sapirkāmies dažādas maizītes brokastīm! Un kā tās garšo! Gandrīz pēc mājām! Indijā nebija tādu bulciņu un maizes… Tā bija pasausa, pagatavota kaut kā savādāk… Vēl viens pārsteigums – tuvākajā pārtikas lielveikalā ir lēti suši. 4 palielus vai 6 maziņus gabalus var nopirkt par aptuveni 0,75 eiro. Lielie maksā ap 0,25 gabalā. Pieņemu, ka šī manta visā valstī maksā lēti. Latvijā esot, suši man nekad īpaši nav garšojuši, bet pēc Indijas ēdieniem vēlējos apēst kaut ko savādāku. Un… biju pārsteigta, ka tagad uz suši skatos savādāk (jau piekto reizi ēdu ar gardu muti).

Continue reading “MALAIZIJA: Sešas dienas Kuala Lumpurā”